Saturday, November 08, 2008

Vinayapiṭake (Pārājikapāḷi) Part V

Vinayapiṭake

Vinītavatthu

Uddānagāthā:

Suttā matā ca nikkhantā anitthi itthipaṇḍakā,
Kalahaṃ katvāna sammodi sañcarittañca paṇḍaketi.
  1. Tena kho pana samayena aññataro puriso aññataraṃ bhikkhuṃ [PTS Page 144] [\q 144/] āṇāpesi: - "gaccha bhante itthannāmaṃ itthiṃ vīmaṃsā"ti. So gantvā manusse pucchi: - "kahaṃ itthannāmā"ti "suttā bhante"ti tassa kukkuccaṃ ahosi. "Kacci nu kho ahaṃ saṅghādisesaṃ āpattiṃ āpanno"ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesi -pe- "anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa; āpatti dukkaṭassā'ti

    [BJT Page 374] [\x 374/]


  2. Tena kho pana samayena aññataro puriso aññataraṃ bhikkhuṃ āṇāpesi: "gaccha bhante itthannāmaṃ itthiṃ vīmaṃsā"ti. So gantvā manusse pucchi: "kahaṃ itthannāmā"ti "matā bhante"ti -pe- "nikkhantā bhante"ti, "itthipaṇḍakā bhante"ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa; āpatti dukkaṭassāti. (2. 5)

  3. Tena kho pana samayena aññatarā itthī sāmikena saha bhaṇḍitvā mātugharaṃ agamāsi. Kulupago bhikkhu sammodanīyaṃ akāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "alaṃvacanīyā bhikkhu"ti? "Nālaṃvacanīyā bhagavā"ti anāpatti bhikkhu nālaṃvacanīyāyā"ti. (6)

  4. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu paṇḍake sañcarittaṃ samāpajji. Tassa kukkuccaṃ ahosi: Kacci nu kho ahaṃ saṅghādisesaṃ āpattiṃ āpannoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesi -pe- "anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā"ti. (7)

    Sañcaritta sikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ

    3. 6.

    Kuṭikārasikkhāpadaṃ


  5. Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āḷavakā bhikkhū saññācikāyo kuṭiyo kārāpenti assāmikāyo attuddesikāyo appamāṇikāyo, tāyo na niṭṭhānaṃ gacchanti. Te yācanabahulā viññattibahulā viharanti: "purisaṃ detha, purisatthakaraṃ detha, goṇaṃ detha, sakaṭaṃ detha, vāsiṃ detha, pharasuṃ detha, kuṭhāriṃ detha, kuddālaṃ detha, nikhādanaṃ detha, valliṃ detha, vephaṃ detha, muñjaṃ detha, babbajaṃ detha, tiṇaṃ detha, mattikaṃ dethā"ti. Manussā upaddutā yācanāya, upaddutā viññattiyā bhikkhū disvā ubbijjantipi uttasantipi palāyantipi aññenapi gacchanti aññenapi mukhaṃ karonti dvārampi thakenti, gāvimpi disvā palāyanti, [PTS Page 145] [\q 145/] bhikkhū maññamānā.

  6. Atha kho āyasmā mahākassapo rājagahe vassaṃ vuttho yena āḷavi tena pakkāmi. Anupubbena yena āḷavi tadavasari. Tatra sudaṃ āyasmā mahākassapo āḷaviyaṃ viharati aggālave cetiye. Atha kho āyasmā mahākassapo pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya āḷaviṃ piṇḍāya pāvisi. Manussā āyasmantaṃ mahākassapaṃ passitvā ubbijjantipi uttasantipi palāyantipi aññenapi gacchanti aññenapi mukhaṃ karonti dvārampi thakenti. Atha kho āyasmā mahākassapo āḷaviyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto bhikkhū āmantesi:

    [BJT Page 376] [\x 376/]

    "Pubbāyaṃ āvuso āḷavi subhikkhā ahosi sulabhapiṇḍā sukarā uñchena paggahena yāpetuṃ. Etarahi panāyaṃ āḷavi dubbhikkhā dullabhapiṇḍā na sukarā uñchena paggahena yāpetuṃ. Ko nu kho āvuso hetu ko paccayo yenāyaṃ āḷavi dubbhikkhā dullabhapiṇḍā na sukarā uñchena paggahena yāpetu"nti. Atha kho te bhikkhū āyasmato mahākassapassa etamatthaṃ ārocesuṃ.


  7. Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṃ viharitvā yena āḷavi tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena āḷavi tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā āḷaviyaṃ viharati aggālave cetiye. Atha kho āyasmā mahākassapo yena bhagavā, tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahākassapo bhagavato etamatthaṃ ārocesi.

  8. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā āḷavake bhikkhū paṭipucchi: "saccaṃ kira tumhe bhikkhave saññācikāyo kuṭiyo kārāpetha assāmikāyo attuddesikāyo appamāṇikāyo, tāyo na niṭṭhānaṃ gacchanti. Te tumhe yācanabahulā viññattibahulā viharatha, purisaṃ detha, purisatthakaraṃ detha, -pe- tiṇaṃ detha, mattikaṃ dethā"ti. Manussā upaddutā yācanāya, upaddutā viññattiyā bhikkhū disvā ubbijjantipi uttasantipi palāyantipi aññenapi gacchanti aññenapi mukhaṃ karonti dvārampi thakenti, gāvimpi disvā palāyanti bhikkhū maññamānā"ti. "Saccaṃ bhagavā".

  9. Vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā saññācikāyo kuṭiyo kārāpessatha assāmikāyo attuddesikāyo appamāṇikāyo, tāyo na niṭṭhānaṃ gacchanti. Te tumhe yācanabahulā viññattibahulā viharissatha: purisaṃ detha purisatthakaraṃ detha -pe- tiṇaṃ detha mattikaṃ dethā"ti. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya -pe- vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

    [BJT Page 378] [\x 378/]


  10. Bhūtapubbaṃ bhikkhave dve bhātaro isayo gaṅgaṃ nadiṃ upanissāya vihariṃsu. Atha kho bhikkhave maṇikaṇṭho [PTS Page 146] [\q 146/] nāgarājā gaṅgaṃ nadiṃ uttaritvā yena kaṇiṭṭho isi tenupasaṅkami upasaṅkamitvā kaṇiṭṭhaṃ isiṃ sattakkhattuṃ bhogehi parikkhipitvā upari muddhani mahantaṃ phaṇaṃ karitvā aṭṭhāsi. Atha kho bhikkhave kaṇiṭṭho isi tassa nāgassa bhayā kiso ahosi lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto. Addasā kho bhikkhave jeṭṭho isi kaṇiṭṭhaṃ isiṃ kisaṃ lūkhaṃ dubbaṇṇaṃ uppaṇḍuppaṇḍukajātaṃ dhamanisanthatagattaṃ, disvāna kaṇiṭṭhaṃ isiṃ etadavoca: "kissa tvaṃ bho kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisatthatagatto"ti. Idha bho maṇikaṇṭho nāgarājā gaṅgaṃ nadiṃ uttaritvā yenāhaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maṃ sattakkhattuṃ bhogehi parikkhipitvā upari muddhani mahantaṃ phaṇaṃ karitvā aṭṭhāsi. Tassāhaṃ bho nāgassa bhayā'mhi kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto"ti. "Icchasi pana tvaṃ bho tassa nāgassa anāgamananti. " "Icchāmahaṃ bho tassa nāgassa anāgamananti. " "Api pana tvaṃ bho tassa nāgassa kiñci passasī"ti. "Passāmahaṃ bho maṇissa kaṇṭhe pilandhana"nti. "Tena hi tvaṃ bho taṃ nāgaṃ maṇiṃ yāca, maṇiṃ me bho dehi, maṇinā me attho"ti.

  11. Atha kho bhikkhave maṇikaṇṭho nāgarājā gaṅgaṃ nadiṃ uttaritvā yena kaṇiṭṭho isi tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho bhikkhave maṇikaṇṭhaṃ nāgarājānaṃ kaṇiṭṭho isi etadavoca: "maṇiṃ me bho dehi, maṇinā me attho"ti. Atha kho bhikkhave maṇikaṇṭho nāgarājā "bhikkhu maṇiṃ yācati, bhikkhussa maṇinā attho"ti khippaññeva agamāsi. Dutiyampi kho bhikkhave maṇikaṇṭho nāgarājā gaṅgaṃ nadiṃ uttaritvā yena kaṇiṭṭho isi tenupasaṅkami. Addasā kho bhikkhave kaṇiṭṭho isi maṇikaṇṭhaṃ nāgarājānaṃ dūratova āgacchantaṃ disvāna maṇikaṇṭhaṃ nāgarājānaṃ etadavoca: "maṇiṃ me bho dehi, maṇinā me attho"ti. Atha kho bhikkhave maṇikaṇṭho nāgarājā "bhikkhu maṇiṃ yācati, bhikkhussa maṇinā attho"ti tatova paṭinivatti. Tatiyampi kho bhikkhave maṇikaṇṭho nāgarājā gaṅgaṃ nadiṃ uttarati. Addasā kho bhikkhave kaṇiṭṭho isi maṇikaṇṭhaṃ nāgarājānaṃ gaṅgaṃ nadiṃ uttarantaṃ. Disvāna maṇikaṇṭhaṃ nāgarājānaṃ etadavoca: "maṇiṃ me bho dehi, maṇinā me attho"ti. Atha kho bhikkhave maṇikaṇṭho nāgarājā kaṇiṭṭhaṃ isiṃ gāthāhi ajjhabhāsi:

    [PTS Page 147] [\q 147/] "mamannapānaṃ vipulaṃ uḷāraṃ uppajjatīmassa maṇissa hetu, Taṃ te na dassaṃ atiyācako'si na cāpi te assamamāgamissaṃ.

    Sūsū yathā sakkharadhotapāṇi tāsesi maṃ selaṃ yācamāno, Taṃ te na dassaṃ atiyācako'si na cāpi te assamamāgamissa"nti.

    [BJT Page 380] [\x 380/]


  12. Atha kho bhikkhave maṇikaṇṭho nāgarājā "bhikkhu maṇiṃ yācati bhikkhussa maṇinā attho"ti pakkāmi. Tadā pakkanto pakkantova-1 ahosi, na puna paccāgañchi. Atha kho bhikkhave kaṇiṭṭho isi tassa nāgassa dassanīyassa adassanena bhiyyosomattāya kiso ahosi lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto. Addasā kho bhikkhave jeṭṭho isi kaṇiṭṭhaṃ isiṃ bhīyyosomattāya kisaṃ lukhaṃ dubbaṇṇaṃ uppaṇḍuppaṇḍukajātaṃ dhamanisanthatagattaṃ. Disvāna kaṇiṭṭhaṃ isiṃ etadavoca: "kissa tvaṃ bho bhiyyosomattāya kiso lukho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto"ti. Tassāhaṃ bho nāgakassa dassanīyassa adassanena. Bhiyyosomattāya kiso lukho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto"ti. Atha kho bhikkhave jeṭṭho isi kaṇiṭṭhaṃ isiṃ gāthāya ajjhabhāsi: -

    "Na taṃ yāce yassa piyaṃ jigiṃse-2 desso-3 hoti atiyācanāya, Nāgo maṇiṃ yācito brāhmaṇena adassanaññeva tadajjhagamāti.

    Tesaṃ hi nāma bhikkhave tiracchānagatānaṃ pāṇānaṃ amanāpā bhavissati yācanā amanāpā viññatti. Kimaṅga-4 pana manussabhūtānaṃ.


  13. Bhūtapubbaṃ bhikkhave aññataro bhikkhu himavantapasse viharati aññatarasmiṃ vanasaṇḍe. Tassa kho pana bhikkhave vanasaṇḍassa avidūre mahantaṃ ninnaṃ pallalaṃ. Atha kho bhikkhave mahāsakuṇasaṅgho tasmiṃ pallale divasaṃ gocaraṃ caritvā sāyaṃ taṃ vanasaṇḍaṃ vāsāya upagacchati. Atha kho bhikkhave so bhikkhu tassa sakuṇasaṅghassa saddena ubbāḷehā yenāhaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho ahaṃ bhikkhave taṃ bhikkhuṃ etadavoca [PTS Page 148] [\q 148/] "kacci bhikkhu khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kaccisi appakilamathena addhānaṃ āgato, kuto ca tvaṃ bhikkhu āgacchasī"ti. "Khamanīyaṃ bhagavā, yāpanīyaṃ bhagavā, appakilamathena cāhaṃ bhante addhānaṃ āgato. Atthi bhante himavantapasse mahāvanasaṇḍo. Tassa kho pana bhante vanasaṇḍassa avidūre mahantaṃ ninnaṃ pallalaṃ. Atha kho bhante mahāsakuṇasaṅgho tasmiṃ pallale divasaṃ gocaraṃ caritvā sāyaṃ taṃ vanasaṇḍaṃ vāsāya upagacchati. Tato ahaṃ bhagavā āgacchāmi tassa sakuṇasaṅghassa saddena ubbāḷehā"ti. "Icchasi pana tvaṃ bhikkhu tassa sakuṇasaṅghassa anāgamana"nti. "Icchāmahaṃ bhagavā tassa sakuṇasaṅghassa anāgamana"nti. "Tena hi tvaṃ bhikkhu tattha gantvā taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogahetvā rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ tikkhattuṃ saddamanussāvehi: "suṇantu me bhonto sakuṇā, yāvatikā imasmiṃ vanasaṇḍe vāsaṃ upagatā pattena me attho, ekekaṃ me bhonto pattaṃ dadantu"ti. Rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ -perattiyā pacchimaṃ yāmaṃ tikkhattuṃ saddamanussāvehi; "suṇantu me bhonto sakuṇā yāvatikā imasmiṃ vanasaṇḍe vāsaṃ upagatā, pattena me attho, ekekaṃ me bhonto pattaṃ dadantu"ti.

    1. Tathā pakkantova, machasa. Tadā pakkannoca sīmu.
    2. Jigīse, machasaṃ
    3. Videsso, machasaṃ. Desso ca, syā.
    4. Kimaṅgaṃ, machasaṃ.

    [BJT Page 382] [\x 382/]


  14. Atha kho bhikkhave so bhikkhu tattha gantvā taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogahetvā rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ tikkhattuṃ saddamanussāvesi: "suṇantu me bhonto sakuṇā yāvatikā imasmiṃ vanasaṇḍe vāsaṃ upagatā, pattena me attho, ekekaṃ me bhonto pattaṃ dadantu"ti. Rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ -perattiyā pacchimaṃ yāmaṃ tikkhattuṃ saddamanussāvesi: "suṇantu me bhonto sakuṇā yāvatikā imasmiṃ vanasaṇḍe vāsaṃ upagatā, pattena me attho, ekekaṃ me bhonto pattaṃ dadantu"ti. Atha kho bhikkhave so sakuṇasaṅgho bhikkhu pattaṃ yācati. Bhikkhussa pattena attho"ti. Tambhā vanasaṇḍā pakkāmi. Tadā pakkanto pakkantova ahosi. Na puna paccāgañji. Tesaṃ hi nāma bhikkhave tiracchānagatānaṃ pāṇānaṃ amanāpā bhavissati yācanā amanāpā viññatti, kimaṅga pana manussabhūtānaṃ.

  15. Bhūtapubbaṃ bhikkhave raṭṭhapālassa kulaputtassa pitā raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ gāthāya ajjhabhāsi:

    "Apāhaṃ te na jānāmi raṭṭhapāla bahujjanā, Te maṃ saṅgamma yācanti kasmā maṃ tvaṃ na yācasīti.

    Yācako appiyo hoti yācaṃ addamappiyo, Tasmāhaṃ taṃ na yācāmi mā me viddesanā-1 ahū"ti.


  16. So hi nāma bhikkhave raṭṭhapālo kulaputto sakaṃ pitaraṃ evaṃ vakkhati kimaṅga pana jano janaṃ. Gihīnaṃ hi bhikkhave dussaṃharāni bhogāni saṃbhatāni'pi-2 [PTS Page 149] [\q 149/] duranurakkhiyāni. Tattha nāma tumhe moghapurisā evaṃ dussaṃharesu bhogesu saṃbhatesupi-3 duranurakkhiyesu yācanabahulā viññattibahulā viharissatha: "purisaṃ detha, purisatthakaraṃ detha, goṇaṃ detha, sakaṭaṃ detha, vāsiṃ detha: pharasuṃ-4 detha, kuṭhāriṃ detha, kuddālaṃ detha, nikhādanaṃ detha, valliṃ detha. Vephaṃ detha muñjaṃ detha, babbajaṃ detha, tiṇaṃ detha, mattikaṃ dethā"ti. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha: "

    "Saññācikāya pana bhikkhunā kuṭiṃ kārayamānena assāmikaṃ attuddesaṃ pamāṇikā kāretabbā. Tatiradaṃ pamāṇaṃ: dīghaso dvādasavidatthiyo sugatavidatthiyā tiriyaṃ sattantarā, bhikkhū abhinetabbā vatthudesanāya. Tehi bhikkhūhi vatthuṃ desetabbaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ. Sārambhe ce bhikkhu vatthusmiṃ aparikkamane saññācikāya kuṭiṃ kāreyya bhikkhū vā anabhineyya vatthudesanāya pamāṇaṃ vā atikkāmeyya saṅghādiseso"ti.


  17. Saññācikā nāma: sayaṃ yācitvā purisampi purisatthakarampi goṇampi sakaṭampi vāsimpi pharasumpi kuṭhārimpi kuddālampi nikhādanampi vallimpi vephampi muñjampi babbajampi tiṇampi mattikampi.

    Kuṭināma: ullittā vā hoti avalittā vā ullittāvallittā vā.

    Kārayamānenāti karontena vā kārāpentena vā.

    1. Videssanā. Machasaṃ. Sī. Mu.
    2. Saṃhatānipi. Sī. Mu.
    3. Saṃhatesupi. Sīmu.
    4. Parasuṃ machasaṃ. Sī. Mu.

    [BJT Page 384] [\x 384/]


Assāmikanti na añño koci sāmiko hoti itthī vā puriso vā gahaṭṭho vā pabbajito vā

Attuddesanti attano atthāya.

Pamāṇikā kāretabbā tatiradaṃ pamāṇaṃ: dighaso dvādasa vidatthiyo sugatavidatthiyā ti
bāhirimena mānena.

Tiriyaṃ sattantarā ti abbhantarimena mānena.

Bhikkhu abhinetabbā vatthu desanāyāti - tena kuṭikārakena bhikkhunā kuṭivatthuṃ
sodhetvā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ
pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: "ahaṃ bhante
saññācikāya kuṭiṃ kattukāmo assāmikaṃ attuddesaṃ. Sohaṃ bhante saṅghaṃ kuṭivatthu
olokanaṃ yācāmi"ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi [PTS Page 150] [\q 150/] yācitabbo.
Sace sabbo saṅgho ussahati kuṭivatthuṃ oloketuṃ, sabbena saṅghena oloketabbaṃ. No ce
sabbo saṅgho ussahati kuṭivatthuṃ oloketuṃ, ye tattha honti bhikkhū vyattā paṭibalā
sārambhaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ aparikkamanaṃ jānituṃ, te yācitvā sammannitabbā.
Evañca pana bhikkhave sammantitabbā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:
"Suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ itthannāmo bhikkhu saññācikāya kuṭiṃ kattukāmo
assāmikaṃ attuddesaṃ, so saṅghaṃ kuṭivatthu olokanaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ,
saṅgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhū sammanneyya itthannāmassa bhikkhuno
kuṭivatthuṃ oloketuṃ. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu saññācikāya kuṭiṃ kattukāmo
assāmikaṃ attuddesaṃ, so saṅghaṃ kuṭivatthuolokanaṃ yācati, saṅgho itthannāmañca
itthannāmañca bhikkhū sammannati itthannāmassa bhikkhuno kuṭivatthuṃ oloketuṃ,
yassāyasmato khamati itthannāmassa ca itthannāmassa ca bhikkhūnaṃ sammati-1.
Itthannāmassa bhikkhuno kuṭivatthuṃ oloketuṃ. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so
bhāseyya.
Sammatā saṅghena itthannāmo ca itthannāmo ca bhikkhu itthannāmassa bhikkhuno
kuṭivatthuṃ oloketuṃ. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī"ti.

1. Sammuti. Machasaṃ

[BJT Page 386] [\x 386/]

Tehi sammatehi bhikkhūhi tattha gantvā kuṭivatthu oloketabbaṃ sārambhaṃ anārambhaṃ,
saparikkamanaṃ aparikkamanaṃ jānitabbaṃ. Sace sārambhaṃ hoti aparikkamanaṃ, mā idha
karīti vattabbo. Sace anārambhaṃ hoti saparikkamanaṃ saṅghassa ārocetabbaṃ anārambhaṃ
saparikkamananti. Tena kuṭikārakena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ
uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ
paggahetvā evamassa vacanīyo: "ahaṃ bhante saññacikāya kuṭiṃ kattukāmo assāmikaṃ
attuddesaṃ, sohaṃ bhante saṅghaṃ kuṭivatthudesanaṃ yācāmī"ti. Dutiyampi yācitabbo.
Tatiyampi yācitabbo. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

"Suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ itthannāmo bhikkhu saññācikāya kuṭiṃ kattukāmo
assāmikaṃ attuddesaṃ, so saṅghaṃ kuṭivatthudesanaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ
saṅgho itthannāmassa bhikkhuno kuṭivatthuṃ deseyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ itthannāmo bhikkhu saññācikāya kuṭiṃ kattukāmo
assāmikaṃ attuddesaṃ, so saṅghaṃ kuṭivatthudesanaṃ yācati, [PTS Page 151] [\q 151/]
saṅgho itthannāmassa bhikkhuno kuṭivatthuṃ deseti, yassāyasmato khamati itthannāmassa
bhikkhuno kuṭivatthussa desanā so tuṇhassa, yassa nakkhamati so bhāseyya.

Desitaṃ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno kuṭivatthu. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī.
Evametaṃ dhārayāmī"ti.

Sārambhaṃ nāma: kipillikānaṃ vā āsayo hoti.
Upacikānaṃ vā āsayo hoti.
Undurānaṃ vā āsayo hoti.
Ahīnaṃ vā āsayo hoti.
Vicchikānaṃ vā āsayo hoti.
Satapadīnaṃ vā āsayo hoti.
Hatthinaṃ vā āsayo hoti.
Sīhānaṃ vā āsayo hoti.
Vyagghānaṃ vā āsayo hoti.
Dīpīnaṃ vā āsayo hoti.
Acchānaṃ vā āsayo hoti.
Taracchānaṃ vā āsayo hoti.
Yesaṃ kesañci tiracchānagatānaṃ pāṇānaṃ āsayo hoti.
Pubbannanissitaṃ vā hoti.
Aparannanissitaṃ vā hoti.
Abbhāghātanissitaṃ vā hoti.
Āghātanissitaṃ vā hoti.
Susānanissitaṃ vā hoti.
Uyyānanissitaṃ vā hoti.
Rājavatthunissitaṃ vā hoti.
Hatthisālānissītaṃ vā hoti.
Assasālānissitaṃ vā hoti.
Bandhanāgāranissitaṃ vā hoti.
Pānāgāranissitaṃ vā hoti.
Sūnānissitaṃ vā hoti.
Racchānissitaṃ vā hoti.
Caccaranissitaṃ vā hoti.
Sabhānissitaṃ vā hoti.
Saṃsaraṇa-1 nissitaṃ vā hoti.

Etaṃ sārambhaṃ nāma:

Aparikkamanaṃ nāma: na sakkā hoti yathāyuttena sakaṭena anuparigantuṃ, samantā
nisseniyā anuparigantuṃ.

Etaṃ aparikkamanaṃ nāma.

1. Saṃcaraṇa, aṭṭhakathā.

[BJT Page 388] [\x 388/]

Anārambhaṃ nāma: na kipillikānaṃ vā āsayo hoti -pe- na saṃsaraṇanissitaṃ vā hoti.

Etaṃ anārambhaṃ nāma.

Saparikkamanaṃ nāma: sakkā hoti yathā yuttena sakaṭena anuparigantuṃ, samantā nisseniyā anuparigantuṃ.

etaṃ saparikkamanaṃ nāma.

Saññācikā nāma: sayaṃ yācitvā purisampi purisatthakarampi -pemattikampi.

Kuṭi nāma: ullittā vā hoti avalittā vā ullittāvalittā vā. Kareyyāti karoti vā kārāpeti vā.

Bhikkhū vā anabhineyya vatthudesanāya pamāṇaṃ vā atikkāmeyyāti: ñattidutiyena
kammena kuṭivatthuṃ na desāpetvā āyāmato vā vitthārato vā antamaso kesaggamattampi
atikkāmetvā karoti vā kārāpeti vā payoge payoge dukkaṭaṃ, ekaṃ piṇḍaṃ anāgate āpatti
thullaccayassa; tasmiṃ piṇḍe āgate āpatti saṅghādisesassa.

Saṅghādisesoti -pe- tenapi vuccati saṅghādisesoti.
  1. [PTS Page 152] [\q 152/] bhikkhu kuṭiṃ karoti adesitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ,
    Bhikkhu kuṭiṃ karoti adesitavatthukaṃ sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa.
    Bhikkhu kuṭiṃ karoti adesitavatthukaṃ anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa.
    Bhikkhu kuṭiṃ karoti adesitavatthukaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesassa.
    Bhikkhu kuṭiṃ karoti desitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.
    Bhikkhu kuṭiṃ karoti desitavatthukaṃ sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa.
    Bhikkhu kuṭiṃ karoti desitavatthukaṃ anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa.
    Bhikkhu kuṭiṃ karoti desitavatthukaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.
    Bhikkhu kuṭiṃ karoti pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.

    [BJT Page 390] [\x 390/]

    Bhikkhu kuṭiṃ karoti pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa.
    Bhikkhu kuṭiṃ karoti pamāṇātikkantaṃ anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa.
    Bhikkhu kuṭiṃ karoti pamāṇātikkantaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesassa.
    Bhikkhu kuṭiṃ karoti pamāṇikaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.
    Bhikkhu kuṭiṃ karoti pamāṇikaṃ sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa.
    Bhikkhu kuṭiṃ karoti pamāṇikaṃ anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa.
    Bhikkhu kuṭiṃ karoti pamāṇikaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.
    Bhikkhu kuṭiṃ karoti adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṅghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.
    Bhikkhu kuṭiṃ karoti adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṅghādisesena dukkaṭassa.
    Bhikkhu kuṭiṃ karoti adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṅghādisesena dukkaṭassa.
    Bhikkhu kuṭiṃ karoti adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṅghādisesānaṃ.
    [PTS Page 153] [\q 153/]
    Bhikkhu kuṭiṃ karoti desitavatthukaṃ pamāṇikaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.
    Bhikkhu kuṭiṃ karoti desitavatthukaṃ pamāṇikaṃ sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa.
    Bhikkhu kuṭiṃ karoti desitavatthukaṃ pamāṇikaṃ anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa.
    Bhikkhu kuṭiṃ karoti desitavatthukaṃ pamāṇikaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.

    [BJT Page 392] [\x 392/]


  2. Bhikkhu samādisati kuṭiṃ me karothāti, tassa kuṭiṃ karontī adesitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa. -Pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesassa.

  3. Bhikkhu samādisati kuṭiṃ me karothāti, tassa kuṭiṃ karonti desitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa -peanārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.

  4. Bhikkhu samādisati kuṭiṃ me karothāti, tassa kuṭiṃ karontī pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa. -Pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesassa.

  5. Bhikkhu samādisati kuṭiṃ me karothāti, tassa kuṭiṃ karontī pamāṇikaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa -peanārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.

  6. Bhikkhu samādisati kuṭiṃ me karothāti. Tassa kuṭiṃ karontī adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṅghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṅghādisesena dukkaṭassa. -Peanārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṅghādisesena dukkaṭassa. -Pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṅghādisesānaṃ.

  7. Bhikkhu samādisati kuṭiṃ me karothāti tassa kuṭiṃ karontī desitavatthukaṃ pamāṇikaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa -peanārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.

  8. Bhikkhu samādisitvā pakkamati. Kuṭiṃ me karothāti na ca samādisati. Desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cāti tassa kuṭiṃ karontī adesitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa. -Peanārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa. -Peanārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesassa.

    [BJT Page 394] [\x 394/]


  9. Bhikkhu samādisitvā pakkamati. "Kuṭiṃ me karothāti na ca samādisati. Desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā"ti tassa kuṭiṃ karonti. Desitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.

  10. Bhikkhu samādisitvā pakkamati "kuṭiṃ me karothā'ti na ca samādisati, pamāṇikā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā'ti tassa kuṭiṃ karontī pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesassa.

  11. Bhikkhu samādisitvā pakkamati "kuṭiṃ me karothāti na ca samādisati' pamāṇikā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā'ti, tassa kuṭiṃ karontī pamāṇikaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.

  12. Bhikkhu samādisitvā pakkamati "kuṭiṃ me karothāti na ca samādisati 'desitavatthukā ca hotu pamāṇikā ca anārambhā ca saparikkamanā cā'ti. Tassa kuṭiṃ karontī adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṅghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṅghādisesena dukkaṭassa. -Pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṅghādisesena dukkaṭassa -peanārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṅghādisesānaṃ.

  13. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti na ca samādisati 'desitavatthukā ca hotu pamāṇikā ca anārambhā ca saparikkamanā cā'ti tassa kuṭiṃ karontī desitavatthukā pamāṇikaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ, -pesārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa. -Pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ anāpatti.

  14. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti samādisati ca 'desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā'ti tassa kuṭiṃ karontī adesitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, so suṇāti "kuṭi kira me kayirati adesitavatthukā sārambhā aparikkamanā"ti. Tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ dūto vā pāhetabbo. 'Desītavatthukā ca [PTS Page 154] [\q 154/] hotu anārambhā ca saparikkamanā cā'ti no ce sāmaṃ vā gaccheyya. Dūtaṃ vā pahiṇeyya āpatti dukkaṭassa.

    [BJT Page 396] [\x 396/]


  15. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti samādisati ca 'desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā'ti tassa kuṭiṃ karontī adesitavatthukaṃ sārambhā saparikkamanaṃ so suṇāti kuṭi kira me kayirati adesitavatthukā sārambhā saparikkamanā'ti tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ duto vā pāhetabbo "desitavatthukā ca hotu anārambhā cā"ti no ce sāmaṃ vā gaccheyya dūtaṃ vā pahiṇeyya, āpatti dukkaṭassa.

  16. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti samādisati ca desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā'ti. Tassa kuṭiṃ karontī adesitavatthukaṃ anārambhaṃ aparikkamanaṃ so suṇāti 'kuṭi kira me kayirati adesitavatthukā anārambhā aparikkamanā'ti, tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ dūto vā pāhetabbo. 'Desitavatthukā ca hotu saparikkamanā cā"ti, no ce sāmaṃ vā gaccheyya dūtaṃ vā pahiṇeyya āpatti dukkaṭassa.

  17. Bhikkhu samādisitvā pakkamati "kuṭiṃ me karothā'ti samādisati ca desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā'ti tassa kuṭiṃ karontī adesitavatthukaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ. So suṇāti "kuṭi kira me kayirati adesitavatthukā anārambhā saparikkamanā'ti. Tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ dūto vā pahetabbo desītavatthukā hotu'ti no ce sāmaṃ vā gaccheyya dūtaṃ vā pahiṇeyya, āpatti dukkaṭassa.

  18. Bhikkhu samādisitvā pakkamati "kuṭiṃ me karothā'ti samādisati ca desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā'ti tassa kuṭiṃ karontī desitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ. So suṇāti "kuṭi kira me kayirati desitavatthukā sārambhā aparikkamanā'ti. Tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ, dūto vā pahetabbo. 'Anārambhā ca hotu saparikkamanā cā'ti. No ce sāmaṃ vā gaccheyya dūtaṃ vā pahiṇeyya, āpatti dukkaṭassa.

  19. Bhikkhū samādisitvā pakkamati kuṭiṃ me karothā'ti samādisati ca 'desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā'ti. Tassa kuṭiṃ karontī desitavatthukaṃ sārambhaṃ saparikkamanaṃ. So suṇāti "kuṭi kira me kayirati desitavatthukā sārambhā saparikkamanā'ti. Tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ, dūto vā pāhetabbo. 'Anārambhā hotu'ti. No ce sāmaṃ vā gaccheyya dūtaṃ vā pahiṇeyya. Āpatti dukkaṭassa.

  20. Bhikkhu samādisitvā pakkamati kuṭiṃ me karotha'ti. Samādisati ca desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā'ti tassa kuṭiṃ karonti desitavatthukaṃ anārambhaṃ aparikkamanaṃ. So suṇāti 'kuṭi kira me kayirati desitavatthukā anārambhā aparikkamanā'ti tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ, dūto vā pāhetabbo. 'Saparikkamanā ca hotu'ti. No ce sāmaṃ vā gaccheyya dūtaṃ vā pahiṇeyya āpatti dukkaṭassa.

  21. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Samādisati ca 'desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā'ti tassa kuṭiṃ karontī desitavatthukaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.

    [BJT Page 398] [\x 398/]


  22. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Samādisati ca 'pamāṇikā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā'ti. Tassa kuṭiṃ karontī pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ. So suṇāti 'kuṭi kira me kayirati pamāṇātikkantā sārambhā aparikkamanā'ti. Tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ dūto vā pāhetabbo pamāṇikā-1 ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cāti -pe- pamāṇikā ca hotu anārambhā cāti -pe- pamāṇikā ca hotu saparikkamanā cāti -pe- pamāṇikā hotu'ti. No ce sāmaṃ vā gaccheyya dūtaṃ vā pahiṇeyya, āpatti dukkaṭassa.

  23. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Samādisati ca 'pamāṇikā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā'ti. Tassa kuṭiṃ karonti pamāṇikaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ. So suṇāti 'kuṭi kira me kayirati pamāṇikā sārambhā aparikkamanā'ti. Tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ dūto vā pāhetabbo 'anārambhā ca hotu saparikkamanā cā'ti -peanārambhā hotu'ti -pe- saparikkamanā hotu'ti -peanāpatti.

  24. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti samādisati ca 'desitavatthukā ca hotu pamāṇikā ca anārambhā ca saparikkamanā cā'ti. Tassa kuṭiṃ karonti adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ. So suṇāti 'kuṭi kira me kayirati adesitavatthukā pamāṇātikkantā sārambhā aparikkamanā'ti tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ, dūto vā pāhetabbo desitavatthukā ca hotu pamāṇikā ca anārambhā ca saparikkamanā cā'ti -pe- 'desitavatthukā ca hotu pamāṇikā ca anārambhā cā'ti -pe- 'desitavatthukā ca hotu pamāṇikā ca saparikkamanā cā'ti -pe- desitavatthukā ca hotu pamāṇikā cā'ti. No ce sāmaṃ vā gaccheyya dūtaṃ vā pahiṇeyya, āpatti dukkaṭassa.

  25. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Samādisati ca 'desitavatthukā ca hotu pamāṇikā ca anārambhā ca saparikkamanā cā'ti. Tassa kuṭiṃ karonti desitavatthukaṃ pamāṇikaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ. So suṇāti 'kuṭi kira me kayirati desitavatthukā pamāṇikā sārambhā aparikkamanā'ti tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ, dūto vā pāhetabbo anārambhā ca hotu saparikkamanā cā'ti -pe- anārambhā hotu'ti -pesaparikkamanā hotu"ti -pe- anāpatti.

  26. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Samādisati ca "desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā'ti. Tassa kuṭiṃ karonti adesitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ-2 tiṇṇaṃ dukkaṭānaṃ -pesārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dukkaṭassa.

    1. Desitavatthukā machasaṃ.
    2. Kārakānaṃ - syā.

    [BJT Page 400] [\x 400/]


  27. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Samādisati ca 'desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā'ti. Tassa kuṭiṃ karonti desitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pesārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dukkaṭassa -peanārambhaṃ [PTS Page 155] [\q 155/] aparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.

  28. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti samādisati ca 'pamāṇikā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā'ti. Tassa kuṭiṃ karonti pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ tiṇṇaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -peanārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dukkaṭassa.

  29. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Samādisati ca 'pamāṇikā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā'ti. Tassa kuṭiṃ karonti pamāṇikaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.

  30. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Samādisati ca desitavatthukā ca hotu pamāṇikā ca anārambhā ca saparikkamanā cā"ti. Tassa kuṭiṃ karonti adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ catunnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ tiṇṇaṃ dukkaṭānaṃ -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ tiṇṇaṃ dukkaṭānaṃ -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.

  31. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Samādisati ca 'desitavatthukā ca hotu pamāṇikā ca anārambhā ca saparikkamanā cā'ti. Tassa kuṭiṃ karonti desitavatthukaṃ pamāṇikaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dukkaṭassa. -Pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.

    [BJT Page 402] [\x 402/]


  32. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Tassa kuṭiṃ karonti adesitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, so ce vippakate āgacchati, tena bhikkhunā sā kuṭi aññassa vā dātabbā bhinditvā vā puna kātabbā. No ca aññassa vā dadeyya bhinditvā vā puna kāreyya, āpatti saṅghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, -pe- āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, -peāpatti saṅghādisesena dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, -pe- āpatti saṅghādisesassa.

  33. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Tassa kuṭiṃ karonti desitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, so ce vippakate āgacchati. Tena bhikkhunā sā kuṭi aññassa vā dātabbā bhinditvā vā puna kātabbā. No ce aññassa vā dadeyya bhinditvā vā puna kāreyya, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pesārambhaṃ saparikkamanaṃ, -pe- āpatti dukkaṭassa -peanārambhaṃ aparikkamanaṃ, -pe- āpatti dukkaṭassa -peanārambhaṃ saparikkamanaṃ, -pe- anāpatti.

  34. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Tassa kuṭiṃ karonti pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, so ce vippakate āgacchati, tena bhikkhunā sā kuṭi aññassa vā dātabbā bhinditvā vā puna kātabbā. No ce aññassa vā dadeyya bhinditvā vā puna kāreyya, āpatti saṅghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, -pe- āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, -peāpatti saṅghādisesena dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, -pe- āpatti saṅghādisesassa.

  35. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Tassa kuṭiṃ karonti pamāṇikaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, so ce vippakate āgacchati. Tena bhikkhunā sā kuṭi aññassa vā dātabbā bhinditvā vā puna kātabbā. No ce aññassa vā dadeyya bhinditvā vā puna kāreyya, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pesārambhaṃ saparikkamanaṃ, -pe- āpatti dukkaṭassa -peanārambhaṃ aparikkamanaṃ, -pe- āpatti dukkaṭassa -peanārambhaṃ saparikkamanaṃ, -pe- anāpatti.

  36. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Tassa kuṭiṃ karonti adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, so ce vippakate āgacchati, tena bhikkhunā sā kuṭi aññassa vā dātabbā bhinditvā vā puna kātabbā. No ce aññassa vā dadeyya bhinditvā vā puna kāreyya, āpatti dvinnaṃ saṅghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, -pe- āpatti dvinnaṃ saṅghādisesena dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, -pe- āpatti dvinnaṃ saṅghādisesena dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, -peāpatti dvinnaṃ saṅghādisesassa.

    [BJT Page 404] [\x 404/]


  37. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Tassa kuṭiṃ karonti desitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, so ce vippakate āgacchati. Tena bhikkhunā sā kuṭi aññassa vā dātabbā bhinditvā vā puna kātabbā. No ce aññassa vā dadeyya bhinditvā vā puna kāreyya, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pesārambhaṃ saparikkamanaṃ, -pe- āpatti dukkaṭassa -peanārambhaṃ aparikkamanaṃ, -pe- āpatti dukkaṭassa bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Tassa kuṭiṃ karonti desitavatthukaṃ pamāṇikaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.

  38. Attanā vippakataṃ attanā pariyosāpeti, āpatti saṅghādisesassa. Attanā vippakataṃ parehi pariyosāpeti, āpatti saṅghādisesassa. Parehi vippakataṃ attanā pariyosāpeti, āpatti saṅghādisesassa. Parehi vippakataṃ attanā pariyosāpeti, āpatti saṅghādisesassa. Parehi vippakataṃ parehi pariyosāpeti, āpatti saṅghādisesassa.

  39. Anāpatti lene guhāya tiṇakuṭikāya aññassatthāya, vāsāgāraṃ ṭhapetvā sabbattha, anāpatti ummattakassa ādikammikassāti. Kuṭikārasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
3. 7.
Vihārakārasikkhāpadaṃ
  1. Tena samayena buddho bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmato channassa upaṭṭhāko gahapati āyasmantaṃ channaṃ etadavoca: 'vihāravatthuṃ bhante jānāhi, ayyassa vihāraṃ kārāpessāmī'ti. Atha kho āyasmā channo vihāravatthuṃ sodhento aññataraṃ cetiyarukkhaṃ chedāpesi gāmapūjitaṃ nigamapūjitaṃ nagarapūjitaṃ janapadapūjitaṃ raṭṭhapūjitaṃ. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā cetiyarukkhaṃ chedāpessanti [PTS Page 156] [\q 156/] gāmapūjitaṃ nigamapūjitaṃ janapadapūjitaṃ raṭṭhapūjitaṃ, ekindriyaṃ samaṇā sakyaputtiyā jīvaṃ viheṭṭhentī'ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ, ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā channo cetiyarukkhaṃ chedāpessati, gāmapūjitaṃ -pe- raṭṭhapūjita"nti.

    [BJT Page 406] [\x 406/]


  2. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṃ channaṃ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ -pe- "saccaṃ kira tvaṃ channa, cetiyarukkhaṃ chedāpesi gāmapūjitaṃ -peraṭṭhapūjita"nti "saccaṃ bhagavā"ti. Viharahi buddho bhagavā -pe"kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa, cetiyarukkhaṃ chedāpessasi gāmapūjitaṃ nigamapūjitaṃ nagarapūjitaṃ raṭṭhapūjitaṃ. Jivasaññino hi moghapurisa, manussā rukkhasmiṃ, netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha. "

    "Mahallakaṃ pana bhikkhunā vihāraṃ kārayamānena sassāmikaṃ attuddesaṃ, bhikkhū abhinetabbā vatthudesanāya. Tehi bhikkhuhi vatthuṃ desetabbaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, sārambhe ce bhikkhu vatthusmiṃ aparikkamane mahallakaṃ vihāraṃ kāreyya, bhikkhū vā anabhineyya vatthudesanāya, saṅghādiseso"ti.

    Mahallako nāma: vihāro sassāmiko vuccati.

    Vihāro nāma: ullitto vā hoti avalitto vā ullittāvalitto vā.

    Kārayamānenāti: karento vā kārāpento vā.

    Sassāmikanti: añño koci sāmiko hoti itthi vā puriso vā gahaṭṭho vā pabbajito vā.

    Attuddesanti attano atthāya.

    Bhikkhu abhinetabbā vatthudesanāyāti tena vihārakārakena bhikkhunā vihāravatthuṃ sodhetvā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: "ahaṃ bhante mahallakaṃ vihāraṃ kattukāmo sassāmikaṃ attuddesaṃ. Sohaṃ bhante saṅghaṃ vihāravatthu olokanaṃ yācāmi"ti. Dutiyampi yācitabbo, tatiyampi yācitabbo. Sace sabbo saṅgho ussahati vihāravatthuṃ oloketuṃ, sabbena saṅghena oloketabbaṃ. No ce sabbo saṅgho ussahati vihāravatthuṃ oloketuṃ, ye tattha honti bhikkhū vyattā paṭibalā sārambhaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ aparikkamanaṃ jānituṃ, te yācitvā sammannitabbā. Evañca pana bhikkhave sammannitabbā. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: "Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu mahallakaṃ vihāraṃ kattukāmo sassāmikaṃ attuddesaṃ. So saṅghaṃ vihāravatthu olokanaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhū sammanneyya, itthannāmassa bhikkhuno vihāravatthuṃ oloketuṃ. Esā ñatti.

    [BJT Page 408] [\x 408/]

    "Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu mahallakaṃ vihāraṃ kattukāmo sassāmikaṃ attuddesaṃ. So saṅghaṃ vihāravatthuolokanaṃ yācati. Saṅgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhū sammannati, itthannāmassa bhikkhuno vihāravatthuṃ oloketuṃ. Yassāyasmato khamati itthannāmassa ca itthannāmassa ca bhikkhūnaṃ sammati itthannāmassa bhikkhuno vihāravatthuṃ oloketuṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

    Sammatā saṅghena itthannāmo ca itthannāmo ca bhikkhū itthannāmassa bhikkhuno vihāravatthuṃ oloketuṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhi, evametaṃ dhārayāmī"ti.

    Tehi sammatehi bhikkhūhi tattha gantvā vihāravatthu oloketabbaṃ sārambhaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ aparikkamanaṃ jānitabbaṃ. Sace sārambhaṃ hoti aparikkamanaṃ, māyidha karīti vattabbo. Sace anārambhaṃ hoti saparikkamanaṃ, saṅghassa ārocetabbaṃ anārambhaṃ saparikkamananti. Tena vihārakārakena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅghaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: "ahaṃ bhante mahallakaṃ vihāraṃ kattukāmo sassāmikaṃ attuddesaṃ so'haṃ bhante saṅghaṃ vihāraṃ kattukāmo sassāmikaṃ attuddesaṃ so'haṃ bhante saṅghaṃ vihāravatthudesanaṃ yācāmi"ti. Dutiyampi yācitabbo, tatiyampi yācitabbo. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: "Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu mahallakaṃ vihāraṃ kattukāmo sassāmikaṃ attuddesaṃ. So saṅghaṃ vihāravatthudesanaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno vihāravatthuṃ deseyya. Esā ñatti.

    Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu mahallakaṃ vihāraṃ kattukāmo sassāmikaṃ attuddesaṃ. So saṅghaṃ vihāravatthudesanaṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno vihāravatthuṃ deseti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno vihāravatthussa desanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

    Desitaṃ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno vihāravatthu. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī"ti.

    Sārambhaṃ nāma: kipillikānaṃ vā āsayo hoti -pesaṃsaraṇanissitaṃ vā hoti, etaṃ sārambhaṃ nāma.

    Aparikkamanaṃ nāma: na sakkā hoti yathāyuttena sakaṭena anuparigantuṃ, samantā nisseniyā anuparigantuṃ. Etaṃ aparikkamanaṃ nāma.

    [BJT Page 410] [\x 410/]

    Anārambhaṃ nāma: na kipillikānaṃ vā āsayo hoti -pe- na saṃsaraṇanissitaṃ vā hoti. Etaṃ anārambhaṃ nāma.

    Saparikkamanaṃ nāma: sakkā hoti yathāyuttena sakaṭena anuparigantuṃ, samantā nisseniyā anuparigantuṃ. Etaṃ saparikkamanaṃ nāma.

    Mahallako nāma: vihāro sassāmiko vuccati.

    Vihāro nāma: ullitto vā hoti avalitto vā ullittāvalitto vā.

    Kāreyyāti karoti vā kārāpeti vā.

    Bhikkhū vā anabhineyya vatthudesanāyāti ñattidutiyena kammena vihāravatthuṃ na desāpetvā karoti vā kārāpeti vā, [PTS Page 157] [\q 157/] payoge vā payoge dukkaṭaṃ. Ekaṃ piṇḍaṃ anāgate āpatti thullaccayassa. Tasmaṃ piṇḍe āgate āpatti saṅghādisesassa.

    Saṅghādisesoti -pe- tenapi vuccati saṅghādisesoti.


  3. Bhikkhu vihāraṃ karoti adesitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dvinnaṃ dukakaṭānaṃ.

    Bhikkhu vihāraṃ karoti adesitavatthukaṃ sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa.

    Bhikkhu vihāraṃ karoti adesitavatthukaṃ anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa.

    Bhikkhu vihāraṃ karoti adesitavatthukaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesassa.

    Bhikkhu vihāraṃ karoti desitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.

    Bhikkhu vihāraṃ karoti desitavatthukaṃ sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa.

    Bhikkhu vihāraṃ karoti desitavatthukaṃ anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa.

    Bhikkhu vihāraṃ karoti desitavatthukaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.

    Bhikkhu samādisati 'vihāraṃ me karothā'ti. Tassa vihāraṃ karonti adesitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesassa.

    [BJT Page 412] [\x 412/]


  4. Bhikkhu samādisati 'vihāraṃ me karothā'ti. Tassa vihāraṃ karonti desitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa -peanārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.

  5. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'vihāraṃ me karothā'ti. Na ca samādisati 'desitavatthuko ca hotu anārambho ca saparikkamano cā'ti. Tassa vihāraṃ karonti adesitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pesārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa -peanārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa -peanārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesassa.

  6. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'vihāraṃ me karothā'ti. Na ca samādisati desitavatthuko ca hotu anārambho ca saparikkamano cāti. Tassa vihāraṃ karonti desitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.

  7. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'vihāraṃ me karothā'ti. Samādisati ca 'desitavatthuko ca hotu anārambho ca saparikkamano cā'ti. Tassa vihāraṃ karonti, adesitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, so suṇāti: 'vihāro kira me kayirati adesitavatthuko sārambho aparikkamano'ti. Tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ dūto vā pāhetabbo, 'desitavatthuko ca hotu anārambho ca saparikkamano cā'ti. No ce sāmaṃ vā gaccheyya dūtaṃ vā pahiṇeyya āpatti dukkaṭassa -pedesitavatthuko ca hotu anārambho cāti -pedesitavatthuko ca hotu saparikkamano cāti -pedesitavatthuko hotu'ti. No ce sāmaṃ vā gaccheyya dūtaṃ vā pahiṇeyya, āpatti dukkaṭassa.

  8. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'vihāraṃ me karothā'ti. Samādisati ca 'desitavatthuko ca hotu anārambhā ca saparikkamano cā'ti. Tassa vihāraṃ karonti desitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, so suṇāti: "vihāro kira me kayirati desitavatthuko sārambho aparikkamano"ti. Tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ, dūto vā pāhetabbo, anārambho ca hotu saparikkamano cā'ti -pe- anārambho hotu" ti -pesaparikkamano hotu"ti -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ-1 anāpatti.
    1. Anārambhaṃ saparikkamanaṃ ma. Cha. Sa: nadissati.

    [BJT Page 414] [\x 414/]


  9. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'vihāraṃ me karothā'ti samādisati ca 'desitavatthuko ca hotu anārambho ca saparikkamano cā'ti. Tassa vihāraṃ karonti adesitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ tiṇṇaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dvinnaṃ dukkaṭānaṃ - pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dukkaṭassa.

  10. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'vihāraṃ me karothā'ti. Samādisati ca 'desitavatthuko ca hotu anārambho ca saparikkamano cā'ti. Tassa vihāraṃ karonti desitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.

  11. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'vihāraṃ me karothā' ti. Tassa vihāraṃ karonti adesitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ. So ce vippakate āgacchati. Tena bhikkhunā so vihāro aññassa vā dātabbo, bhinditvā vā puna kātabbo. No ce aññassa vā dadeyya, bhinditvā vā puna kāreyya, āpatti saṅghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesassa.

  12. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'vihāraṃ me karothā'ti. Tassa vihāraṃ karonti desitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, so ce vippakate āgacchati. Tena bhikkhunā so vihāro aññassa vā dātabbo bhinditvā vā puna kātabbo. No ce aññassa vā dadeyya bhinditvā vā puna kāreyya, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa -peanārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.

  13. Attanā vippakataṃ attanā pariyosāpeti, āpatti saṅghādisesassa. Attanā vippakataṃ parehi pariyosāpeti, āpatti saṅghādisesassa. Parehi vippakataṃ attanā pariyosāpeti, āpatti saṅghādisesassa. Parehi vippakataṃ attanā pariyosāpeti, āpatti saṅghādisesassa.

  14. Anāpatti lene guhāya tiṇakuṭikāya aññassatthāya, vāsāgāraṃ ṭhapetvā sabbattha, anāpatti ummattakassa, ādikammikassāti.

    Vihārakārasikkhāpadaṃ [PTS Page 158] [\q 158/] niṭṭhitaṃ.

    [BJT Page 416] [\x 416/]
3. 8.

Paṭhama-duṭṭhadosasikkhāpadaṃ
  1. Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmatā dabbena mallaputtena jātiyā sattavassena arahattaṃ sacchikataṃ hoti, yaṃ-1 kiñci sāvakena pattabbaṃ, sabbaṃ tena anuppattaṃ hoti, natthi cassa kiñci uttariṃ karaṇīyaṃ, katassa vā paticayo. Atha kho āyasmato dabbassa mallaputtassa rahogatassa patisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: "mayā kho jātiyā sattavassena arahattaṃ sacchikataṃ. Yaṃ kiñci sāvakena pattabbaṃ sabbaṃ mayā anuppattaṃ, natthi ca me kiñci uttariṃ karaṇīyaṃ, katassa vā paticayo. Kinnu kho ahaṃ saṅghassa veyyāvaccaṃ kareyya'nti. Atha kho āyasmato dabbassa mallaputtassa etadahosi: "yannūnāhaṃ saṅghassa senāsanañca paññāpeyyaṃ, bhattāni ca uddiseyya"nti.

  2. Atha kho āyasmā dabbo mallaputto sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā dabbo mallaputto bhagavantaṃ etadavoca: "idha mayhaṃ bhante rahogatassa patisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: mayā kho jātiyā sattavassena arahattaṃ sacchikataṃ. Yaṃ kiñci sāvakena pattabbaṃ sabbaṃ mayā anuppattaṃ, natthi ca me kiñci uttariṃ karaṇīyaṃ. Katassa vā paticayo, kinnu kho ahaṃ saṅghassa veyyāvaccaṃ kareyya"nti. Tassa mayhaṃ bhante etadahosi: "yannūnāhaṃ saṅghassa senāsanañca paññāpeyyaṃ, bhattāni ca uddiseyya"nti. "Icchāmahaṃ bhante saṅghassa senāsanañca paññāpetuṃ, bhattāni ca uddisitu"nti. "Sādhu sādhu dabba tena hi tvaṃ dabba saṅghassa senāsanañca paññāpehi, bhattāni ca uddisā"ti. "Evaṃ bhante"ti kho āyasmā dabbo mallaputto bhagavato paccassosi.

  3. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: "tena hi bhikkhave saṅgho dabbaṃ mallaputtaṃ senāsanapaññāpakañca bhattuddesakañca sammannatu. Evañca pana bhikkhave sammannitabbo: paṭhamaṃ dabbo mallaputto yācitabbo. Yācitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: "Suṇātu me bhante saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ senāsanapaññāpakañca bhattuddesakañca [PTS Page 159] [\q 159/] sammanneyya, esā ñatti:

    1. Yañca kiñci, mu.

    [BJT Page 418] [\x 418/]


  4. Suṇātu me bhante saṅgho, saṅgho āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ senāsanapaññāpakañca bhattuddesakañca sammannati, yassāyasmato khamati āyasmato dabbassa mallaputtassa senāsanapaññāpakassa ca bhattudadesakassa ca sammuti. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya:

    Sammato saṅghena āyasmā dabbo mallaputto senāsanapaññāpako ca bhattuddesako ca khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayā mī"ti.


  5. Sammato ca panāyasmā dabbo mallaputto sabhāgānaṃ sabhāgānaṃ bhikkhūnaṃ ekajjhaṃ senāsanaṃ paññāpeti. Ye te bhikkhū suttantikā tesaṃ ekajjhaṃ senāsanaṃ paññāpeti, "te aññamaññaṃ suttantaṃ saṅgāyissanti" ti. Ye te bhikkhū vinayadharā tesaṃ ekajjhaṃ senāsanaṃ paññāpeti, "te aññamaññaṃ vinayaṃ vinicchinissantī"ti. -1 Ye te bhikkhū dhammakathikā tesaṃ ekajjhaṃ senāsanaṃ paññāpeti. "Te aññamaññaṃ dhammaṃ sākacchissantī"ti. Ye te bhikkhū jhāyino tesaṃ ekajjhaṃ senāsanaṃ paññāpeti, "te aññamaññaṃ na vyābādhissanti"ti. -2 Ye te bhikkhū tiracchānakathikā kāyadaḍḍhibahulā-3 viharanti, tesampi ekajjhaṃ senāsanaṃ paññāpeti, "imāyapime āyasmanto ratiyā acchissantī"ti. Ye te bhikkhū vikāle āgacchanti, tesampi tejodhātuṃ samāpajjitvā teneva ālokena senāsanaṃ paññāpeti. Apissu bhikkhū sañcicca vikāle āgacchanti "mayaṃ āyasmato dabbassa mallaputtassa iddhipāṭihāriyaṃ passissāmā"ti. Te āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadenti: "amhākaṃ āvuso dabba, senāsanaṃ paññāpehī"ti. Te āyasmā dabbo mallaputto evaṃ vadeti: "katthāyasmantā icchanti, kattha paññāpemī"ti. Te sañcicca dūre apadisanti, "amhākaṃ āvuso dabba, gijjhakūṭe pabbate senāsanaṃ paññāpehi, amhākaṃ āvuso corapapāte senāsanaṃ paññāpehi, amhākaṃ āvuso isigilipasse kāḷasilāyaṃ senāsanaṃ paññāpehi, amhākaṃ āvuso vebhārapasse sattapaṇṇiguhāyaṃ senāsanaṃ paññāpehi, amhākaṃ āvuso sītavane sappasoṇḍikapabbhāre senāsanaṃ paññāpehi, amhākaṃ āvuso gotamakandarāyaṃ senāsanaṃ paññāpehi, amhākaṃ āvuso tindukakandarāyaṃ senāsanaṃ paññāpehi, amhākaṃ āvuso tapodakandarāyaṃ senāsanaṃ paññāpehi, amhākaṃ āvuso tapodārāme senāsanaṃ paññāpehi, amhākaṃ āvuso jīvakambavane [PTS Page 160] [\q 160/] senāsanaṃ paññāpehi, amhākaṃ āvuso maddakucchismiṃ migadāye senāsanaṃ paññāpehī"ti. Tesaṃ āyasmā dabbo mallaputto tejodhātuṃ samāpajjitvā aṅguliyā jalamānāya purato purato gacchati. Tepi teneva ālokena āyasmato dabbassa mallaputtassa piṭṭhito piṭṭhito gacchanti. Tesaṃ āyasmā dabbo mallaputto evaṃ senāsanaṃ paññāpeti: ayaṃ mañco, idaṃ pīṭhaṃ, ayaṃ bhisi, idaṃ bimbohanaṃ, idaṃ vaccaṭṭhānaṃ, idaṃ passāvaṭṭhānaṃ, idaṃ pānīyaṃ, idaṃ paribhojanīyaṃ, ayaṃ kattaradaṇḍo, idaṃ saṅghassa katikasaṇṭhānaṃ, imaṃ kālaṃ pavisitabbaṃ, imaṃ kālaṃ nikkhamitabba"nti. Tesaṃ āyasmā dabbo mallaputto senāsanaṃ paññāpetvā punadeva vephavanaṃ paccāgacchati.

    1. Vinicchissantīti, katthaci.
    2. Vyābāhissantī"ti. 3. Kāyadaḷhibahulā machasaṃ.

    [BJT Page 420] [\x 420/]


  6. Tena kho pana samayena mettiyabhummajakā bhikkhū navakā ceva honti appapuññā ca, yāni saṅghassa lāmakāni senāsanāni, tāni tesaṃ pāpuṇanti lāmakāni ca bhattāni, tena kho pana samayena rājagahe manussā icchanti therānaṃ bhikkhūnaṃ abhisaṅkhārikaṃ piṇḍapātaṃ dātuṃ sappimpi telampi uttaribhaṅgampi. Mettiyabhummajakānaṃ pana bhikkhūnaṃ pākatikaṃ denti yathārandhaṃ kaṇājakaṃ bilaṅgadutiyaṃ, te pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā there bhikkhu pucchanti: tumhākaṃ āvuso bhattagge kiṃ ahosi, tumhākaṃ kiṃ ahosī"ti. Ekacce therā evaṃ vadenti: "amhākaṃ āvuso sappi ahosi telaṃ ahosi uttaribhaṅgaṃ ahosī"ti. Mettiyabhummajakā pana bhikkhū evaṃ vadenti: "amhākaṃ āvuso na kiñci ahosi pākatikaṃ yathārandhaṃ kaṇājakaṃ bilaṅgadutiya"nti.

  7. Tena kho pana samayena kalyāṇabhattiko gahapati saṅghassa vatukkabhattaṃ deti niccabhattaṃ. So bhattagge saputtadāro upatiṭṭhitvā parivisati, aññe odanena pucchanti, aññe sūpena pucchanti, aññe telena pucchanti, aññe uttaribhaṅgena pucchanti. Tena kho pana samayena kalyāṇabhattikassa gahapatino bhattaṃ svātanāya mettiyabhummajakānaṃ bhikkhūnaṃ uddiṭṭhaṃ hoti. Atha kho kalayāṇabhattiko gahapati ārāmaṃ agamāsi kenacideva karaṇīyena. So yenāyasmā dabbo mallaputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho kalyāṇabhattikaṃ [PTS Page 161] [\q 161/] gahapatiṃ āyasmā dabbo mallaputto dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho kalyāṇabhattiko gahapati āyasmatā dabbena mallaputtena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ etadavoca: "kassa bhante amhākaṃ ghare svātanāya bhattaṃ uddiṭṭha"nti? "Mettiyabhummajakānaṃ kho gahapati bhikkhūnaṃ tumhākaṃ ghare svātanāya bhattaṃ uddiṭṭha"nti.

  8. Atha kho kalyāṇabhattiko gahapati anattamano ahosi: "kathaṃ hi nāma pāpabhikkhū amhākaṃ ghare svātanāya bhattaṃ bhuñjissantī"ti gharaṃ gantvā dāsiṃ āṇāpesi: "ye je sve bhattikā āgacchanti, te koṭṭhake āsanaṃ paññāpetvā kaṇājakena bilaṅgadutiyena parivisā"ti "evaṃ ayyā"ti kho sā dāsī kalyāṇabhattikassa gahapatino paccassosi.


  9. Atha kho mettiyabhummajakā bhikkhū "hiyyo kho āvuso amhākaṃ kalyāṇabhattikassa gahapatino bhattaṃ uddiṭṭhaṃ, sve amhe kalyāṇabhattiko gahapati saputtadāro upatiṭṭhitvā parivisissati. Aññe odanena pucchissanti, aññe sūpena pucchissanti, aññe telena pucchissanti, aññe uttaribhaṅgena pucchissantī"ti. Te teneva somanassena na cittarūpaṃ rattiyā supiṃsu.

    [BJT Page 422] [\x 422/]


  10. Atha kho mettiyabhummajakā bhikkhu pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena kalyāṇabhattikassa gahapatino nivesanaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Addasā kho sā dāsī mettiyabhummajake bhikkhū dūratova āgacchante, disvāna koṭṭhake āsanaṃ paññāpetvā mettiyabhummajake bhikkhū etadavoca: "nisīdatha bhante"ti. Atha kho mettiyabhummajakānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi: "nissaṃsayaṃ kho na tāva bhattaṃ siddhaṃ bhavissati yāva-1 mayaṃ koṭṭhake nisīdāpiyeyyāmā"-2 ti. Atha kho sā dāsi kaṇājakena bilaṅgadutiyena upagañji: "bhuñjatha bhante"ti mayaṃ kho bhagini niccabhattikā"ti "jānāmayyā niccabhattikattha, apicāhaṃ hiyyova āṇattā: 'ye je sve bhattikā āgacchanti, te koṭṭhake āsanaṃ paññāpetvā kaṇājakena bilaṅgadutiyena parivisā'ti. Bhuñjatha bhante"ti.

  11. Atha kho mettiyabhummajakā bhikkhū "hiyyo kho āvuso kalyāṇabhattiko gahapati ārāmaṃ agamāsi, dabbassa mallaputtassa santike nissaṃsayaṃ kho mayaṃ dabbena mallaputtena gahapatino santike paribhinnā"ti. Te teneva domanassena na cittarūpaṃ bhuñjiṃsu. Atha kho mettiyabhummajakā bhikkhū pacchābhattaṃ [PTS Page 162] [\q 162/] piṇḍapātapaṭikkantā ārāmaṃ gantvā pattacīvaraṃ paṭisāmetvā bahārāmakoṭṭhake saṅghāṭipallatthikāya nisīdiṃsu tuṇhībhūtā maṅkubhūtā pattakkhandhā adhomukhā pajjhāyantā appaṭibhānā.

  12. Atha kho mettiyā bhikkhunī yena mettiyabhummajakā bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā mettiyabhummajake bhikkhū etadavoca: "vandāmi ayyā"ti. -3 Evaṃ vutte mettiyabhummajakā bhikkhū nālapiṃsu. Dutiyampi kho -pe- tatiyampi kho mettiyā bhikkhūnī mettiyabhummajake bhikkhū etadavoca: "vandāmi ayyā"ti. Tatiyampi kho mettiyabhummajakā bhikkhū nālapiṃsu. "Kyāhaṃ ayyānaṃ aparajjhāmi, kissa maṃ ayyā nālapantī"ti. Tathā hi pana tvaṃ bhagini, ambhe dabbena mallaputtena viheṭhiyamāne ajjhupekkhasī'ti. 'Kyāhaṃ ayyā karomī'ti 'sace kho tvaṃ bhagini iccheyyāsi ajjeva bhagavā dabbaṃ mallaputtaṃ nāsāpeyyā'ti. Kyāhaṃ ayyā karomi. Kiṃ mayā sakkā kātunti. Ehi tvaṃ bhagini, yena bhagavā tenupasaṅkama, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ evaṃ vadehi: 'idaṃ bhante nacchannaṃ nappatirūpaṃ, yāyaṃ bhante disā abhayā anītikā anupaddavā,\ sāyaṃ disā sabhayā saītikā saupaddavā, yato nivātaṃ tato pavātaṃ, -4 udakaṃ maññe ādittaṃ, ayyenamhi dabbena mallaputtena dūsitā'ti. Evaṃ ayyāti kho mettiyā bhikkhunī mettiyabhummajakānaṃ bhikkhūnaṃ paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, ekamantaṃ ṭhitā kho mettiyā bhikkhunī bhagavantaṃ etadavoca: 'idaṃ bhante nacchannaṃ nappatirūpaṃ, yāyaṃ bhante disā abhayā anītikā anupaddavā, sāyaṃ disā sabhayā saītikā saupaddavā, yato nivātaṃ tato pavātaṃ, udakaṃ maññe ādittaṃ, ayyenamhi dabbena mallaputtena dusitā'ti.

    1. Yathā. Mu.
    2. Nisīdeyyāmāti, sīmu. Nisīdāpīyāmāti syā.
    3. Ayyeti -sīmu
    4. Savātaṃ - machasaṃ,

    [BJT Page 424] [\x 424/]


  13. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ paṭipucchi: 'sarasi tvaṃ dabba evarūpaṃ kattā yathāyaṃ bhikkhunī āhā, ti "yathā maṃ bhante bhagavā jānātī"ti. Dutiyampi kho bhagavā -pe- tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ etadavoca: "sarasi tvaṃ dabba evarūpaṃ kattā yathāyaṃ bhikkhunī āhā"ti "yathā maṃ bhante bhagavā jānātī"ti. 'Na kho dabba dabbā evaṃ nibbeṭhenti. Sace tayā kataṃ katanti vadehi, sace akataṃ akatanti vadehī'ti. "Yato ahaṃ bhante jāto nābhījānāmi supinantenāpi methunaṃ dhammaṃ patisevitā, pageva jāgaro"ti. Atha kho bhagavā bhikkhu āmantesi: "tenahi bhikkhave mettiyaṃ bhikkhuniṃ [PTS Page 163] [\q 163/] nāsetha, ime ca bhikkhū anuyuñjathā"ti. Idaṃ vatvā bhagavā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.

  14. Atha kho te bhikkhū mettiyaṃ bhikkhuniṃ nāsesuṃ. Atha kho mettayabhummajakā bhikkhū te bhikkhu etadavocuṃ: "mā āvuso mettiyaṃ bhikkhuniṃ nāsetha, na sā kiñci aparajjhati, amhehi sā ussāhitā kupitehi anattamanehi vācanādhippāyehī"ti. Kiṃ pana tumhe āvuso āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃsethā'ti. Evamāvuso'ti. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti "kathaṃ hi nāma mettiyabhummajakā bhikkhū āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃsessantī"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ -pe- "saccaṃ kira tumhe bhikkhave dabbaṃ mallaputtaṃ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃ sethā"ti. "Saccaṃ bhagavā". Vigarahi buddho bhagavā -pe- "kataṃ hi nāma tumhe moghapurisā dabbaṃ mallaputtaṃ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃsessatha. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

    "Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ duṭṭho doso appatīto amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃseyya appevanāma naṃ imamhā brahmacariyā cāveyyanti. Tato aparena samayena samanuggāhiyamāno vā asamanuggāhiyamāno vā amūlakañceva taṃ adhikaraṇaṃ hoti bhikkhu ca dosaṃ patiṭṭhāti, saṅghādiseso"ti.


  15. Yo panāti yo yādiso -pe- bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

    Bhikkhunti aññaṃ bhikkhūṃ

    Duṭṭho dosoti kupito anattamano anabhiraddho āhatacitto khilajāto.

    [BJT Page 426] [\x 426/]

    Appatītoti tena ca kopena tena ca dosena tāya ca anattamanatāya tāya ca anabhiraddhiyā appatīto hoti.

    Amūlakaṃ nāma adiṭṭhaṃ asutaṃ aparisaṅkitaṃ.

    Pārājikena dhammenāti catunnaṃ aññatarena.

    Anuddhaṃseyyāti codeti vā codāpeti vā.

    Appevanāma naṃ imamhā brahmacariyā cāveyyanti [PTS Page 164] [\q 164/] bhikkhubhāvā cāveyyaṃ samaṇadhammā cāveyyaṃ sīlakkhandhā cāveyyaṃ tapoguṇā cāveyyaṃ.

    Tato aparena samayenāti yasmiṃ khaṇe anuddhaṃsito hoti taṃ khaṇaṃ taṃ layaṃ taṃ muhuttaṃ vītivatte.

    Samanuggāhiyamānoti yena vatthunā anuddhaṃsito hoti tasmiṃ vatthusmiṃ samanuggāhiyamāno.

    Asamanuggāhiyamānoti na kenaci vuccamāno.

    Adhikaraṇaṃ nāma: cattāri adhikaraṇāni vivādādhikaraṇaṃ anuvādādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇaṃ kiccādhikaraṇaṃ.

    Bhikkhu ca dosaṃ patiṭṭhātīti tucchakaṃ mayā bhaṇitaṃ, musā mayā bhaṇitaṃ, abhūtaṃ mayā bhaṇitaṃ, ajānantena mayā bhaṇitaṃ.

    Saṅghādisesoti -pe- tenapi vuccati saṅghādisesoti.


  16. Adiṭṭhassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, tañce codeti: "diṭṭho mayā pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṃ vā"ti, āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

  17. Asutassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannoti, tañce codeti: "suto mayā pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṃ vā"ti, āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

  18. Aparisaṅkitassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannoti, taṃ ce codeti: "parisaṅkito mayā pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṃ vā"ti, āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

    [BJT Page 428] [\x 428/]


  19. Adiṭṭhassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, tañce codeti: "diṭṭho mayā suto ca pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṃ vā"ti, āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

  20. Adiṭṭhassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, tañce codeti: "diṭṭho mayā parisaṅkito ca pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, -peāpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

  21. Adiṭṭhassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, tañce codeti: "diṭṭho mayā suto ca parisaṅkito ca pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi -pe- " āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

  22. Asutassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannoti, tañce codeti: "suto mayā parisaṅkito ca -pe- suto mayā diṭṭho ca -pe- suto mayā parisaṅkito ca diṭṭho ca pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, " -pe- āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

  23. Aparisaṅkitassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannoti, tañce codeti: "parisaṅkito mayā diṭṭho ca -peparisaṅkito mayā suto ca -pe- parisaṅkito mayā diṭṭho ca suto ca pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi -pe- āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

  24. Diṭṭhassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, tañce codeti: suto mayā pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi -peāpatti vācāyā vācāya saṅghādisesassa.

  25. [PTS Page 165] [\q 165/] diṭṭhassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, tañce codeti: parisaṅkito mayā pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannoti -pe- tañce codeti: suto mayā parisaṅkito ca pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi -pe- āpatti vācāya saṅghādisesassa.

  26. Sutassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannoti, tañce codeti: parisaṅkito mayā -pe- diṭṭho mayā -peparisaṅkito mayā diṭṭho ca pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi -pe- āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

  27. Parisaṅkitassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannoti, taṃ ce codeti: diṭṭho mayā pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi -pe- suto mayā pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi -pediṭṭho mayā suto ca pārājikā dhammaṃ ajjhāpannosi -peāpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

    [BJT Page 430] [\x 430/]


  28. Diṭṭhassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, diṭṭhe vematiko diṭṭhaṃ no kappeti, diṭṭhaṃ nassarati, diṭṭhaṃ pammuṭṭho-1 hoti, -pe- sute vematiko sutaṃ no kappeti, sutaṃ nassarati, sutaṃ pammuṭṭho hoti, -peparisaṅkite vematiko parisaṅkitaṃ no kappeti: parisaṅkitaṃ nassarati, parisaṅkitaṃ pammuṭṭho hoti, tañce codeti, parisaṅkito mayā diṭṭho ca -pe- parisaṅkito mayā suto ca -peparisaṅkito mayā diṭṭho ca suto ca pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṃ vā"ti, āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

  29. Adiṭṭhassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, tañce codāpeti: "diṭṭhosi pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṃ vā"ti, āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

  30. Asutassa hoti parājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannoti, -peaparisaṅkitassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannoti, tañce codāpeti: "parisaṅkitosi, pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi -pe- āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

  31. Adiṭṭhassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, tañce codāpeti: diṭṭhosi sutosi -pe- diṭṭhosi parisaṅkitosi -pe- diṭṭhosi sutosi parisaṅkitosi, pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, -pe- asutassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannoti, tañce codāpeti: sutosi parisaṅkitosi -pe- sutosi diṭṭhosi -pe- sutosi parisaṅkitosi diṭṭhosi -pe- aparisaṅkitassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannoti, tañce codāpeti: parisaṅkitosi diṭṭhosi -pe- parisaṅkitosi sutosi -pe- parisaṅkitosi diṭṭhosi sutosi pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, -pe- āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

  32. Diṭṭhassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, tañce codāpeti: sutosi -pe- tañce codāpeti: parisaṅkitosi -pe- tañce codāpeti: sutosi parisaṅkitosi, pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi -pe- āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

  33. Sutassa hoti 'pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpanno'ti -peparisaṅkitassa hoti pārājikassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannoti, tañce codāpeti: diṭṭhosi -pe- tañce codāpeti: sutosi -pe- tañce codāpeti: diṭṭhosi sutosi pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi -peāpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

    1. Pamuṭho. Machasaṃ

    [BJT Page 432] [\x 432/]


  34. Diṭṭhassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, diṭṭhe vematiko diṭṭhaṃ no kappeti, diṭṭhaṃ nassarati, diṭṭhaṃ pammuṭṭho hoti -pe- sute vematiko sutaṃ no kappeti sutaṃ nassarati sutaṃ pammuṭṭho hoti -pe- parisaṅkite vematiko parisaṅkitaṃ no kappeti, parisaṅkitaṃ nassarati, parisaṅkitaṃ pammuṭṭho hoti, tañce codāpeti: parisaṅkitosi diṭṭhosi -pe- parisaṅkitosi sutosi -pe- parisaṅkitosi diṭṭhosi sutosi pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṃ cāti āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

  35. [PTS Page 166] [\q 166/] asuddhe suddhadiṭṭhi, suddhe asuddhadiṭṭhi, asuddhe asuddhadiṭṭhi, suddhe suddhadiṭṭhi.

  36. Asuddho hoti puggalo aññataraṃ pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpanno, tañce suddhadiṭṭhisamāno anokāsaṃ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa.

  37. Asuddho hoti puggalo aññataraṃ pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpanno, tañce suddhadiṭṭhisamāno okāsaṃ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti saṅghādisesassa.

  38. Asuddho hoti puggalo aññataraṃ pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpanno, tañce suddhadiṭṭhisamāno anokāsaṃ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādena dukkaṭassa.

  39. Asuddho hoti puggalo aññataraṃ pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpanno, tañce suddhadiṭṭhisamāno okāsaṃ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādassa.

  40. Suddho hoti puggalo aññataraṃ pārājikaṃ dhammaṃ anajjhāpanno, tañce asuddhadiṭṭhisamāno anokāsaṃ kārāpetvā vācanādhippāyo vadeti, āpatti dukkaṭassa.

  41. Suddho hoti puggalo aññataraṃ pārājikaṃ dhammaṃ anajjhāpanno, tañce asuddhadiṭṭhisamāno okāsaṃ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, anāpatti.

  42. Suddho hoti puggalo aññataraṃ pārājikaṃ dhammaṃ anajjhāpanno, tañce asuddhadiṭṭhisamāno anokāsaṃ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādena dukkaṭassa.

  43. Suddho hoti puggalo aññataraṃ pārājikaṃ dhammaṃ anajjhāpanno, tañce asuddhadiṭṭhisamāno okāsaṃ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādassa.

    [BJT Page 434] [\x 434/]


  44. Asuddho hoti puggalo aññataraṃ pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpanno, tañce asuddhadiṭṭhisamāno anokāsaṃ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti dukkaṭassa -peokāsaṃ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, anāpatti -peanokāsaṃ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādena dukkaṭassa -pe- okāsaṃ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādassa.

  45. Suddho hoti puggalo aññataraṃ pārājikaṃ dhammaṃ anajjhāpanno, tañce suddhadiṭṭhisamāno anokāsaṃ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa -pe- okāsaṃ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti saṅghādisesassa -pe- anokāsaṃ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādena dukkaṭassa -pe- okāsaṃ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādassa.

  46. Anāpatti: suddhe asuddhadiṭṭhissa, asuddhe asuddhadiṭṭhissa, ummattakassa, ādikammikassāti. Paṭhama duṭṭhadosa sikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
3. 9.
Dutiya duṭṭhadosa sikkhāpadaṃ
  1. Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena mettiyabhummajakā bhikkhū gijjhakūṭā pabbatā orohantā addasaṃsu chagalakaṃ-1 ajikāya vippaṭipajjantaṃ, [PTS Page 167] [\q 167/] disvāna evamāhaṃsu: "handa mayaṃ āvuso imaṃ chagalakaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ nāma karoma, imaṃ ajikaṃ mettiyaṃ nāma bhikkhuniṃ karoma. Evaṃ mayaṃ voharissāma. Pubbe mayaṃ āvuso dabbaṃ mallaputtaṃ sutena avocumha, idāni pana amhehi sāmaṃ diṭṭho mettiyāya bhikkhuniyā vippaṭipajjanto"ti. Te taṃ chagalakaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ nāma akaṃsu, taṃ ajikaṃ mettiyaṃ nāma bhikkhuniṃ akaṃsu. Te bhikkhūnaṃ ārocesuṃ: 'pubbe mayaṃ āvuso dabbaṃ mallaputtaṃ sutena avocumha idāni pana amhehi sāmaṃ diṭṭho mettiyāya bhikkhuniyā vippaṭipajjanto'ti. Bhikkhū evamāhaṃsu: "mā āvuso evaṃ avacuttha, nāyasmā dabbo mallaputto evaṃ karissatī"ti.
    1. Chakalakaṃ. Syā. Sī.

    [BJT Page 436] [\x 436/]


  2. Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ paṭipucchi: "sarasi tvaṃ dabba evarūpa kattā, yathayime bhikkhu āhaṃsū"ti. "Yathā maṃ bhante bhagavā jānātī"ti. Dutiyampi kho bhagavā -pe- tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ etadavoca: "sarasi tvaṃ dabba evarūpaṃ kattā, yathayime bhikkhū āhaṃsū"ti. "Yathā maṃ bhante bhagavā jānātī"ti. "Na kho dabba dabbā evaṃ nibbeṭhenti. Sace tayā kataṃ katanti vadehi, sace akataṃ akatanti vadehī"ti. "Yato ahaṃ bhante jāto nābhijānāmi supinantenāpi methunaṃ dhammaṃ patisevitā, pageva jāgaro"ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: "tena hi bhikkhave ime bhikkhū anuyuñjathā"ti. Idaṃ vatvā bhagavā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.

  3. Atha kho te bhikkhū mettiyabhummajake bhikkhū anuyuñjiṃsu: "kiṃ pana tumhe āvuso āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñcidesaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃsethā'ti. 'Evamāvuso'ti. Ye te bhikkhū appicchā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma mettiyabhummajakā bhikkhū āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñcidesaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃsessantī"ti atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ -pe- "saccaṃ kira tumhe bhikkhave dabbaṃ mallaputtaṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñcidesaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃsethā"ti. "Saccaṃ bhagavā" vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā dabbaṃ mallaputtaṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃsessatha netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha: "

    "Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ duṭṭho deso appatīto aññabhāgiyassa [PTS Page 168] [\q 168/] adhikaraṇassa kiñcidesaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃseyya, appevanāma naṃ imamhā brahmacariyā cāveyyanti. Tato aparena samayena samanuggāhiyamāno vā asamanuggāhiyamāno vā aññabhāgiyaṃ ceva taṃ adhikaraṇaṃ hoti, koci deso lesamanto upādinno, bhikkhu ca dosaṃ patiṭṭhāti, saṅghādiseso"ti.


  4. Yo panāti yo yādiso -pe- bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

    Bhikkhunti aññaṃ bhikkhuṃ.

    Duṭṭho dosoti kupito anattamano anabhiraddho āhatacitto khilajāto.

    "Te bhikkhuhi anuyuñjiyamānā bhikkhunaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ" ayampi pāṭho potthakesu dissate.

    [BJT Page 438] [\x 438/]

    Appatītoti tena ca kopena tena ca dosena tāya ca anattamanatāya tāya ca anabhiraddhiyā appatīto hoti.

    Aññabhāgiyassa adhikaraṇassāti āpattaññabhāgiyaṃ vā hoti adhikaraṇaññabhāgiyaṃ vā. Kathaṃ adhikaraṇaṃ adhikaraṇassa aññabhāgiyaṃ. Vivādādhikaraṇaṃ anuvādādhikaraṇassa āpattādhikaraṇassa kiccādhikaraṇassa aññabhāgiyaṃ, anuvādādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇassa kiccādhikaraṇassa vivādādhikaraṇassa aññabhāgiyaṃ, āpattādhikaraṇaṃ kiccādhikaraṇassa vivādādhikaraṇassa anuvādādhikaraṇassa āpattādhikaraṇassa aññabhāgiyaṃ evaṃ adhikaraṇaṃ adhikaraṇassa aññabhāgiyaṃ.

    Kathaṃ adhikaraṇaṃ adhikaraṇassa tabbhāgiyaṃ? Vivādādhikaraṇaṃ vivādādhikaraṇassa tabbhāgiyaṃ. Anuvādādhikaraṇaṃ anuvādādhikaraṇassa tabbhāgiyaṃ. Āpattādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇassa siyā tabbhāgiyaṃ siyā aññabhāgiyaṃ.

    Kathaṃ āpattādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇassa aññabhāgiyaṃ? Methunadhammapārājikāpatti adinnādānapārājikāpattiyā manussaviggahapārājikāpattiyā uttarimanussadhammapārājākāpattiyā aññabhāgiyā.
    Adinnādānapārājikāpatti manussaviggahapārājikāpattiyā
    uttarimanussadhammapārājikāpattiyā methunadhamma pārājikāpattiyā aññabhāgiyā.
    Manussaviggahapārājikāpatti uttarimanussadhammapārājikāpattiyā methunadhammapārājikāpattiyā adinnādānapārājikāpattiyā aññabhāgiyā.
    Uttarimanussadhammapārājikāpatti methunadhammapārājikāpattiyā adinnādānapārājikāpattiyā manussaviggahapārājikāpattiyā aññabhāgiyā.
    Evaṃ āpattādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇassa aññabhāgiyaṃ.
    Kathañca āpattādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇassa tabbhāgiyaṃ? Methunadhammapārājikāpatti methunadhammapārājikāpattiyā tabbhāgiyā.
    Adinnādānapārājikāpatti adinnādānapārājikāpattiyā tabbhāgiyā.
    Manussaviggahapārājikāpatti manussaviggahapārājikāpattiyā tabbhāgiyā.
    Uttarimanussadhammapārājikāpatti uttarimanussadhammapārājikāpattiyā tabbhāgiyā evaṃ āpattādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇassa tabbhāgiyaṃ.

    Kiccādhikaraṇaṃ kiccādhikaraṇassa tabbhāgiyaṃ. Evaṃ adhikaraṇaṃ adhikaraṇassa tabbhāgiyaṃ.

    Kiñci desaṃ lesamattaṃ upādāyāti leso nāma: dasalesā: [PTS Page 169] [\q 169/] jātileso nāmaleso gottaleso liṅgaleso āpattileso pattaleso cīvaraleso upajjhāyaleso ācariyaleso senāsanaleso.

    [BJT Page 440] [\x 440/]

    Jātileso nāma: khattiyo diṭṭho hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, aññaṃ khattiyaṃ passitvā codeti: "khattiyo mayā diṭṭho pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vāsaṅghakammaṃ vāti, āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa. Brāhmaṇo diṭṭho hoti -pe- vesso diṭṭho hoti -pe- suddo diṭṭho hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, aññaṃ suddaṃ passitvā codeti: suddo mayā diṭṭho pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi -pe- āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

    Nāmaleso nāma: buddharakkhito diṭṭho hoti -pedhammarakkhito diṭṭho hoti -pe- saṅgharakkhito diṭṭho hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, aññaṃ saṅgharakkhitaṃ passitvā codeti: saṅgharakkhito mayā diṭṭho pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi -peāpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

    Gottaleso nāma: gotamo diṭṭho hoti -pemoggallāno diṭṭho hoti -pe- kaccāyano diṭṭho hoti -pe- vāsiṭṭho diṭṭho hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, aññaṃ vāsiṭṭhaṃ passitvā codeti: vāsiṭṭho mayā diṭṭho pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi -pe- āpatti vācāya saṅghādisesassa.

    Liṅgaleso nāma: dīgho diṭṭho hoti -pe- rasso diṭṭho hoti -pe- kaṇho diṭṭho hoti -pe- odāto diṭṭho hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, aññaṃ odātaṃ passitvā codeti: odāto mayā diṭṭho, pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi -pe- āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

    Āpattileso nāma: lahukaṃ āpattiṃ āpajjanto diṭṭho hoti, tañce pārājikena codeti: assamaṇosi, asakyaputtiyosi -pe- āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

    Pattaleso nāma: lohapattadharo diṭṭho hoti -pesāṭakapattadharo diṭṭho hoti -pe- sumbhakapattadharo diṭṭho hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, aññaṃ sumbhakapattadharaṃ passitvā codeti: sumbhakapattadharo mayā diṭṭho pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi -pe- āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

    [BJT Page 442] [\x 442/]

    Cīvaraleso nāma: paṃsukuliko diṭṭho hoti -pe- gahapati civaradharo diṭṭho hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, aññaṃ gahapaticīvaradharaṃ passitvā codeti: gahapaticīvaradharo mayā diṭṭho, pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi -pe- āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

    Upajjhāyaleso nāma: itthannāmassa saddhivihāriko diṭṭho hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, aññaṃ itthannāmassa saddhivihāriko mayā diṭṭho, pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, -pe- āpatti vācāya saṅghādisesassa.

    Ācariyaleso nāma: itthannāmassa antevāsiko diṭṭho hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto. Aññaṃ itthannāmassa antevāsikaṃ passitvā codeti: itthannāmassa antavāsiko mayā diṭṭho, pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpanno'si, assamaṇo'si, asakyaputtiyo'si -pe- āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

    Senāsanaleso nāma: itthannāmassa senāsanavāsiko diṭṭho hoti [PTS Page 170] [\q 170/] pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, aññaṃ itthannāmassa senāsanavāsikaṃ passitvā codeti: itthannāmassa senāsanavāsiko mayā diṭṭho pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpanno'si, assamaṇo'si, asakyaputtiyo'si natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṃ cā'ti. Āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

    Pārājikena dhammenāti catunnaṃ aññatarena.

    Anuddhaṃseyyāti codeti vā codāpeti vā.

    Appevanāma naṃ imamhā brahmacariyā cāveyyanti bhikkhubhāvā cāveyyaṃ samaṇadhammā cāveyyaṃ, sīlakkhandhā cāveyyaṃ, tapoguṇā cāveyyaṃ.

    Tato aparena samayenāti yasmiṃ khaṇe anuddhaṃsito hoti taṃ khaṇaṃ taṃ layaṃ taṃ muhuttaṃ vītivatte.

    Samanuggāhiyamānoti yena vatthunā anuddhaṃsito hoti, tasmiṃ vatthusmiṃ samanuggāhiyamāno.

    Asamanuggāhiyamānoti na kenaci vuccamāno.

    Adhikaraṇaṃ nāma cattāri adhikaraṇāni vivādādhikaraṇaṃ, anuvādādhikaraṇaṃ, āpattādhikaraṇaṃ, kiccādhikaraṇaṃ.

    Koci deso lesamatto upādinnoti tesaṃ lesānaṃ aññataro leso upādinno hoti.

    [BJT Page 444] [\x 444/]

    Bhikkhu ca dosaṃ patiṭṭhātīti tucchakaṃ mayā bhaṇitaṃ, musā mayā bhaṇitaṃ, abhūtaṃ mayā bhaṇitaṃ, ajānantena mayā bhaṇitaṃ,

    Saṅghādisesoti -pe- tenapi vuccati saṅghādisesoti.


  5. Bhikkhu saṅghādisesaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti, saṅghādisese saṅghādisesadiṭṭhi hoti, tañce pārājikena codeti: assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṃ vāti, evampi āpattiññabhāgiyaṃ hoti, leso ca upādinno, āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

  6. Bhikkhu saṅghādisesaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti, saṅghādisese thullaccayadiṭṭhi hoti -pe- pācittiyadiṭṭhi hoti -pe- pāṭidesanīyadiṭṭhi hoti -pe- dukkaṭadiṭṭhi hoti -pedubbhāsitadiṭṭhi hoti tañce pārājikena codeti: assamaṇosi, asakyaputtiyosi -pe- evampi āpattaññabhāgiyaṃ hoti, leso ca upādinno, āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

  7. Bhikkhu thullaccayaṃ -pe- pācittiyaṃ -pe- pāṭidesanīyaṃ -pe- dukkaṭaṃ -pe- dubbhāsitaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti, dubbhāsite dubbhāsitadiṭṭhi hoti, tañce pārājikena codeti: assamaṇosi, asakyaputtiyosi -pe- evampi āpattaññabhāgiyaṃ hoti, leso ca upādinno, āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

  8. Bhikkhu dubbhāsitaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti. Dubbhāsite saṅghādisesadiṭṭhi hoti -pe- dubbhāsite tullaccayapācittiyapāṭidesanīyadukkaṭa diṭṭhi hoti. Tañce pārājikena codeti: assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṃ vāti, evampi āpattaññabhāgiyaṃ hoti. Leso ca upādinno, āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

    Ekekaṃ mūlaṃ kātuna cakkaṃ bandhitabbaṃ


  9. Bhikkhu saṅghādisesaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti, saṅghādisese saṅghādisesadiṭṭhi hoti. Tañce pārājikena codāpeti: "assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṃ vā"ti. Evampi āpattaññabhāgiyaṃ hoti, leso ca upādinno, āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

    [BJT Page 446] [\x 446/]


  10. Bhikkhu saṅghādisesaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti, saṅghādisese thullaccayadiṭṭhi hoti -pe- pācittiyadiṭṭhi hoti -pe- pāṭidesanīyadiṭṭhi hoti -pe- dukkaṭadiṭṭhi hoti -pedubbhāsitadiṭṭhi hoti -pe- tañce pārājikena codāpeti: "assamaṇosi, asakyaputtiyosi -pe- " evampi āpattaññabhāgiyaṃ hoti, leso ca upādinno, āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

  11. Bhikkhu thullaccayaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti, thullaccaye thullaccayadiṭṭhi hoti -pe- thullaccaye pācittiyadiṭṭhi hoti -pe- pāṭidesanīyadiṭṭhi hoti -pe- dukkaṭadiṭṭhi hoti -pe- dubbhāsitadiṭṭhi hoti, saṅghādisesadiṭṭhi hoti. Tañce pārājikena codāpeti: "assamaṇosi, asakyaputtiyosi" -pe- evampi āpattaññabhāgiyaṃ hoti, leso ca upādinno, āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

  12. Bhikkhu pācittiyaṃ -pe- pāṭidesanīyaṃ -pe- dukkaṭaṃ -pedubbhāsitaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti dubbhāsite dubbhāsitadiṭṭhi hoti -pe- dubbhāsite saṅghādisesadiṭṭhi hoti -pe- thullaccayadiṭṭhi hoti -pe- pācittiyadiṭṭhi hoti -pepāṭidesanīyadiṭṭhi hoti -pe- dukkaṭadiṭṭhi hoti, tañce pārājikena codāpeti: "assamaṇo'si, asakyaputtiyo'si, natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṃ vā'ti. Evampi āpattaññabhāgiyaṃ hoti, leso ca upādinno, āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

  13. Anāpatti tathāsaññī codeti vā codāpeti vā ummattakassa, ādikammikassāti.

    Dutiyaduṭṭhadosasikkhāpadaṃ [PTS Page 171] [\q 171/] niṭṭhitaṃ.

    [BJT Page 448] [\x 448/]
3. 10

Paṭhamasaṅghabhedasikkhāpadaṃ
  1. Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho devadatto yena kokāliko kaṭamorakatissako khaṇḍadeviyā putto samuddadatto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā kokālikaṃ kaṭamorakatissakaṃ khaṇḍadeviyā puttaṃ samuddadattaṃ etadavoca: "etha mayaṃ āvuso samaṇassa gotamassa saṅghabhedaṃ karissāmi cakkabhedanti". Evaṃ vutte kokāliko devadattaṃ etadavoca: "samaṇo kho āvuso gotamo mahiddhiko mahānubhāvo. Kathaṃ mayaṃ samaṇassa gotamassa saṅghabhedaṃ karissāma cakkabhedanti". Etha mayaṃ āvuso samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā pañca vatthūni yācissāma: "bhagavā bhante anekapariyāyena appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇavādī". Imāni bhante pañca vatthūni aneka pariyāyena appicchatāya santuṭṭhiyā sallekhāya dhutāya pāsādikāya apacayāya viriyārambhāya saṃvattanti:

    "Sādhu bhante bhikkhū yāvajīvaṃ āraññakā assu, yo gāmantaṃ osareyya vajjaṃ naṃ phuseyya.

    Yāvajīvaṃ piṇḍapātikā assu, yo nimantanaṃ sādiyeyya vajjaṃ naṃ phuseyya.

    Yāvajīvaṃ paṃsukulikā assu, yo gahapaticīvaraṃ sādiseyya vajjaṃ naṃ phuseyya.

    Yāvajīvaṃ rukkhamūlikā assu, yo channaṃ upagaccheyya vajjaṃ naṃ phuseyya.

    Yāvajīvaṃ macchamaṃsaṃ na khādeyyuṃ, yo macchamaṃsaṃ khādeyya vajjaṃ naṃ phuseyyā"ti.

    Imāni samaṇo gotamo nānujānissati. Te mayaṃ imehi pañcahi vatthūhi janaṃ saññāpessāmāti. Sakkā kho āvuso imehi pañcahi vatthūhi samaṇassa gotamassa saṅghabhedo kātuṃ cakkabhedo lukhappasannā hi āvuso manussā"ti.


  2. Atha kho devadatto sapariso yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho devadatto bhagavantaṃ etadavoca: "bhagavā bhante anekapariyāyena appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇavādī. Imāni bhante pañca vatthūni anekapariyāyena appicchatāya santuṭṭhiyā sallekhāya dhūtāya pāsādikāya apacayāya viriyārambhāya saṃvattanti.

    [BJT Page 450] [\x 450/]

    "Sādhu bhante bhikkhū yāvajīvaṃ āraññakā assu, yo gāmantaṃ osareyya vajjaṃ naṃ phuseyya. Yāvajīvaṃ piṇḍapātikā assu, yo nimantanaṃ sādiyeyya vajjaṃ naṃ phuseyya. Yāvajīvaṃ paṃsukulikā assu, yo gahapaticīvaraṃ sādiseyya vajjaṃ naṃ phuseyya. Yāvajīvaṃ rukkhamūlikā assu, yo channaṃ upagaccheyya vajjaṃ naṃ phuseyya. Yāvajīvaṃ macchamaṃsaṃ na khādeyyuṃ, yo macchamaṃsaṃ khādeyya vajjaṃ naṃ phuseyyā"ti. "Alaṃ devadatta, yo icchati āraññako hotu, yo icchati gāmante viharatu, yo icchati [PTS Page 172] [\q 172/] piṇḍapātiko hotu, yo icchati nimantanaṃ sādiyatu, yo icchati paṃsukūliko hotu, yo icchati gahapaticīvaraṃ sādiyatu. Aṭṭhamāse kho mayā devadatta, rukkhamūlasenāsanaṃ anuññātaṃ, tikoṭiparisuddhaṃ macchamaṃsaṃ adiṭṭhaṃ asutaṃ aparisaṅkitanti. Atha kho devadatto na bhagavā imāni pañca vatthūni anujānātīti haṭṭho udaggo sapariso uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.


  3. Atha kho devadatto rājagahaṃ pavisitvā pañcahi vatthūhi janaṃ saññāpesi: "mayaṃ āvuso samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā pañcavatthūni yācimha: bhagavā bhante anekapariyāyena appicchassa -pe- yāvajīvaṃ macchamaṃsaṃ na khādeyyuṃ, yo macchamaṃsaṃ khādeyya vajjaṃ naṃ phuseyyā"ti. Imāni samaṇo gotamo nānujānāti. Te mayaṃ imehi pañcahi vatthūhi -1. Samādāya vattāmā"ti. Tattha ye te manussā assaddhā appasannā dubbuddhino, te evamāhaṃsu: "ime kho samaṇā sakyaputtiyā dhutā sallekhavuttino, samaṇo pana gotamo bāhuliko bāhullāya ceteti"ti. Ye pana te manussā saddhā pasannā paṇḍitā buddhimanto te ujjhāyanti khiyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma devadatto bhagavato saṅghabhedāya parakkamissati cakkabhedāyā"ti.

  4. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma devadatto bhagavato saṅghabhedāya parakkamissati cakkabhedāyā"ti. Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ -pe- "saccaṃ kira tvaṃ devadatta saṅghabhedāya parakkamasi cakkabhedāyā"ti. "Saccaṃ bhagavā" vigarahi buddho bhagavā: kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa saṅghabhedāya parakkamissasi cakkabhedāya. Netaṃ moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

    1. "Pañcavatthunīti" vattabbepi "te maṃ imehi paṃcahi vatthuhi" janaṃ saññāpessāmāti abhiṇhaparivitakkavasena vuttanti. Sa. Pāsādikā.

    [BJT Page 452] [\x 452/]

    "Yo pana bhikkhu samaggassa saṅghassa bhedāya parakkameyya, bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇaṃ samādāya paggayha tiṭṭheyya, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo: 'mā āyasmā samaggassa saṅghassa bhedāya parakkami, bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇaṃ samādāya paggayha aṭṭhāsi, sametāyasmā saṅghena samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī'ti. Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva [PTS Page 173] [\q 173/] paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi yāva tatiyaṃ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya, yāva tatiyañceva samanubhāsiyamāno taṃ paṭinissajeyya, -1 iccetaṃ kusalaṃ. No ce paṭinissajeyya, saṅghādiseso"ti.


  5. Yo panāti yo yādiso -pe-

    Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

    Samaggo nāma saṅgho: samānasaṃvāsako samānasīmāyaṃ ṭhito.

    Bhedāya parakkameyyāti 'kathaṃ ime nānā assu vinā assu vaggā assū'ti pakkhaṃ pariyesati, gaṇaṃ bandhati.

    Bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇanti aṭṭhārasabhedakaravatthūni.

    Samādāyāti ādāya.

    Paggayhāti dīpeyya.

    Tiṭṭheyyāti na paṭinissajeyya.

    So bhikkhūti yo so saṅghabhedako bhikkhu.

    Bhikkhūhīti aññehi bhikkhūhi.

    Ye passanti ye suṇanti tehi vattabbo: "mā āyasmā samaggassa saṅghassa bhedāya parakkami, bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇaṃ samādāya vaggayha aṭṭhāsi, sametāyasmā saṅghena, samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī"ti. Dutiyampi vattabbo. Tatiyampi vattabbo sace paṭinissajati, iccetaṃ kusalaṃ no ve paṭinissajati, āpatti dukkaṭassa. Sutvā na vadanti, āpatti dukkaṭassa.

    1. Paṭinissajjeyya machasaṃ.

    [BJT Page 454] [\x 454/]

    So bhikkhu saṅghamajjhampi ākaḍḍhitvā vattabbo: "mā āyasmā samaggassa saṅghassa bhedāya parakkami, bhedanavattanikaṃ vā adhikaraṇaṃ samādāya paggayha aṭṭhāsi, sametāyasmā saṅghena, samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī" ti. Dutiyampi vattabbo tatiyampi vattabbo. Sace paṭinissajati, iccetaṃ kusalaṃ. No ce paṭinissajati, āpatti dukkaṭassa, so bhikkhu bhikkhūhi-1 samanubhāsitabbo. Evañca pana bhikkhave samanubhāsitabbo, vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

    "Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu samaggassa saṅghassa bhedāya parakkamati. So taṃ vatthuṃ na paṭinissajati, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ samanubhāseyya tassa vatthussa paṭinissaggāya, esā ñatti.

    Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu samaggassa saṅghassa bhedāya parakkamati. So taṃ vatthuṃ na paṭinissajati, saṅgho [PTS Page 174] [\q 174/] itthannāmaṃ bhikkhūṃ samanubhāsati tassa vatthussa paṭinissaggāya, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno samanubhāsanā tassa vatthussa paṭinissaggāya, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

    Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi -pe-

    Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu samaggassa saṅghassa bhedāya parakkamati. So taṃ vatthuṃ na paṭinissajati, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhūṃ samanubhāsati tassa vatthussa paṭinissaggāya, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno samanubhāsanā tassa vatthussa paṭinissaggāya, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

    Samanubhaṭṭho saṅghena itthannāmo bhikkhu tassa vatthussa paṭinissaggāya, khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī"ti.

    Ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi thullaccayā, kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. Saṅghādisesaṃ ajjhāpajjantassa ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi thullaccayā paṭippassamhanti.

    Saṅghādisesoti -pe- tenapi vuccati saṅghādisesoti.


  6. Dhammakamme dhammakammasaññī na paṭinissajati. Āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme vematiko na paṭinissajati, āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme adhammakammasaññī na paṭinissajati, āpatti saṅghādisesassa. Adhammakamme dhammakammasaññī āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematiko āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññī āpatti dukkaṭassa.

  7. Anāpatti asamanubhāsantassa, paṭinissajantassa, ummattakassa, ādikadammikassāti. Paṭhamasaṅghabhedasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

    Machasaṃ. Nadissate.

    [BJT Page 456] [\x 456/]
3. 11
Dutiyasaṅghabhedasikkhāpadaṃ
  1. Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena devadatto saṅghabhedāya parakkamati cakkabhedāya. Bhikkhū evamāhaṃsu: adhammavādī devadatto, avinayavādī devadatto. Kathaṃ hi nāma devadatto saṅghabhedāya parakkamissati cakkabhedāyāti. Evaṃ vutte kokāliko ca-1 kaṭamorakatissako khaṇḍadeviyā putto samuddadatto ca-1 te bhikkhū-2 etadavocuṃ. Mā āyasmanto evaṃ avacuttha: [PTS Page 175] [\q 175/] dhammavādī devadatto vinayavādī devadatto, ambhākañca devadatto chandañca ruciñca ādāya voharati, jānāti. No bhāsati, ambhākampetaṃ khamatīti. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma bhikkhū devadattassa saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattakā bhavissanti vaggavādakā"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ -pe- "saccaṃ kira bhikkhave bhikkhū devadattassa saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattakā bhavissanti vaggavādakā"ti. "Saccaṃ bhagavā. " Vigarahi buddho bhagavā -pe-"kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā devadattassa saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattakā bhavissanti vaggavādakā. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

    "Tasseva kho pana bhikkhussa bhikkhū honti anuvattakā vaggavādakā eko vā dve vā tayo vā, te evaṃ vadeyyuṃ: "mā āyasmanto etaṃ bhikkhuṃ kiñci avacuttha, dhammavādī ceso bhikkhū vinayavādī ceso bhikkhu amhākaṃ ceso bhikkhu chandañca ruciñca ādāya voharati, jānāti no bhāsati, amhākampetaṃ khamatī"ti. Te bhikkhu bhikkhūhi evamassu vacanīyā: "mā āyasmanto evaṃ avacuttha, na ceso bhikkhu dhammavādī, na ce so bhikkhu vinayavādī, mā āyasmantānampi saṅghabhedo ruccittha. Sametāyasmantānaṃ saṅghena, samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī"ti. Evañca te bhikkhu bhikkhūhi vuccamānā tatheva paggaṇheyyuṃ, te bhikkhu bhikkhūhi yāva tatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya. Yāva tatiyañce samanubhāsiyamānā naṃ paṭinissajeyyuṃ, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajeyyuṃ, saṅghādiseso"ti.


  2. Tasseva kho panāti tassa saṅghabhedakassa bhikkhuno.

    Bhikkhū hontīti aññe bhikkhū honti.

    1. Casaddo katthacipi na dissate.
    2. Etadavoca. Sīmu.

    [BJT Page 458] [\x 458/]

    Anuvattakāti yaṃdiṭṭhiko hoti yaṃkhantiko yaṃruciko, tepi taṃdiṭṭhikā honti taṃkhantikā taṃrucikā.

    Vaggavādakāti tassa vaṇṇāya pakkhāya ṭhitā honti.

    Eko vā dve vā tayo vāti eko vā hoti dve vā tayo vā. Te evaṃ vadeyyuṃ: "mā āyasmanto etaṃ bhikkhuṃ kiñci avacuttha, dhammavādī ceso bhikkhu vinayavādī ceso bhikkhu amhākañceso bhikkhu chandañca ruciñca ādāya [PTS Page 176] [\q 176/] voharati, jānāti no bhāsati, amhākampetaṃ khamati"ti.

    Te bhikkhūti ye te anuvattakā bhikkhū.

    Bhikkhūhīti aññehi bhikkhūhi, ye passanti, ye suṇanti, tehi vattabbā: "mā āyasmanto evaṃ avacuttha, na ceso bhikkhu dhammavādī, na ceso bhikkhu vinayavādī, mā āyasmantānampi saṅghabhedo ruccittha sametāyasmantānaṃ saṅghena, samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī"ti. Dutiyampi vattabbā. Tatiyampi vattabbā. Sace paṭinissajanti, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajanti, āpatti dukkaṭassa. Sutvā na vadanti, āpatti dukkaṭassa. Te bhikkhū saṅghamajjhampi ākaḍḍhitvā vattabbā: - "mā āyasmanto evaṃ avacuttha, na ceso bhikkhu dhammavādī, na ceso bhikkhu vinayavādī, mā āyasmantānampi saṅghabhedo ruccittha, sametāyasmantānaṃ saṅghena. Samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī"ti. Dutiyampi vattabbā. Tatiyampi vattabbā. Sace paṭinissajanti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce paṭinissajanti, āpatti dukkaṭassa. Te bhikkhū bhikkhūhi samanubhāsitabbā, evañca pana bhikkhave samanubhāsitabbā. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

    "Suṇātu me bhante saṅgho. Itthannāmo ca itthannāmo ca bhikkhū itthannāmassa bhikkhuno saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattakā vaggavādakā. Te taṃ vatthuṃ na paṭinissajanti. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhu samanubhāseyya tassa vatthussa paṭinissaggāya: esā ñatti.

    Suṇātu me bhante saṅgho. Itthannāmo ca itthannāmo ca bhikkhu itthannāmassa bhikkhuno saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattakā vaggavādakā. Te taṃ vatthuṃ na paṭinissajanti. Saṅgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhū samanubhāsati tassa vatthussa paṭinissaggāya. Yassāyasmato khamati itthannāmassa ca itthannāmassa ca bhikkhūnaṃ samanubhāsanā tassa vatthussa paṭinissaggāya. So tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya: dutiyampi etamatthaṃ vadāmi -pe- tatiyampi etamatthaṃ vadāmi. -Pe-

    [BJT Page 460] [\x 460/]

    Samanubhaṭṭhā saṅghena itthannāmo ca itthannāmo ca bhikkhu tassa vatthussa paṭinissaggāya. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī"ti.

    Ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi thullaccayā, kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. Saṅghādisesaṃ ajjhāpajjantānaṃ ñattiyā dukkaṭaṃ dvīhi kammavācāhi thullaccayā paṭippassambhanti. Dve tayo ekato samanubhāsitabbā. Taduttari na samanubhāsitabbā.

    Saṅghādisesoti -pe- tenapi vuccati saṅghādisesoti.


  3. [PTS Page 177] [\q 177/] dhammakamme dhammakammasaññī-1 na paṭinissajanti, āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme vematikā na paṭinissajanti, āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme adhammakammasaññī na paṭinissajanti. Āpatti saṅghādisesassa. Adhammakamme dhammakammasaññī āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematikā āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññī āpatti dukkaṭassa.

  4. Anāpatti asamanubhāsantānaṃ, paṭinissajantānaṃ, ummattakānaṃ, khittacittānaṃ, vedanaṭṭānaṃ ādikammikānanti.

    Dutiyasaṅghabheda sikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

    1. Dhammakammasaññino. Sī. Mu. Sabbattha.

    [BJT Page 462] [\x 462/]
3. 12
  1. Dubbacasikkhāpadaṃ tena samayena buddho bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmā channo anācāraṃ ācarati. Bhikkhū evamāhaṃsu: "mā āvuso channa, evarūpaṃ akāsi. Netaṃ kappatī" ti. So evaṃ vadeti: "kinnu kho nāma tumhe āvuso, maṃ vattabbaṃ maññatha. Ahaṃ kho nāma tumhe vadeyyaṃ. Ambhākaṃ buddho ambhākaṃ dhammo ambhākaṃ ayyaputtena dhamme abhisamito. Seyyathāpi nāma mahāvāto vāyanto tiṇakaṭṭhapaṇṇasaṭaṃ-1 ekato ussādeyya-2 , seyyathāpi vā pana nadī pabbateyyā saṅkhasevālapaṇakaṃ ekato ussādeyya, evameva tumhe nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā ekato ussāditā. Kinnu kho nāma tumhe āvuso, maṃ vattabbaṃ maññatha. Ahaṃ kho nāma tumhe vadeyyaṃ. Ambhākaṃ buddho ambhākaṃ dhammo ambhākaṃ ayyaputtena dhammo abhisamito"ti. Ye te bhikkhu appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā channo bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno attānaṃ avacanīyaṃ karissatī"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ -pe- "saccaṃ kira tvaṃ channa, bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno attānaṃ avacanīyaṃ karosi"ti? "Saccaṃ bhagavā. " Vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno attānaṃ avacanīyaṃ karissasi -pe- netaṃ moghapurisa [PTS Page 178] [\q 178/] appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

    Bhikkhu paneva dubbacajātiko hoti, uddesapariyāpannesu sikkhāpadesu bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno attānaṃ avacaniyaṃ karoti, 'mā maṃ āyasmanto kiñci avacuttha, kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā, ahampāyasmante na kiñci vakkhāmi kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā, viramathāyasmanto mama vacanāyā'ti. So bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo: 'mā āyasmā attānaṃ avacanīyaṃ akāsi. Vacanīyamevāyasmā attānaṃ karotu. Āyasmāpi bhikkhu vadetu sahadhammena. Bhikkhūpi āyasmantaṃ vakkhanti sahadhammena. Evaṃ saṃvaddhā hi tassa bhagavato parisā, yadidaṃ aññamaññavacanena aññamaññavuṭṭhāpanenā'ti. Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi yāva tatiyaṃ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya. Yāva tatiyañce samanubhāsiyamāno taṃ paṭinissajeyya, iccetaṃ kusalaṃ noce paṭinissajeyya, saṅghādiseso"ti.

    1. Paṇṇakasaṭaṃ. Machasaṃ.
    2. Ussāreyya. Machasaṃ.

    [BJT Page 464] [\x 464/]


  2. Bhikkhu paneva dubbacajātiko hotīti dubbaco hoti dovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato akkhamo appadakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ.

    Uddesapariyāpantesu sikkhāpadesūti pātimokkhapariyāpantesu sikkhāpadesu.

    Bhikkhūhīti aññehi bhikkhūhi.

    Sahadhammikaṃ nāma: yaṃ bhagavatā paññattaṃ sikkhāpadaṃ etaṃ sahadhammikaṃ nāma. Tena vuccamāno attānaṃ avacanīyaṃ karoti, "mā maṃ āyasmanto kiñci avacuttha kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā, ahampāyasmante na kiñci vakkhāmi kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā, viramathāyasmanto mama vacanāyā"ti.

    So bhikkhūti yo so dubbacajātiko bhikkhu.

    Bhikkhūhīti aññehi bhikkhūhi, ye passanti ye suṇanti tehi vattabbo: "mā āyasmā attānaṃ avacanīyaṃ akāsi. Vacanīyamevāyasmā attānaṃ karotu. Āyasmāpi bhikkhu vadetu sahadhammena. Bhikkhūpi āyasmantaṃ vakkhanti sahadhammena. Evaṃ saṃvaddhā hi tassa bhagavato parisā yadidaṃ aññamaññavacanena aññamaññavuṭṭhāpanenā"ti. Dutiyampi vattabbo. Tatiyampi vattabbo. Sace [PTS Page 179] [\q 179/] paṭinissajati, iccetaṃ kusalaṃ. No ce paṭinissajati, āpatti dukkaṭassa. Sutvā na vadanti, āpatti dukkaṭassa. So bhikkhu saṅghamajjhampi ākaḍḍhitvā vattabbo: "mā āyasmā attānaṃ avacanīyaṃ akāsi. Vacanīyamevāyasmā attānaṃ karotu. Āyasmāpi bhikkhu vadetu sahadhammena. Bhikkhūpi āyasmantaṃ vakkhanti sahadhammena. Evaṃ saṃvaddhā hi tassa bhagavato parisā yadidaṃ aññamaññavacanena aññamaññavuṭṭhāpanenā"ti. Dutiyampi vattabbo. Tatiyampi vattabbo. Sace paṭinissajati, iccetaṃ kusalaṃ. No ce paṭinissajati, āpatti dukkaṭassa. So bhikkhu samanubhāsitabbo. Evañca pana bhikkhave samanubhāsitabbo: vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

    "Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno attānaṃ avacanīyaṃ karoti, so taṃ vatthuṃ na paṭinissajati, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ samanubhāseyya tassa vatthussa paṭinissaggāya. Esā ñatti.

    Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno attānaṃ avacanīyaṃ karoti, so taṃ vatthuṃ na paṭinissajati, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ samanubhāsati tassa vatthussa paṭinissaggāya, yassāyasmato khamati, itthannāmassa bhikkhuno samanubhāsanā tassa vatthussa paṭinissaggāya. So tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya.

    [BJT Page 466] [\x 466/]

    Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi -pe- tatiyampi etamatthaṃ vadāmi -pesamanubhaṭṭho saṅghena itthannāmo bhikkhu tassa vatthussa paṭinissaggāya. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī"ti.

    Ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi thullaccayā, kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa, saṅghādisesaṃ ajjhāpajjantassa ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi thullaccayā paṭippassambhanti.

    Saṅghādisesoti -pe- tenapi vuccati saṅghādisesoti.


  3. Dhammakamme dhammakammasaññī na paṭinissajati, āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme vematiko na paṭinissajati, āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme adhammakammasaññī na paṭinissajati āpatti saṅghādisesassa. Adhammakamme dhammakammasaññī -pe- āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematiko -pe- āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññī -pe- āpatti dukkaṭassa.

  4. Anāpatti asamanubhāsantassa, paṭinissajantassa, ummattakassa, ādikammikassāti. Dubbacasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ
3. 13.

Kuladūsakasikkhāpadaṃ
  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme tena kho pana samayena assajipunabbasukā-1 nāma kīṭāgirismiṃ āvāsikā honti alajjino pāpabhikkhū. Te evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti: mālāvacchaṃ ropentipi ropāpentipi. Siñcantipi [PTS Page 180] [\q 180/] siñcāpentipi. Ocinantipi ocināpentipi. Ganthentipi ganthāpentipi. Ekatovaṇṭikamālaṃ karontipi kārāpentipi. Ubhatovaṇṭikamālaṃ karontipi kārāpentipi. Mañjarikaṃ karontipi kārāpentipi. Vidhūtikaṃ karontipi kārāpentipi. Vaṭaṃsakaṃ karontipi kārāpentipi. Āvelaṃ karontipi kārāpentipi. Uracchadaṃ karontipi kārāpentipi. Te kulitthīnaṃ kuladhītānaṃ kulakumārīnaṃ kulasuṇhānaṃ kuladāsīnaṃ ekatovaṇṭikamālaṃ harantipi harāpentipi. Ubhato vaṇṭikamālaṃ harantipi harāpentipi. Mañjarikaṃ harantipi harāpentipi, vidhūtikaṃ harantipi harāpentipi, vaṭaṃsakaṃ harantipi harāpentipi. Āvelaṃ harantipi harāpentipi. Uracchadaṃ harantipi harāpentipi. Te kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiṃ ekabhajānepi bhuñjanti-

    1. Nāma bhikkhū. Itipi sīmu.

    [BJT Page 468] [\x 468/]

    Ekathālakepi pivanti, ekāsanepi nisīdanti, ekamañcepi tuvaṭṭenti, ekattharaṇāpi tuvaṭṭenti, ekapāpuraṇāpi tuvaṭṭenti, ekattharaṇapāpuraṇāpi tuvaṭṭenti, vikālepi bhuñjanti, majjampi pivanti, mālāgandhavilepanampi dhārenti, naccantipi gāyantipi vādentipi lāsentipi, naccantiyāpi naccanti, naccantiyāpi vādenti, naccantiyāpi lāsenti, gāyantiyāpi naccanti, gāyantiyāpi gāyanti, gāyantiyāpi vādenti, gāyantiyāpi lāsenti, vādentiyāpi naccanti, vādentiyāpi gāyanti, vādentiyāpi vādenti, vādentiyāpi lāsenti, lāsentiyāpi naccanti, lāsentiyāpi gāyanti, lāsentiyāpi vādenti, lāsentiyāpi lāsenti, aṭṭhapadepi kīḷanti, dasapadepi kīḷanti, ākāsepi kīḷanti, parihārapathepi kīḷanti, santikāyapi kīḷanti, khalikāyapi kīḷanti, ghaṭikāyapi khīḷanti, salākahatthenapi kīḷanti, akkhenapi kīḷanti, paṅgacīrenapi kīḷanti, vaṅkakenapi kīḷanti, mokkhacikāyapi kīḷanti, viṅgulakenapi kīḷanti, pattāḷhakenapi kīḷanti, rathakenapi kīḷanti, dhanukenapi kīḷanti, akkharikāyapi kīḷanti, manesikāyapi kīḷanti, yathāvajjenapi kīḷanti, hatthismimpi sikkhanti, assasmimpi sikkhanti, rathasmimpi sikkhanti, dhanusmimpi sikkhanti, tharusmimpi sikkhanti, hatthissapi purato dhāvanti, assassapi purato dhāvanti, rathassapi-1 purato dhāvanti, dhāvantipi ādhāvantipi, usseḷentipi-2 appoṭhentipi nibbujjhantipi, muṭṭhihipi yujjhanti, raṅgamajjhepi saṅghāṭiṃ pattharitvā naccantiṃ-3 evaṃ vadenti: 'idha bhagini naccassū'ti, nalāṭikampi denti, vividhampi anācāraṃ ācaranti.


  2. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kāsīsu vassaṃ vuttho sāvatthiṃ gacchanto bhagavantaṃ dassanāya yena kīṭāgiri [PTS Page 181] [\q 181/] tadavasari. Atha kho so bhikkhu pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kīṭāgiriṃ piṇḍāya pāvisi pāsādikena abhikkantena paṭikkantena ālokitena vilokitena sammiñjitena pasāritena okkhitta cakkhu iriyāpathasampanno. Manussā taṃ bhikkhuṃ passitvā evamāhaṃsu: "kvāyaṃ abalabalo viya mandamando viya bhākuṭikabhākuṭiko viya, ko imassa upagatassa piṇḍakampi dassati. Ambhākaṃ pana ayyā assajipunabbasukā saṇhā sakhilā sukhasambhāsā mihitapubbaṅgamā, ehi svāgatavādino abbhākuṭikā uttānamukhā pubbabhāsino, tesaṃ nāma piṇḍo dātābbo"ti. Addasā kho aññataro upāsako taṃ bhikkhuṃ kīṭāgirismiṃ piṇḍāya carantaṃ, disvāna yena so bhikkhu tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ abhivādetvā etadavoca: "api bhante piṇḍo labbhatī" ti "na kho āvuso piṇḍo labbhatī"ti. "Ehi bhante gharaṃ gamissāmā"ti.

    1. Rathassa purato dhāvantipi ādhāvantipi. Machasaṃ.
    2. Ussoḷhentipi. Pāṭho
    3. Naccakiṃ machasaṃ.

    [BJT Page 470] [\x 470/]


  3. Atha kho so upāsako taṃ bhikkhuṃ gharaṃ netvā bhojetvā etadavoca: "kahaṃ bhante ayyo gamissatī"ti. "Sāvatthiṃ kho ahaṃ āvuso gamissāmi bhagavantaṃ dassanāyā"ti. "Tena hi bhante mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi, evañca vadehi: " duṭṭho bhante kīṭāgirismiṃ āvāso, assajipunabbasukā nāma kīṭāgirismiṃ āvāsikā alajjino pāpabhikkhū. Te evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti: mālāvacchaṃ ropentīpi ropāpentipi -pe- vividhampi anācāraṃ ācaranti yepi te bhante manussā pubbe saddhā ahesuṃ pasannā, tepi etarahi assaddhā appasannā. Yānipi tāni saṅghassa pubbe dānapathāni, tānipi etarahi upacchinnāni. Riñcanti pesalā bhikkhū. Nivasanti pāpabhikkhū. Sādhu bhante bhagavā kīṭāgiriṃ bhikkhū pahiṇeyya yathāyaṃ kīṭāgirismiṃ āvāso saṇṭhaheyyā"ti.

  4. "Evamāvuso" ti kho so bhikkhu tassa upāsakassa paṭissutvā yena sāvatthi tena pakkāmi. Anupubbena yena sāvatthi jetavanaṃ anāthapiṇḍikassa ārāmo, yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi āciṇṇaṃ kho panetaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodituṃ. Atha kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ etadavoca: "kacci bhikkhu khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kaccisi appakilamathena addhānaṃ āgato, kuto ca tvaṃ bhikkhu āgacchasī"ti. "Khamanīyaṃ bhagavā, yāpanīyaṃ bhagavā, appakilamathena cāhaṃ bhante addhānaṃ [PTS Page 182] [\q 182/] āgato.

  5. Idāhaṃ bhante kāsīsu vassaṃ vuttho sāvatthiṃ āgacchanto bhagavantaṃ dassanāya yena kīṭāgiri tadavasariṃ, atha khvāhaṃ bhante pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kīṭāgiriṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Addasā kho maṃ bhante aññataro upāsako kīṭāgirismiṃ piṇḍāya carantaṃ, disvāna yenāhaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā etadavoca: "api bhante piṇḍo labbhatī"ti. "Na kho āvuso piṇḍo labbhatī"ti. "Ehi bhante gharaṃ gamissāmā"ti. Atha kho bhante so upāsako maṃ gharaṃ netvā bhojetvā etadavoca: "kahaṃ bhante ayyo gamissatī"ti. "Sāvatthiṃ kho ahaṃ āvuso gamissāmi bhagavantaṃ dassanāyā"ti. "Tena hi bhante mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi, evañca vadehi: 'duṭṭho bhante kīṭāgirismiṃ āvāso, assajipunabbasukā nāma kīṭāgirismiṃ āvāsikā alajjino pāpabhikkhu. Te evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti: mālāvacchaṃ ropentipi ropāpentipi -pe- vividhampi anācāraṃ ācaranti. Yepi te bhante manussā pubbe saddhā ahesuṃ pasannā, tepi etarahi assaddhā appasannā. Yānipi tāni saṅghassa pubbe dānapathāni, tānipi etarahi upacchinnāni. Riñcanti pesālā bhikkhū. Nivasanti pāpabhikkhū'ti. Sādhu bhante bhagavā kīṭāgiriṃ bhikkhū pahiṇeyya yathāyaṃ kīṭāgirismiṃ āvāso saṇṭhaheyyā"ti. "Tato ahaṃ bhagavā āgacchāmī"ti.

    [BJT Page 472] [\x 472/]


  6. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ santipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: "saccaṃ kira bhikkhave assajipunabbasukā nāma kīṭāgirismiṃ āvāsikā alajjino pāpabhikkhū, te evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti: mālāvacchaṃ ropentipi ropāpentipi -pe- vividhampi anācāraṃ ācaranti, yepi te bhikkhave manussā pubbe saddhā ahesuṃ pasannā, tepi etarahi assaddhā appasannā. Yānipi tāni saṅghassa pubbe dānapathāni, tānipi etarahi upacchinnāni. Riñcanti pesalā bhikkhū nivasanti pāpabhikkhū"ti? "Saccaṃ bhagavā". Vigarahi buddho bhagavā:

  7. "Kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā evarūpaṃ anācāraṃ ācarissanti: mālāvacchaṃ ropessantipi ropāpessantipi, siñcissantipi siñcāpessantipi, ocinissantipi ocināpessantipi, ganthissantipi ganthāpessantipi, ekato vaṇṭikamālaṃ karissantipi kārāpessantipi, ubhatovaṇṭikamālaṃ karissantipi kārāpessantipi, mañjarikaṃ karissantipi kārāpessantipi, vidhūtikaṃ karissantīpi kārāpessantipi, vaṭaṃsakaṃ karissantipi kārāpessantipi, āvelaṃ karissantipi kārāpessantipi, uracchadaṃ karissantipi kārāpessantipi, te kulitthīnaṃ kuladhītānaṃ kulakumārīnaṃ kulasuṇhānaṃ kuladāsīnaṃ ekato vaṇṭikamālaṃ harissantipi harāpessantipi, ubhato vaṇṭikamālaṃ harissantipi harāpessantipi, mañjarikaṃ harissantipi harāpessantipi, vidhūtikaṃ harissantipi harāpessantipi, vaṭaṃsakaṃ harissantipi harāpessantipi, āvelaṃ harissantipi harāpessantipi, uracchadaṃ harissantipi harāpessantipi, te kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiṃ ekabhājanepi bhuñjissanti, ekathālakepi pivissanti, ekāsanepi nisīdissanti, ekamañcepi tuvaṭṭissanti, ekattharaṇāpi tuvaṭṭissanti, ekapāpuraṇāpi tuvaṭṭissanti, ekattharaṇapāpuraṇāpi tuvaṭṭissanti, vikālepi bhuñjissanti, majjampi pivissanti, mālāgandhavilepanampi dhārissanti, naccissantipi, gāyissantipi, vādissantipi, lāsessantipi, naccantiyāpi naccissanti, naccantiyāpi gāyissanti, naccantiyāpi vādissanti, naccantīyāpi lāsessanti, gāyantiyāpi naccissanti, gāyantiyāpi gāyissanti, gāyantiyāpi vādissanti, gāyantiyāpi lāsessanti, vādentiyāpi naccissanti, vādentiyāpi gāyissanti, vādentiyāpi vādissanti, vādentiyāpi lāsessanti, lāsentiyāpi naccissanti, lāsentiyāpi gāyissanti, lāsentiyāpi vādissanti, lāsentiyāpi lāsessanti, aṭṭhapadepi kīḷissanti, dasapadepi kīḷissanti, ākāsepi kīḷissanti, parihārapathepi kīḷissanti, santikāyapi kīḷissanti, khalikāyapi kīḷissanti, ghaṭikāyapi kīḷissanti, salākahatthenapi kīḷissanti, akkhenapi kīḷissantī, paṅgacīrenapi kīḷissanti, vaṅkakenapi kīḷissanti, mokkhacikāyapi kīḷissanti, ciṅgulakenapi kīḷissanti, pattāḷahakenapi kīḷissanti, rathakenapi kīḷissanti, dhanukenapi kīḷissanti, akkharikāyapi kīḷissanti, manesikāyapi kīḷissanti, yathāvajjenapi kīḷissanti, hatthismimpi sikkhissanti, assasmimpi sikkhissanti, rathasmimpi sikkhissanti, dhanusmimpi sikkhissanti, tharusmimpi sikkhissanti, hatthissapi purato dhāvissanti, assassapi purato dhāvissanti, rathassapi purato dhāvissanti, dhāvissantipi ādhāvissantipi, usseḷissantipi-1 appoṭhessantipi, nibbujjhissantipi, muṭṭhihipi yujjhissanti, raṅgamajjhepi saṅghāṭiṃ pattharitvā naccantiṃ evaṃ vakkhanti: "idha bhagini naccassū"ti, nalāṭikampi dassanti, vividhampi anācāraṃ ācarissanti.

    1. Ussoḷhissantīpi. Sī. Mu.

    [BJT Page 474] [\x 474/]


  8. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya -pe"vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā sāriputtamoggallāne āmantesi: "gacchatha tumhe sāriputtā kīṭāgiriṃ, gantvā assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājaniyakammaṃ karotha, tumhākaṃ ete saddhivihārikā"ti. "Kathaṃ mayaṃ bhante assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ [PTS Page 183] [\q 183/] kīṭāgirismā pabbājaniyakammaṃ karoma. Caṇḍā te bhikkhū pharusā"ti "tena hi tumhe sāriputtā bahukehi bhikkhūhi saddhiṃ gacchathā" ti. "Evaṃ bhante"ti kho sāriputta moggallānā bhagavato paccassosuṃ.

  9. Evañca pana bhikkhave kātabbaṃ: paṭhamaṃ assajipunabbasukā bhikkhū codetabbā. Codotvā sāretabbā, sāretvā āpatti-1 ropetabbā, āpattiṃ ropetvā, byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

    "Suṇātu me bhante saṅgho. Ime assajipunabbasukā bhikkhū kuladūsakā pāpasamācārā, imesaṃ pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni ca imehi duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājaniyakammaṃ kareyya, na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabba"nti. Esā ñatti.

    Suṇātu me bhante saṅgho. Ime assajipunabbasukā bhikkhū kuladūsakā pāpasamācārā, imesaṃ pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni ca imehi duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca. Saṅgho assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājaniyakammaṃ karoti, na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabbanti yassāyasmato khamati assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājaniyakammassa karaṇaṃ; na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabbanti so tuṇhassa, yassa nakkhamati. So bhāseyya.

    Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi -pe- tatiyampi etamatthaṃ vadāmi -pekataṃ saṅghena assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājaniyakammaṃ, na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabbanti, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī"ti.

    1. Āpattiṃ. Sī. Mu.

    [BJT Page 476] [\x 476/]


  10. Atha kho sāriputtamoggallānapamukho bhikkhusaṅgho kīṭāgiriṃ gantvā assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismiṃ-1 pabbājaniyakammaṃ akāsi: "na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabba"nti. Te saṅghena pabbājaniyakammakatā na sammā vattanti, na lomaṃ pātenti, na netthāraṃ vattanti, bhikkhū na khamāpenti. Akkosanti, paribhāsanti chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpenti. Pakkamannipi. Vibbhamantipi. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma assajipunabbasukā bhikkhū saṅghena pabbājaniyakammakatā na sammā vattīssanti na lomaṃ pātessanti, na netthāraṃ vattissanti, bhikkhū na [PTS Page 184] [\q 184/] khamāpessanti, akkosissanti, paribhāsissanti, chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpessanti, pakkamissantipi vibbhamissantipi"ti.

  11. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesu. -Pe"saccaṃ kira bhikkhave assajipunabbasukā bhikkhu saṅghena pabbājaniyakammakatā na sammā vattanti -pe- vibbhamantipi"ti? "Saccaṃ bhagavā. " Vigarahi buddho bhagavā -pe- kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā saṅghena pabbājaniyakammakatā na sammā vattissanti, na lomaṃ pātessanti, na netthāraṃ vattissanti bhikkhū na khamāpessanti. Akkosissanti, paribhāsissanti, chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpessanti, pakkamissantipi vibbhamissanti'pi. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

    "Bhikkhu paneva aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati kuladūsako pāpasamācāro, tassa kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni ca tena duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo: "āyasmā kho kuladūsako pāpasamācāro, āyasmato kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni cāyasmatā duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, pakkamatāyasmā imamhā āvāsā, alaṃ te idha vāsenā"ti, evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno te bhikkhū evaṃ vadeyya: "chandagāmino ca bhikkhū dosagāmino ca bhikkhū mohagāmino ca bhikkhū bhayagāmino ca bhikkhū, tādisikāya āpattiyā ekaccaṃ pabbāchenti: ekaccaṃ na pabbāchentī"ti. So bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo "mā āyasmā evaṃ avaca, na ca bhikkhū chandagāmino na ca bhikkhū dosagāmino na ca bhikkhū mohagāmino na ca bhikkhū bhayagāmino, āyasmā kho kuladūsako pāpasamācāro, āyasmato kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca' kulāni cāyasmatā duṭṭhāni dissanti ceva suyyantī ca pakkamatāyasmā imamhā āvāsā, alaṃ te idha vāsenā"ti. Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi yāva tatiyaṃ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya, yāva tatiyañceva samanubhāsiyamāno taṃ paṭinissajeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajeyya saṅghādiseso"ti.

    1. Hirismi mu. Si.

    [BJT Page 478] [\x 478/]


  12. Bhikkhu paneva aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vāti gāmopi nigamopi nagarampi gāmo ceva nigamo ca.

    Upanissāya viharatīti tattha paṭibaddhā honti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā.

    Kulaṃ nāma: cattāri kulāni: khattiyakulaṃ brāhmaṇakulaṃ [PTS Page 185] [\q 185/] vessakulaṃ suddakulaṃ.

    Kuladūsakoti kulāni dūseti pupphena vā phalena vā cuṇṇena vā mattikāya vā dantakaṭṭhena vā vephanā vā-1. Vejjikāya vā jaṅghapesanikena vā.

    Pāpasamācāroti mālāvacchaṃ ropetipi ropāpetipi, siñcatipi siñcāpetipi, ocinātipi ocināpetipi, ganthetipi ganthāpetipi. -Pe-

    Dissanti ceva suyyayanti cāti ye sammukhā te passanti. Ye tirokkhā te suṇanti. Kulāni ca tena duṭṭhānīti pubbe saddhā hutvā taṃ āgamma assaddhā honti. Pasannā hutvā appasannā honti.

    Dissanti ceva suyyanti cāti ye sammukhā te passanti, ye tirokkhā te suṇanti.

    So bhikkhūti yo so kuladūsako bhikkhu.

    Bhikkhūhīti aññehi bhikkhūhi. Ye passanti ye suṇanti, tehi vattabbo: "āyasmā kho kuladūsako pāpasamācāro, āyasmato kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni cāyasmatā duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, pakkamatāyasmā imamhā āvāsā, alaṃ te idha vāsenā"ti. Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno te bhikkhū evaṃ vadeyya: "chandagāmino ca bhikkhū dosagāmino ca bhikkhū mohagāmīno ca bhikkhū bhayagāmino ca bhikkhū tādisikāya āpattiyā ekaccaṃ pabbājenti ekaccaṃ na pabbājentī"ti.

    So bhikkhūti so kammakato bhikkhu.

    1. Vephayā.

    [BJT Page 480] [\x 480/]

    Bhikkhūhīti aññehi bhikkhūhi. Ye passanti. Suṇanti, tehi vattabbo: "mā āyasmā evaṃ avaca, na ca bhikkhū chandagāmino na ca bhikkhū dosagāmino na ca bhikkhū mohagāmino na ca bhikkhū bhayagāmino; āyasmā kho kuladūsako pāpasamācāro, āyasmato kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni cāyasmatā duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, pakkamatāyasmā imamhā āvāsā alaṃ te idha vāsenā"ti. Dutiyampi vattabbo tatiyampi vattabbo sace paṭinissajjati, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajati, āpatti dukkaṭassa. Sutvā na vadanti, āpatti dukkaṭassa. So bhikkhu saṅghamajjhampi ākaḍḍhitvā vattabbo: "mā āyasmā evaṃ avaca, na ca bhikkhū chandagāmino na ca bhikkhū dosagāmino na ca bhikkhū mohagāmino na ca bhikkhū bhayagāmino, āyasmā kho kuladūsako pāpasamācāro, āyasmato kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti, ca kulāni cāyasmatā duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, pakkamatāyasmā imamhā āvāsā, alaṃ te idha vāsenā"ti.

    Dutiyampi vattabbo. Tatiyampi vattabbo sace paṭinissajati, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajati, āpatti dukkaṭassa. So bhikkhu samanubhāsitabbo. Evañca pana bhikkhave samanubhāsitabbo: vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo.

    "Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghena pabbājaniyakammakato bhikkhū chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpeti, so taṃ vatthuṃ na paṭinissajati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ samanubhāsati tassa vatthussa paṭinissaggāya, esā ñatti:

    Suṇātu me bhante saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghena pabbājaniyakammakato bhikkhū chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpeti, so taṃ vatthuṃ na paṭinissajati, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ samanubhāsati tassa vatthussa paṭinissaggāya, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno samanubhāsanā, tassa vatthussa paṭinissaggāya. So tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya:

    Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi -pe- tatiyampi etamatthaṃ vadāmi -pesamanubhaṭṭho saṅghena itthannāmo bhikkhu tassa vatthussa paṭinissaggāya. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī"ti.


  13. Ñattiyā dukkaṭaṃ. Dvīhi kammavācāhi thullaccayā, kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. Saṅghādisesaṃ ajjhāpajjantassa ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi thullaccayā paṭippassambhanti.

    [BJT Page 482] [\x 482/]

    Saṅghādisesoti saṅghova tassā āpattiyā parivāsaṃ deti mūlāya paṭikassati mānattaṃ deti abbheti, na sambahulā, na [PTS Page 186] [\q 186/] ekapuggalo. Tena vuccati saṅghādisesoti. Tasseva āpattinikāyassa nāmakammaṃ adhivacanaṃ tenapi vuccati saṅghādisesoti.


  14. Dhammakamme dhammakammasaññī na paṭinissajati, āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme vematiko na paṭinissajati, āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme adhammakammasaññī na paṭinissajati, āpatti saṅghādisesassa. Adhammakamme dhammakammasaññī, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematiko āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññī, āpatti dukkaṭassa.

  15. Anāpatti asamanubhāsantassa, paṭinissajantassa, ummattakassa, ādikammikassāti. Kuladūsakasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

  16. Uddiṭṭhā kho āyasmanto terasa saṅghādisesā dhammā, nava paṭhamāpattikā, cattāro yāvatatiyakā, yesaṃ bhikkhu aññataraṃ vā aññataraṃ vā āpajjitvā yāvatihaṃ jānaṃ paṭicchādeti tāvatihaṃ tena bhikkhunā akāmā parivatthabbaṃ. Parivutthaparivāsena bhikkhunā uttari chārattaṃ bhikkhu mānattāya paṭipajjitabbaṃ. Ciṇṇamānatto bhikkhu yattha siyā vīsatigaṇo bhikkhusaṅgho, tattha so bhikkhu abbhetabbo. Ekenapi ce ūno vīsatigaṇo bhikkhusaṅgho taṃ bhikkhuṃ abbheyya, so ca bhikkhu anabbhito. Te ca bhikkhu gārayhā. Ayaṃ tattha sāmīci. Tatthāyasmante pucchāmi kaccittha parisuddhā dutiyampi pucchāmi kaccittha parisuddhā. Tatiyampi pucchāmi kaccittha parisuddhā. Parisuddhetthāyasmanto. Tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmīti.

    Terasakaṃ niṭṭhitaṃ

    Tassuddānaṃ

    Vissaṭṭhi kāyasaṃsaggo duṭṭhullaṃ attakāmataṃ, Sañcarittaṃ kuṭī ceva vihāro ca amūlakaṃ.

    Kiñci desañca bhedo ca tasseva anuvattakā, Dubbacaṃ kuladusañca saṅghādisesā terasāti.

    Saṅghādisesakaṇḍo [PTS Page 187] [\q 187/] niṭṭhito.

    [BJT Page 484] [\x 484/]
4.
Aniyatakaṇḍo.

Ime kho panāyasmanto dve aniyatā dhammā uddesaṃ āgacchanti:

4. 1.
Paṭhamaaniyatasikkhāpadaṃ
  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī sāvatthiyaṃ kulupago hoti. Bahukāni kulāni upasaṅkamati. Tena kho pana samayena āyasmato udāyissa upaṭṭhākakulassa kumārikā aññatarassa kulassa kumārakassa dinnā hoti. Atha kho āyasmā udāyī pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena taṃ kulaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā manusse pucchi: "kahaṃ itthannāmā"ti. "Dinnā bhante amukassa kulassa kumārakassā"ti.

  2. Tampi kho kulaṃ āyasmato udāyissa upaṭṭhākaṃ hoti. Atha kho āyasmā udāyī yena taṃ kulaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā manusse pucchi: "kahaṃ itthannāmā"ti. "Esāyya ovarake nisinnā"ti. Atha kho āyasmā udāyī yena sā kumārikā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā tassā kumārikāya saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṃkammaniye nisajjaṃ kappesi kālayuttaṃ samullapanto kālayuttaṃ dhammaṃ bhaṇanto.

  3. Tena kho pana samayena visākhā migāramātā bahuputtā hoti. Bahunattā arogaputtā aroganattā abhimaṅgalasammatā. Manussā yaññesu chanesu ussavesu visākhaṃ migāramātaraṃ paṭhamaṃ bhojenti. Atha kho visākhā migāramātā nimantitā taṃ kulaṃ agamāsi. Addasā kho visākhā migāramātā āyasmantaṃ udāyiṃ tassā kumārikāya saddhiṃ ekaṃ ekāya raho paṭicchanne āsane alaṃkammaniye nisinnaṃ. Disvāna āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca:

    "Idaṃ bhante nacchannaṃ nappatirūpaṃ, yaṃ ayyo mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṃkammaniye [PTS Page 188] [\q 188/] nisajjaṃ kappeti. Kiñcāpi bhante ayyo anatthiko tena dhammena, api ca dussaddhāpayā appasannā manussā"ti.


  4. Evampi kho āyasmā udāyī visākhāya migāramātuyā vuccamāno nādiyi. Atha kho visākhā migāramātā nikkhamitvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi, ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā udāyī mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṃkammaniye nisajjaṃ kappessatī"ti.

    Te evamāhaṃsu. Machasaṃ.

    [BJT Page 486] [\x 486/]


  5. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ: "saccaṃ kira tvaṃ udāyī mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṃkammaniye nisajjaṃ kappesi"?Ti "saccaṃ bhagavā. " Vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṃkammaniye nisajjaṃ kappessasi. Netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

    "Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṃkammaniye nisajjaṃ kappeyya, tamenaṃ saddheyyavacasā upāsikā disvā tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena vadeyya, pārājikena vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā, nisajjaṃ bhikkhu paṭijānamāno tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabbo pārājikena vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā. Yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya, tena so bhikkhu kāretabbo. Ayaṃ dhammo aniyato"ti.


  6. Yo panāti yo yādiso -pe-

    Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

    Mātugāmo nāma: manussitthi. Na yakkhī. Na petī. Na tiracchānagatā. Antamaso tadahujātāpi dārikā. Pageva mahattarī.

    Saddhinti ekato.

    Eko ekāyāti bhikkhu ceva hoti mātugāmo ca.

    Raho nāma: cakkhussa raho sotassa raho.

    Cakkhussa raho nāma: na sakkā hoti akkhiṃ vā nikhaṇiyamāne bhamukaṃ vā ukkhipiyamāne sīsaṃ vā, ukkhipiyamāne passituṃ. Sotassa raho nāma na sakkā hoti pakatikathā sotuṃ.

    Paṭicchannaṃ nāma: āsanaṃ kuḍḍena vā kavāṭena vā [PTS Page 189] [\q 189/] kilañjena vā sāṇipākārena vā rukkhena vā thambhena vā kotthaliyā vā yena kenaci paṭicchannaṃ hoti.

    Alaṃkammaniyeti sakkā hoti methunaṃ dhammaṃ patisevituṃ.

    Nisajjaṃ kappeyyāti mātugāme nisinne bhikkhu upanisinno vā hoti upanipanno vā. Bhikkhu nisinne mātugāmo upanisinno vā hoti upanipanno vā. Ubho vā nisinnā honti ubho vā nipannā.

    Saddheyyavacasā nāma: āgataphalā abhisametāvinī viññātasāsanā.

    [BJT Page 488] [\x 488/]

    Upāsikā nāma: buddhaṃ saraṇaṃ gatā dhammaṃ saraṇaṃ gatā saṅghaṃ saraṇaṃ gatā.

    Disvāti passitvā.

    Tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena vadeyya, pārājikena vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā. Nisajjaṃ bhikkhu paṭijānamāno tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabbo pārājikena vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā. Yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya, tena so bhikkhu kāretabbo.

    Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyo mayā diṭṭho nisinno mātugāmassa methunaṃ dhammaṃ patisevanto"ti. So ca taṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo.

    Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyo mayā diṭṭho nisinno mātugāmassa methunaṃ dhammaṃ patisevanto"ti. So ce evaṃ vadeyya: "saccāhaṃ nisinno no ca kho methunaṃ dhammaṃ patisevi"nti. Nisajjāya kāretabbo.

    Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyo mayā diṭṭho nisinno mātugāmassa methunaṃ dhammaṃ patisevanto"ti. So ce evaṃ vadeyya: "nāhaṃ nisinno api ca kho nipanno"ti, nipajjāya kāretabbo.

    Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyo mayā diṭṭho nisinno mātugāmassa methunaṃ dhammaṃ patisevantoti. So ce evaṃ vadeyya: "nāhaṃ nisinno, api ca kho ṭhito"ti. Nakāretabbā.

    Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyo mayā diṭṭho nipanno mātugāmassa methunaṃ dhammaṃ patisevanto"ti. So ca taṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo.

    Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyo mayā diṭṭho nipanno mātugāmassa methunaṃ dhammaṃ patisevanto"ti. So ce evaṃ vadeyya: "saccāhaṃ nipanno. No ca kho methunaṃ dhammaṃ patisevi"nti. Nipajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ nipanno. Api ca kho nisinno"ti. Nisajjāya kāretabbo -pe- [PTS Page 190] [\q 190/] "nāhaṃ nipanno. Api ca kho ṭhito"ti. Na kāretabbo.

    Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyo mayā diṭṭho nisinno mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajjanto"ti. So ca taṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo -pe- "saccāhaṃ nisinno, no ca kho kāyasaṃsaggaṃ samāpajji"nti. Nisajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ nisinno, api ca kho nipanno"ti. Nipajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ nisinno api ca kho ṭhito"ti. Na kāretabbo.

    Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyo mayā diṭṭho nipanno mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajjanto"ti. So ca taṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo -pe- "saccāhaṃ nipanno, no ca kho kāyasaṃsaggaṃ samāpajji"nti. Nipajjāya kāretabbo -pe"nāhaṃ nipanno. Api ca kho nisinno"ti. Nisajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ nipanno, api ca kho ṭhito"ti. Na kāretabbo.

    [BJT Page 490] [\x 490/]

    Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyo mayā diṭṭho mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṃkammaniye nisinno"ti. So ca taṃ paṭijānāti, nisajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ nisinno, api ca kho nipanno"ti. Nipajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ nisinno api ca kho ṭhito"ti. Na kāretabbo.

    Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyo mayā diṭṭho mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṃkammaniye nipanno"ti. So ca taṃ paṭijānāti, nipajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ nipanno api ca kho nisinno"ti. Nisajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ nipanno api ca kho ṭhito"ti. Na kāretabbo.

    Aniyatoti na niyato pārājikaṃ vā saṅghādiseso vā pācittiyaṃ vā.


  7. Gamanaṃ paṭijānāti nisajjaṃ paṭijānāti āpattiṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo. Gamanaṃ paṭijānāti nisajjaṃ na paṭijānāti āpattiṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo. Gamanaṃ paṭijānāti nisajjaṃ paṭijānāti āpattiṃ na paṭijānāti, nisajjāya kāretabbo. Gamanaṃ paṭijānāti nisajjaṃ na paṭijānāti āpattiṃ na paṭijānāti, na kāretabbo.

    Gamanaṃ na paṭijānāti nisajjaṃ paṭijānāti [PTS Page 191] [\q 191/] āpattiṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo. Gamanaṃ na paṭijānāti nisajjaṃ na paṭijānāti, āpattiṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo. Gamanaṃ na paṭijānāti nisajjaṃ paṭijānāti āpattiṃ na paṭijānāti, nisajjāya kāretabbo. Gamanaṃ na paṭijānāti nisajjaṃ na paṭijānāti āpattiṃ na paṭijānāti, na kāretabboti.

    Paṭhamaaniyatasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
4. 2.
Dutiyaaniyatasikkhāpadaṃ
  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī bhagavatā paṭikkhittaṃ mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṃkammaniye nisajjaṃ kappetunti tassāyeva kumārikāya saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappesi. Kālayuttaṃ samullapanto kālayuttaṃ dhammaṃ bhaṇanto. Dutiyampi kho visākhā migāramātā nimantitā taṃ kulaṃ agamāsi. Addasā kho visākhā migāramātā āyasmantaṃ udāyiṃ tassā yeva kumārikāya saddhiṃ ekaṃ ekāya raho nisinnaṃ, disvāna āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca: "idaṃ bhante nacchannaṃ nappatirūpaṃ, yaṃ ayyo mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappeti. Kiñcāpi bhante ayyo anatthiko tena dhammena, api ca dussaddhāpayā appasannā manussā"ti. Evampi kho āyasmā udāyī visākhāya migāramātuyā vuccamāno nādiyi.

    [BJT Page 492] [\x 492/]


  2. Atha kho visākhā migāramātā nikkhamitvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā udāyī mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappessatī'ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ "saccaṃ kira tvaṃ udāyī mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappesi"?Ti. "Saccaṃ bhagavā". Vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappessasi, netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya -peevañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha"

    "Naheva kho pana paṭicchantaṃ āsanaṃ hoti nālaṃkammaniyaṃ, alañca kho hoti mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsituṃ. Yo pana bhikkhu tathārūpe āsane mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappeyya, tamenaṃ saddheyyavacasā upāsikā disvā dvinnaṃ dhammānaṃ aññatarena vadeyya saṅghādisesena vā pācittiyena vā, nisajjaṃ bhikkhu paṭijānamāno dvinnaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabbo saṅghādisesena vā pācittiyena vā, yena vā sā [PTS Page 192] [\q 192/] saddheyyavacasā upāsikā vadeyya tena so bhikkhu kāretabbo. Ayampi dhammo aniyato"ti.


  3. Naheva kho pana paṭicchannaṃ āsanaṃ hotīti apaṭicchannaṃ hoti, kuḍḍena vā kavāṭena vā kilañjena vā sāṇipākārena vā rukkhena vā thambhena vā kotthaliyā vā yena kenaci apaṭicchannaṃ hoti.

    Nālaṃkammaniyanti na sakkā hoti methunaṃ dhammaṃ paṭisevituṃ.

    Alañca kho hoti mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsitunti sakkā hoti mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsituṃ.

    Yo panāti yo yādiso -pe- bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

    Tathārūpe āsaneti evarūpe āsane

    Mātugāmo nāma: manussitthī, na yakkhī na petī na tiracchānagatā.

    Viññū paṭibalā subhāsitadubbhāsitaṃ duṭṭhullāduṭṭhullaṃ ājānituṃ.

    Saddhinti ekato.

    Eko ekāyāti bhikkhu ceva hoti mātugāmo ca.

    Raho nāma: cakkhussa raho sotassa raho. Cakkhussa raho nāma na sakkā hoti akkhiṃ vā nikhaṇiyamāne bhamukaṃ vā ukkhipiyamāne sīsaṃ vā ukkhipiyamāne passituṃ. Sotassa raho nāma na sakkā hoti pakatikathā sotuṃ.

    [BJT Page 494] [\x 494/]

    Nisajjaṃ kappeyyāti mātugāme nisinne bhikkhu upanisinno vā hoti upanipanno vā, bhikkhu nisinne mātugāmo upanisinno vā hoti upanipanno vā, ubho vā nisinnā honti ubho vā nipannā.

    Saddheyyavacasā nāma: āgataphalā abhisametāvinī viññātasāsanā.

    Upāsikā nāma: buddhaṃ saraṇaṃ gatā dhammaṃ saraṇaṃ gatā saṅghaṃ saraṇaṃ gatā.

    Disvāti passitvā.

    Dvinnaṃ dhammānaṃ aññatarena vadeyya saṅghādisesena vā pācittiyena vā nipajjaṃ bhikkhu paṭijānamāno dvinnaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabbo saṅghādisesena vā pācittiyena vā, yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya, tena so bhikkhu kāretabbo.

    Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyo mayā diṭṭho nisinno mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajjanto"ti. So ca taṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo. Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyo mayā diṭṭho nisinno mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajjanto"ti. So ce evaṃ vadeyya: "saccāhaṃ nisinno no ca kho kāyasaṃsaggaṃ samāpajji"nti. Nisajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ nisinno api ca kho nipanno" ti. Nipajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ nisinno api ca kho ṭhito"ti. Na kāretabbo.

    Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyo mayā diṭṭho nipanno mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajjanto"ti. So ca taṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo -pe- "saccāhaṃ nipanno no ca kho kāyasaṃsaggaṃ samāpajjinti". Nipajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ nipanno api ca kho nisinno"ti. Nisajjāya [PTS Page 193] [\q 193/] kāretabbo -pe- "nāhaṃ nipanno api ca kho ṭhito"ti. Na kāretabbo.

    Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyassa mayā sutaṃ nisinnassa mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsantassā" ti. So ca taṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo -pe- "saccāhaṃ nisinno no ca kho duṭṭhullāhi vācāhi obhāsi"nti. Nisajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ nisinno api ca kho nipanno"ti. Nipajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ nisinno api ca kho ṭhito"ti. Na kāretabbo.

    [BJT Page 496] [\x 496/]

    Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyassa mayā sutaṃ nipannassa mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsantassā"ti. So ca taṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo -pe- "saccāhaṃ nipanno no ca kho duṭṭhullāhi vācāhi obhāsi"nti. Nipajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ nipanno api ca kho nisinno"ti. Nisajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ nipanno api ca kho ṭhito"ti. Na kāretabbo.

    Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyo mayā diṭṭho mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nisinno"ti. So ca taṃ paṭijānāti, nisajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ nisinno api ca kho nipanno"ti. Nipajjāya kāretabbo: -pe- "nāhaṃ nisinno api ca kho ṭhito"ti, na kāretabbo.

    Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyo mayā diṭṭho mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nipanno"ti. So ca taṃ paṭijānāti. Nipajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ nipanno api ca kho nisinno" ti. Nisajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ nipanno api ca kho ṭhito" ti, na kāretabbo.

    Ayampīti purimaṃ upādāya vuccati.

    Aniyatoti na niyato saṅghādiseso vā pācittiyaṃ vā.


  4. Gamanaṃ paṭijānāti nisajjaṃ paṭijānāti āpattiṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo.
    Gamanaṃ paṭijānāti nisajjaṃ na paṭijānāti āpattiṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo.
    Gamanaṃ paṭijānāti nisajjaṃ paṭijānāti āpattiṃ na paṭijānāti, nisajjāya kāretabbo.
    Gamanaṃ paṭijānāti nisajjaṃ na paṭijānāti āpattiṃ na paṭijānāti, na kāretabbo.
    Gamanaṃ na paṭijānāti nisajjaṃ paṭijānāti, āpattiṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo.
    Gamanaṃ na paṭijānāti nisajjaṃ na paṭijānāti āpattiṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo.
    Gamanaṃ na paṭijānāti, nisajjaṃ paṭijānāti, āpattiṃ na paṭijānāti, nisajjāya kāretabbo.
    Gamanaṃ na paṭijānāti, nisajjaṃ na paṭijānāti, āpattiṃ na paṭijānāti, na kāretabboti.

    Dutiyaaniyatasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ


  5. [PTS Page 194] [\q 194/] uddiṭṭhā kho āyasmanto dve aniyatā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā. Dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā. Parisuddhetthāyasmanto tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.

    Tassuddānaṃ

    Alaṃkammaniyañceva tatheva ca naheva kho, Aniyatā supaññattā buddhaseṭṭhena tādināti.

    Aniyatakaṇḍo [PTS Page 195] [\q 195/] niṭṭhito.

    [BJT Page 498] [\x 498/]
5.
Nissaggiyakaṇḍo.

Ime kho panāyasmanto tiṃsa nissaggiyā pācittiyā dhammā uddesaṃ āgacchanti.
Cīvaravaggo

5. 1. 1.
Paṭhamakaṭhinasikkhāpadaṃ
  1. Tena samayena buddho bhagavā vesāliyaṃ viharati gotamake cetiye. Tena kho pana samayena bhagavatā bhikkhūnaṃ ticīvaraṃ anuññātaṃ hoti. Jabbaggiyā bhikkhū bhagavatā ticīvaraṃ anuññātanti aññeneva ticīvarena gāmaṃ pavisanti, aññena ticīvarena ārāme acchanti, aññena ticīvarena nahānaṃ otaranti. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū atirekacīvaraṃ dhāressantī"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ -pe- "saccaṃ kira tumhe bhikkhave atirekacīvaraṃ dhārethā?"Ti. "Saccaṃ bhagavā. " Vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā atirekacīvaraṃ dhāressatha. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha: "Yo pana bhikkhu atirekacīvaraṃ dhāreyya nissaggiyaṃ pācittiya"nti.

    Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

    (Mūlapaññatti)


  2. Tena kho pana samayena āyasmato ānandassa atirekacīvaraṃ uppannaṃ hoti. Āyasmā ca ānando taṃ cīvaraṃ āyasmato sāriputtassa dātukāmo hoti. Āyasmā ca sāriputto sākete viharati. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: "bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ na atirekacīvaraṃ dhāretabba"nti. Idañca me atirekacīvaraṃ uppannaṃ, ahañcimaṃ cīvaraṃ āyasmato sāriputtassa dātukāmo, āyasmā ca [PTS Page 196] [\q 196/] sāriputto sākete viharati, kathannukho mayā paṭipajjitabba"nti. Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi. "Kīva ciraṃ panānanda sāriputto āgacchissatī"?Ti. "Navamaṃ vā bhagavā divasaṃ dasamaṃ cā"ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: "anujānāmi bhikkhave dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretuṃ evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

    Jabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā" machasaṃ. Adhikaṃ.

    [BJT Page 500] [\x 500/]

    "Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kaṭhine dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretabbaṃ. Taṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiya"nti.

    (Dutiyapaññatti)


  3. Niṭṭhitacīvarasminti bhikkhuno cīvaraṃ kataṃ vā hoti naṭṭhaṃ vā vinaṭṭhaṃ vā daḍḍhaṃ vā cīvarāsā vā upacchinnā.

    Ubbhatasmiṃ kaṭhineti aṭṭhannaṃ mātikānaṃ aññatarāya mātikāya ubbhataṃ hoti, saṅghena vā antarā ubbhataṃ hoti.

    Dasāhaparamanti dasāhaparamatā-1 dhāretabbaṃ

    Atirekacīvaraṃ nāma: anadhiṭṭhitaṃ avikappitaṃ.

    Cīvaraṃ nāma: channaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ vikappanūpagapacchimaṃ.

    Taṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ hotīti-2 ekādase aruṇuggamane nissaggiyaṃ hoti nissajjitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ: tena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: "idaṃ me bhante cīvaraṃ dasāhātikkantaṃ nissaggiyaṃ. Imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti. Nissajitvā āpatti desetabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena āpatti paṭiggahetabbā. Nissaṭṭhacīvaraṃ dātabbaṃ:

    "Suṇātu me bhante saṅgho. Idaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyaṃ saṅghassa nissaṭṭhaṃ. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyā"ti.


  4. Tena bhikkhunā sambahule bhikkhū upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassu vacanīyā: "idamme bhante cīvaraṃ dasāhātikkantaṃ [PTS Page 197] [\q 197/] nissaggiyaṃ. Imāhaṃ āyasmantānaṃ nissajāmī"ti. Nissajitvā āpatti desetabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena āpatti paṭiggahetabbā. Nissaṭṭhacīvaraṃ dātabbaṃ.

    "Suṇantu me āyasmantā. Idaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyaṃ. Āyasmantānaṃ nissaṭṭhaṃ. Yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, āyasmantā imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyu"nti.


  5. Tena bhikkhunā ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅghaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: "idaṃ me āvuso cīvaraṃ dasāhātikkantaṃ nissaggiyaṃ. Imāhaṃ āyasmato nissajāmī" ti. Nissajitvā āpatti desetabbā. Tena bhikkhunā āpatti paṭiggahetabbā. Nissaṭṭhacīvaraṃ dātabbaṃ: "imaṃ cīvaraṃ āyasmato dammi"ti.
    1. Dasāhaparamatāya. Sī. Likhita.
    2. 'Hotīti' idaṃ padaṃ potthakesu atthi. Sikkhāpade pana natthi.

    [BJT Page 502] [\x 502/]


  6. Dasāhātikkante atikkantasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ dasāhātikkante vematiko, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Dasāhātikkante anatikkantasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Anadhiṭṭhite adhiṭṭhitasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Avikappite vikappitasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Avissajjite vissajjitasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Anaṭṭhe naṭṭhasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Avinaṭṭhe vinaṭṭhasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Adaḍḍhe daḍḍhasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Avilutte viluttasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Nissaggiyaṃ cīvaraṃ anissajitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Dasāhānatikkante atikkantasaññī, āpatti dukkaṭassa. Dasāhānatikkante vematiko, āpatti dukkaṭassa. Dasāhānatikkante anatikkantasaññī, anāpatti.

  7. Anāpatti antodasāhaṃ adhiṭṭheti vikappeti vissajjeti nassati vinassati ḍayhati acchinditvā gaṇhanti, vissāsaṃ gaṇhanti, ummattakassa, ādikammikassāti.

  8. Tena kho pana samayena jabbaggiyā bhikkhū nissaṭṭhacīvaraṃ na denti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Na bhikkhave nissaṭṭhacīvaraṃ na dātabbaṃ. Yo na dadeyya, āpatti dukkaṭassā"ti.

    Paṭhamakaṭhinasikkhāpadaṃ [PTS Page 198] [\q 198/] niṭṭhitaṃ
5. 1. 2.
Dutiyakaṭhina sikkhāpadaṃ
  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhū bhikkhūnaṃ hatthe cīvaraṃ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṃ pakkamanti. Tāni cīvarāni ciraṃ nikkhittāni kaṇṇakitāni honti. Tāni bhikkhū otāpenti. Addasā kho āyasmā ānando senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto te bhikkhū tāni cīvarāni otāpente. Disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca: "kassimāni āvuso cīvarāni kaṇṇakitānī"ti. Atha kho te bhikkhū āyasmato ānandassa etamatthaṃ ārocesuṃ. Āyasmā ānando ujjhāyati khīyati vipāceti: "kathaṃ hi nāma bhikkhū bhikkhūnaṃ hatthe cīvaraṃ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṃ pakkamissantī"ti. Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi, "saccaṃ kira bhikkhave bhikkhū bhikkhūnaṃ hatthe cīvaraṃ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṃ pakkamantī"ti? "Saccaṃ bhagavā". Vigarahi buddho bhagavā. "Kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā bhikkhūnaṃ hatthe cīvaraṃ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṃ pakkamissanti. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

    Uddosita sikkhāpadaṃ, sīmu. Udosīta sikkhāpadaṃ, machasaṃ.

    [BJT Page 504] [\x 504/]

    "Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kaṭhine ekarattampi ce bhikkhu ticīvarena vippavaseyya, nissaggiyaṃ pācittiya"nti.

    Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

    (Mūla paññatti)


  2. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kosambiyaṃ gilāno hoti. Ñātakā tassa bhikkhuno santike dutaṃ pāhesuṃ: "āgacchatu bhadanto mayaṃ upaṭṭhahissāmā"ti. Bhikkhūpi evamāhaṃsu. "Gacchāvuso ñātakā taṃ upaṭṭhahissantī"ti. So evamāha: "bhagavatāvuso sikkhāpadaṃ paññattaṃ na ticīvarena vippavasitabba"nti. "Ahañcamhi gilāno, na sakkomi ticīvaraṃ ādāya pakkamituṃ, nāhaṃ [PTS Page 199] [\q 199/] gamissāmī"ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

  3. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: "anujānāmi bhikkhave gilānassa bhikkhuno ticīvarena avippavāsasammutiṃ dātuṃ. Evañca pana bhikkhave dātabbā: tena gilānena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: "ahaṃ bhante gilāno na sakkomi ticīvaraṃ ādāya pakkamituṃ, sohaṃ bhante saṅghaṃ ticīvarena avippavāsasammutiṃ yācāmi"ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

    "Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu gilāno na sakkoti ticīvaraṃ ādāya pakkamituṃ. So saṅghaṃ ticīvarena avippavāsasammutiṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno ticīvarena avippavāsasammutiṃ dadeyya: esā ñatti.

    "Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu gilāno na sakkoti ticīvaraṃ ādāya pakkamitūṃ. So saṅghaṃ ticīvarena avippavāsasammutiṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno ticīvarena avippavāsasammutiṃ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno ticīvarena avippavāsasammutiyā dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

    Dinnā saṅghena itthannāmassa bhikkhuno ticīvarena avippavāsasammuti, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī"ti.

    Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

    "Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kaṭhine ekarattampi ce bhikkhu ticīvarena vippavaseyya aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṃ pācittiya"nti.

    (Dutiyapaññatti)


  4. Niṭṭhitacīvarasminti bhikkhuno cīvaraṃ kataṃ vā hoti naṭṭhaṃ vā vinaṭṭhaṃ vā daḍḍhaṃ vā cīvarāsā vā upacchinnā.

    [BJT Page 506] [\x 506/]

    Ubbhatasmiṃ kaṭhineti aṭṭhannaṃ mātikānaṃ aññatarāya mātikāya ubbhataṃ hoti. Saṅghena vā antarā ubbhataṃ hoti.

    Ekarattampi ce bhikkhu ticīvarena vippavaseyyāti saṅghāṭiyā vā uttarāsaṅgena vā antaravāsakena vā.

    Aññatra bhikkhusammutiyāti ṭhapetvā bhikkhusammutiṃ.

    Nissaggiyaṃ hotīti saha aruṇuggamanena-1 nissaggiyaṃ hoti. Nissajjitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ -pe- "idamme [PTS Page 200] [\q 200/] bhante cīvaraṃ rattiṃ vippavutthaṃ-2 aññatra bhikkhusammutiyā nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajāmi"ti -pe- dadeyyāti -pe- dadeyyunti -pe-āyasmato dammī"ti.


  5. Gāmo ekūpacāro nānūpacāro, nivesanaṃ ekūpacāraṃ nānūpacāraṃ, uddosito-3 ekūpacāro nānūpacāro, aṭṭo ekūpacāro nānūpacāro, mālo ekūpacāro nānūpacāro, pāsādo ekūpacāro nānūpacāro, hammiyaṃ ekūpacāraṃ nānūpacāraṃ, nāvā ekūpacārā nānūpacārā, sattho ekūpacāro nānūpacāro, khettaṃ ekūpacāraṃ nānūpacāraṃ, dhaññakaraṇaṃ ekūpacāraṃ nānūpacāraṃ, ārāmo ekūpacāro nānūpacāro, vihāro ekūpacāro nānūpacāro, rukkhamūlaṃ ekūpacāraṃ nānūpacāraṃ, ajjhokāso ekūpacāro nānūpacāro.

  6. Gāmo ekūpacāro nāma: ekakulassa gāmo hoti parikkhitto ca, antogāme cīvaraṃ nikkhipitvā antogāme vatthabbaṃ. Aparikkhitto hoti, yasmiṃ ghare cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti tasmiṃ ghare vatthabbaṃ hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.

  7. Nānākulassa gāmo hoti parikkhitto ca, yasmiṃ ghare cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti. Tasmiṃ ghare vatthabbaṃ sabhāye vā dvāramūle vā hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. Sabhāyaṃ gacchantena hatthapāse cīvaraṃ nikkhipitvā sabhāye vā vatthabbaṃ dvāramūle vā. Hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. Sabhāye cīvaraṃ nikkhipitvā sabhāye vā vatthabbaṃ dvāramūle vā. Hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. Aparikkhitto hoti, yasmiṃ ghare cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ ghare vatthabbaṃ. Hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.

  8. Ekakulassa nivesanaṃ hoti parikkhittañca nānāgabbhā nānāovarakā, antonivesane cīvaraṃ nikkhipitvā antonivesane vatthabbaṃ. Aparikkhittaṃ hoti, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ. Hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.

  9. Nānākulassa nivesanaṃ hoti parikkhittañca nānāgabbhā nānāovarakā, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ dvāramūle vā. Hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. Aparikkhittaṃ hoti, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ. Hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.

    1. Saha aruṇuggamanā. Machasaṃ.
    2. Rattivippavutthaṃ machasaṃ. Syā.
    3. Udosito machasaṃ.

    [BJT Page 508] [\x 508/]


  10. Ekakulassa uddosito hoti parikkhitto ca nānāgabbho nānāovarakā, [PTS Page 201] [\q 201/] antouddosite cīvaraṃ nikkhipitvā antouddosite vatthabbaṃ. Aparikkhitto hoti, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ. Hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.

  11. Nānākulassa uddosito hoti parikkhitto ca nānāgabbhā nānāovarakā, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ dvāramūle vā. Hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. Aparikkhitto hoti. Yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ. Hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.

  12. Ekakulassa aṭṭo hoti, antoaṭṭe cīvaraṃ nikkhipitvā antoaṭṭe vatthabbaṃ nānākulassa aṭṭo hoti nānāgabbhā nānāovarakā, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ dvāramūle vā. Hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.

  13. Ekakulassa mālo hoti, antomāle cīvaraṃ nikkhipitvā antomāle vatthabbaṃ. Nānākulassa mālo hoti nānāgabbhā nānāovarakā, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ dvāramūle vā. Hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.

  14. Ekakulassa pāsādo hoti, antopāsāde cīvaraṃ nikkhipitvā antopāsāde vatthabbaṃ. Nānākulassa pāsādo hoti nānāgabbhā nānāovarakā, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ dvāramūle vā. Hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.

  15. Ekakulassa hammiyaṃ hoti, antohammiye cīvaraṃ nikkhipitvā antohammiye vatthabbaṃ. Nānākulassa hammiyaṃ hoti nānāgabbhā nānāovarakā, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ gabbhe vattabbaṃ dvāramūle vā. Hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.

  16. Ekakulassa nāvā hoti antonāvāya cīvaraṃ nikkhipitvā antonāvāya vatthabbaṃ. Nānākulassa nāvā hoti nānāgabbhā nānāovarakā, yasmiṃ ovarake cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ ovarake vatthabbaṃ. Hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.

  17. Ekakulassa sattho hoti, satthe cīvaraṃ nikkhipitvā purato vā pacchato vā sattabbhantarā na vijahitabbā. Passato abbhantaraṃ na vijahitabbaṃ. Nānākulassa sattho hoti, satthe cīvaraṃ nikkhipitvā hatthapāsā na vijahitabbaṃ.

  18. Ekakulassa khettaṃ hoti parikkhittañca, antokhette cīvaraṃ nikkhipitvā antokhette vatthabbaṃ. Aparikkhittaṃ hoti, hatthapāsā na vijahitabbaṃ. Nānākulassa khettaṃ hoti parikkhittañca, antokhette cīvaraṃ nikkhipitvā dvāramūle vā vatthabbaṃ. Hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. Aparikkhittaṃ hoti, hatthapāsā na vijahitabbaṃ.

    [BJT Page 510] [\x 510/]


  19. Ekakulassa dhaññakaraṇaṃ hoti parikkhittañca, antodhaññakaraṇe cīvaraṃ nikkhipitvā antodhaññakaraṇe vatthabbaṃ. Aparikkhittaṃ hoti, hatthapāsā na vijahitabbaṃ. Nānākulassa dhaññakaraṇaṃ hoti parikkhittañca, antodhaññakaraṇe cīvaraṃ nikkhipitvā dvāramūle vā vatthabbaṃ, hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. Aparikkhittaṃ hoti, hatthāpāsā na vijahitabbaṃ.

  20. Ekakulassa ārāmo hoti parikkhitto ca, antoārāme cīvaraṃ nikkhipitvā antoārāme vatthabbaṃ. Aparikkhitto hoti, hatthapāsā na vijahitabbaṃ. Nānākulassa ārāmo hoti parikkhitto ca, antoārāme cīvaraṃ nikkhipitvā dvāramūle vā vatthabbaṃ, hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. Aparikkhitto hoti, hatthāpāsā na vijahitabbaṃ.

  21. [PTS Page 202] [\q 202/] ekakulassa vihāro hoti parikkhitto ca, antovihāre cīvaraṃ nikkhipitvā antovihāre vatthabbaṃ. Aparikkhitto hoti, yasmaṃ vihāre cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ vihāre vatthabbaṃ, hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. Nānākulassa vihāro hoti parikkhitto ca, yasmiṃ vihāre cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ vihāre vatthabbaṃ dvāramūle vā, hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. Aparikkhitto hoti, yasmiṃ vihāre cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ vihāre vatthabbaṃ. Hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.

  22. Ekakulassa rukkhamūlaṃ hoti yaṃ majjhantike kāle samantā chāyā pharati, antochāyāya cīvaraṃ nikkhipitvā anto chāyāya vatthabbaṃ. Nānākulassa rukkhamūlaṃ hoti, hatthapāsā na vijahitabbaṃ.

  23. Ajjhokāso ekūpacāro nāma: agāmake araññe samantā sattabbhantarā ekūpacāro, tato paraṃ nānūpacāro.

  24. Vippavutthe vippavutthasaññī aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Vippavutthe vematiko aññatra bhikkhusammutiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Vippavutthe avippavutthasaññi aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Apaccuddhaṭe paccūddhaṭasaññī -pe- avissajjite vissajjitasaññī -pe- anaṭṭhe naṭṭhasaññī -peavinaṭṭhe vinaṭṭhasaññī -pe- adaḍḍhe daḍḍhasaññī -peavilutte viluttasaññī aññatra bhikkhusammutiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Nissaggiyaṃ cīvaraṃ anissajitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Avippavutthe vippavutthasaññī āpatti dukkaṭassa. Avippavutthe vematiko, āpatti dukkaṭassa. Avippavutthe avippavutthasaññī, anāpatti.

  25. Anāpatti anto aruṇe paccuddharati, vissajjeti, nassati, vinassati, ḍayhati, acchinditvā gaṇhanti, vissāsaṃ gaṇhanti, bhikkhusammutiyā, ummattakassa, ādikammikassāti.

    Dutiyakaṭhinasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

    [BJT Page 512] [\x 512/]
5. 1. 3.
Tatiyakaṭhinasikkhāpadaṃ
  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno akālacīvaraṃ uppannaṃ hoti. Tassa taṃ cīvaraṃ kayiramānaṃ nappahoti. Atha [PTS Page 203] [\q 203/] kho so bhikkhu taṃ cīvaraṃ ussāpetvā punappunaṃ vimajjati. Addasā kho bhagavā senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto taṃ bhikkhuṃ taṃ cīvaraṃ ussāpetvā punappunaṃ vimajjantaṃ. Disvāna yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca: "kissa tvaṃ bhikkhu imaṃ cīvaraṃ ussāpetvā punappunaṃ vimajjasī"ti? "Idamme bhante akālacīvaraṃ uppannaṃ kayiramānaṃ nappahoti. Tenāhaṃ imaṃ cīvaraṃ ussāpetvā punappunaṃ vimajjāmī"ti. "Atthi pana te bhikkhu cīvarapaccāsā"ti? "Atthi bhagavā"ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: - "anujānāmi bhikkhave akālacīvaraṃ paṭiggahetvā cīvarapaccāsā nikkhipitu"nti.

  2. Tena kho pana samayena bhikkhū bhagavatā anuññātaṃ akālacīvaraṃ paṭiggahetvā cīvarapaccāsā nikkhipitunti akālacīvarāni paṭiggahetvā atirekamāsaṃ nikkhipanti tāni cīvarāni cīvaravaṃse bhaṇḍikābaddhāni tiṭṭhanti. Addasā kho āyasmā ānando senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto tāni cīvarāni cīvaravaṃse bhaṇḍikābaddhāni tiṭṭhante. Disvāna bhikkhū āmantesi: "kassimāni āvuso cīvarāni cīvaravaṃse bhaṇḍikābaddhāni tiṭṭhantī"ti. Amhākaṃ āvuso akālacīvarāni cīvarapaccāsā nikkhittānī"ti. "Kīva cīraṃ panāvuso imāni cīvarāni nikkhittānī"ti. "Atirekamāsaṃ āvuso"ti. Āyasmā ānando ujjhāyati khīyati vipāceti: "kathaṃ hi nāma bhikkhū akālacīvaraṃ paṭiggahetvā atirekamāsaṃ nikkhipissantī"ti. Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi. -Pe- "saccaṃ kīra bhikkhave bhikkhū akālacīvaraṃ paṭiggahetvā atirekamāsaṃ nikkhipantī"ti? "Saccaṃ bhagavā". Vigarahi buddho bhagavā. "Kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā akālacīvaraṃ paṭiggahetvā atirekamāsaṃ nikkhipissantī"ti. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha: "Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kaṭhine bhikkhuno paneva akālacīvaraṃ uppajjeyya, ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabbaṃ, paṭiggahetvā khippameva kāretabbaṃ. Nocassa pāripūri, māsaparamaṃ tena bhikkhunā taṃ cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ ūnassa pāripūriyā satiyā paccāsāya, tato ce uttariṃ nikkhipeyya satiyāpi paccāsāya, nissaggiyaṃ pācittiya"nti.

  3. [PTS Page 204] [\q 204/] niṭṭhitacīvarasminti bhikkhuno cīvaraṃ kataṃ vā hoti naṭṭhaṃ vā vinaṭṭhaṃ vā daḍḍhaṃ cā cīvarāsā vā upacchinnā.

    [BJT Page 514] [\x 514/]

    Ubbhatasmiṃ kaṭhineti aṭṭhannaṃ mātikānaṃ aññatarāya mātikāya ubbhataṃ hoti, saṅghena vā antarā ubbhataṃ hoti.

    Akālacīvaraṃ nāma: anatthate kaṭhine ekādasamāse uppannaṃ, atthate kaṭhine sattamāse uppannaṃ, kālepi ādissa dinnaṃ, etaṃ akālacīvaraṃ nāma.

    Uppajjeyyāti uppajjeyya saṅghato vā gaṇato vā ñātito vā mittato vā paṃsukūlaṃ vā attano vā dhanena.

    Ākaṅkhamānenāti icchamānena paṭiggahetabbaṃ.

    Paṭiggahetvā khippameva kāretabbanti dasāhā kāretabbaṃ.

    No cassa pāripūrīti kayiramānaṃ nappahoti.

    Māsaparamaṃ tena bhikkhunā taṃ cīvaraṃ nikkhipitabbanti māsaparamatā nikkhipitabbaṃ.

    Ūnassa pāripūriyāti ūnassa pāripūratthāya. Satiyā paccāsāyāti paccāsā hoti saṅghato vā gaṇato vā ñātito vā mittato vā paṃsukūlaṃ vā attano vā dhanena. Tato ce uttariṃ nikkhipeyya satiyāpi paccāsāyāti tadahuppanne mūlacīvare paccāsācīvaraṃ uppajjati, dasāhā kāretabbaṃ. Dvihuppanne mūlacīvare paccāsācīvaraṃ uppajjati, dasāhā kāretabbaṃ. Tīhuppanne -pe- catuhuppanne, -pepañcāhuppanne -pe- chāhuppanne, -pe- sattāhuppanne, -peaṭṭhāhuppanne, -pe- navāhuppanne, -pe- dasāhuppanne mūlacīvare paccāsācīvaraṃ uppajjati, dasāhā kāretabbaṃ. Ekādase uppanne -pe- dvādase uppanne -pe- terase uppanne -pe- cuddase uppanne -pepaṇṇarase uppanne -pesoḷase uppanne -pe- sattarase uppanne -peaṭṭhārase uppanne -pe- ekūnavīse uppanne -pe- vīse uppanne mūlacīvare paccāsācīvaraṃ uppajjati, dasāhā kāretabbaṃ. Ekavīse uppanne mūlacīvare paccāsācīvaraṃ uppajjati, navāhā kāretabbaṃ. Dvāvīse uppanne -petevīse uppanne -pecatuvīse uppanne -pe- pañcavīse uppanne -pe- chabbīse uppanne -pe- sattavīse uppanne -pe- aṭṭhavīse uppanne -pe- ekunatiṃse uppanne mūlacīvare paccāsācīvaraṃ uppajjati, ekāhā kāretabbaṃ. Tiṃse uppanne mūlacīvare paccāsācīvaraṃ uppajjati, tadaheva adhiṭṭhātabbaṃ. Vikappetabbaṃ. Vissajjetabbaṃ. No ce adhiṭṭheyya vā vikappeyya vā vissajjeyya vā-

    [BJT Page 516] [\x 516/]

    Ekatiṃse aruṇuggamane nissaggiyaṃ hoti, nissajitabbaṃ [PTS Page 205] [\q 205/] saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ -pe- "idamme bhante akālacīvaraṃ māsātikkantaṃ nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti -pedadeyyā"ti -pe- dadeyyu"nti -pe- āyasmato dammī"ti.


  4. Visabhāge uppanne mūlacīvare paccāsācīvaraṃ uppajjati rattiyo ca sesā honti, na akāmā kāretabbaṃ.

  5. Māsātikkante atikkantasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Māsātikkante vematiko -pe- māsātikkante anatikkantasaññī -pe- anadhiṭṭhite adhiṭṭhitasaññī -pe- avikappite vikappitasaññī -pe- avissajjite vissajjitasaññī -pe- anaṭṭhe naṭṭhasaññī -peavinaṭṭhe vinaṭṭhasaññī -pe- adaḍḍhe daḍḍhasaññī -peavilutte viluttasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

  6. Nissaggiyaṃ cīvaraṃ anissajitvā paribhuñjati āpatti dukkaṭassa. Māsānatikkante atikkantasaññī, āpatti dukkaṭassa. Māsānatikkante vematiko, āpatti dukkaṭassa. Māsānatikkante anatikkantasaññī, anāpatti.

  7. Anāpatti antomāsaṃ adhiṭṭheti, vikappeti, vissajjeti, nassati, vinassati, ḍayhati, acchinditvā gaṇhanti, vissāsaṃ gaṇhanti, ummattakassa, ādikammikassāti. Tatiyakaṭhinasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ
5. 1. 4.
Purāṇacīvarasikkhāpadaṃ
  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmato udāyissa purāṇa dutiyikā bhikkhunīsu pabbajitā hoti, sā āyasmato udāyissa santike abhikkhaṇaṃ āgacchati, āyasmāpi udāyī tassā bhikkhuniyā santike abhikkhaṇaṃ gacchati. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī tassā bhikkhuniyā santike bhattavissaggaṃ karoti. Atha kho āyasmā udāyī pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena sā bhikkhunī tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā tassā bhikkhuniyā purato aṅgajātaṃ vivaritvā āsane nisīdi, sāpi kho bhikkhunī āyasmato udāyissa purato aṅgajātaṃ vivaritvā nisīdi. Atha kho āyasmā udāyī sāratto tassā bhikkhuniyā aṅgajātaṃ upanijjhāyi. Tassa asuci mucci.

    [BJT Page 518] [\x 518/]


  2. Atha kho āyasmā udāyī taṃ bhikkhuniṃ etadavoca: "gaccha bhagini udakaṃ āhara, antaravāsakaṃ dhovissāmī"ti. "Āharayya, [PTS Page 206] [\q 206/] ahameva dhovissāmī"ti. Taṃ asuciṃ ekadesaṃ mukhena aggahesi, ekadesaṃ aṅgajāte pakkhipi. Sā tena gabbhaṃ gaṇhi. Bhikkhuniyo evamāhaṃsu: "abrahmacārinī ayaṃ bhikkhunī gabbhinī"ti. "Nāhaṃ ayyā abrahmacārinī"ti bhikkhunīnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhuniyo ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma ayyo udāyī bhikkhuniyā purāṇacīvaraṃ dhovāpessatī"ti. Atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā udāyī bhikkhuniyā purāṇacīvaraṃ dhovāpessatī"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Saccaṃ kira tvaṃ udāyī bhikkhuniyā purāṇacīvaraṃ dhovāpesī"ti? "Saccaṃ bhagavā". "Ñātikā te udāyī aññātikā"ti. "Aññātikā bhagavā"ti. "Aññātako moghapurisa aññātikāya na jānāti patirūpaṃ vā appatirūpaṃ vā pāsādikaṃ vā apāsādikaṃ vā. Tattha nāma tvaṃ moghapurisa aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaraṃ dhovāpessasi. Netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha. " "Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaraṃ dhovāpeyya vā rajāpeyya vā ākoṭāpeyya vā nissaggiyaṃ pācīttiya"nti.

  3. Yo panāti yo yādiso -pe-

    Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti. Aññātikā nāma: mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddhā. Bhikkhunī nāma: ubhato saṅghe upasampannā.

    Purāṇacīvaraṃ nāma: sakiṃ nivatthampi sakiṃ pārutampi.

    Dhovāti āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa. Dhotaṃ nissaggiyaṃ hoti. Rajāti āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa, rattaṃ nissaggiyaṃ hoti. Ākoṭehīti āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa, sakiṃ pāṇippahāraṃ vā muggarappahāraṃ vā dinne nissaggiyaṃ hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā.


  4. Evaṃ ca pana bhikkhave nissajitabbaṃ: "idaṃ me bhante purāṇacīvaraṃ aññātikāya bhikkhuniyā dhovāpitaṃ nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti -pe- dadeyyāti -pe- dadeyyunti -pe- āyasmato dammī"ti. -Pe-

    [BJT Page 520] [\x 520/]


  5. [PTS Page 207] [\q 207/] aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṃ dhovāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṃ dhovāpeti rajāpeti, nissaggiyena āpatti dukkaṭassa. Aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṃ dhovāpeti ākoṭāpeti, nissaggiyena āpatti dukkaṭassa. Aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṃ dhovāpeti rajāpeti ākoṭāpeti, nissaggiyena āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.

  6. Aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṃ rajāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ -pe- rajāpeti ākoṭāpeti, nissaggiyena āpatti dukkaṭassa. Rajāpeti dhovāpeti, nissaggiyena āpatti dukkaṭassa. Rajāpeti ākoṭāpeti dhovāpeti, nissaggiyena āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.

  7. Aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṃ ākoṭāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṃ ākoṭāpeti dhovāpeti -pe- ākoṭāpeti rajāpeti -pe- ākoṭāpeti dhovāpeti rajāpeti, nissaggiyena āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.

  8. Aññātikāya vematiko -pe- aññātikāya ñātikasaññī -peaññassa purāṇacīvaraṃ dhovāpeti, āpatti dukkaṭassa. Nisīdanapaccattharaṇaṃ dhovāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ekato upasampannāya dhovāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya aññātikasaññī -pe- āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya vematiko -pe- āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya ñātikasaññī -pe- anāpatti.

  9. Anāpatti ñātikāya dhovantiyā aññātikā dutiyā hoti, avuttā dhovati, aparibhuttaṃ dhovāpeti, cīvaraṃ ṭhapetvā aññaṃ parikkhāraṃ dhovāpeti, sikkhamānāya, sāmaṇeriyā, ummattakassa, ādikammikassāti.

    Purāṇacīvarasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

    [BJT Page 522] [\x 522/]
5. 1. 5
Cīvarapaṭiggahaṇasikkhāpadaṃ
  1. Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena uppalavaṇṇā bhikkhunī sāvatthiyaṃ viharati. Atha kho uppalavaṇṇā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā [PTS Page 208] [\q 208/] pattacīvaramādāya sāvatthiṃ-1 piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena andhavanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā divāvihārāya andhavanaṃ ajjhogahetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. Tena kho pana samayena corā katakammā gāviṃ vadhitvā maṃsaṃ gahetvā andhavanaṃ pavisiṃsu. Addasā kho coragāmaṇiko uppalavaṇṇaṃ bhikkhuniṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisinnaṃ, disvā sace me puttabhātukā passissanti viheṭhayissanti imaṃ bhikkhūninti aññena maggena agamāsi. Atha kho so coragāmaṇiko maṃse pakkevaramaṃsāni gahetvā paṇṇapuṭaṃ -2 bandhitvā uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā avidūre rukkhe ālaggetvā "yo passati samaṇo vā brāhmaṇo vā dinnaṃ yeva haratuti" vatvā pakkāmi. Assosi kho uppalavaṇṇā bhikkhunī samādhimhā vuṭṭhahitvā tassa coragāmaṇikassa imaṃ vācaṃ bhāsamānassa. Atha kho uppalavaṇṇā bhikkhunī taṃ maṃsaṃ gahetvā upassayaṃ agamāsi. Atha kho uppalavaṇṇā bhikkhunī tassā rattiyā accayena taṃ maṃsaṃ sampādetvā uttarāsaṅge bhaṇḍikaṃ bandhitvā vehāsaṃ ababhuggantvā veḷuvane paccuṭṭhāsi.

  2. Tena kho pana samayena bhagavā gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭho hoti. Āyasmā udāyī ohiyyako hoti vihārapālo. Atha kho uppalavaṇṇā bhikkhunī yenāyasmā udāyī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca: - "kahaṃ bhante bhagavā"ti. "Paviṭṭho bhagini bhagavā gāmaṃ piṇḍāyā"ti. "Imaṃ bhante maṃsaṃ bhagavato dehī"ti. "Santappito tayā bhagini bhagavā maṃsena. Sace me tvaṃ antaravāsakaṃ dadeyyāsi, evaṃ ahampi santappito bhaveyyaṃ antaravāsakenā"ti. "Mayaṃ kho bhante mātugāmā nāma kicchalābhā, idañca me antimaṃ pañcamaṃ cīvaraṃ, nāhaṃ dassāmī"ti. "Seyyathāpi bhagini puriso hatthiṃ datvā kacche sajjeyya, -3 evameva kho tvaṃ bhagini bhagavato maṃsaṃ datvā mayi antaravāsake-1 sajjasī"ti. Atha kho uppalavaṇṇā bhikkhunī āyasmatā udāyinā nippīḷiyamānā antaravāsakaṃ datvā upassayaṃ agamāsi. Bhikkhuniyo uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā pattacīvaraṃ paṭiggaṇhantiyo uppalavaṇṇaṃ bhikkhuniṃ etadavocuṃ: "kahaṃ te ayye antaravāsako"ti. Uppalavaṇṇā bhikkhunī bhikkhunīnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhuniyo ujjhāyanti khīyanti [PTS Page 209] [\q 209/] vipācenti: "kathaṃ hi nāma ayyo udāyī bhikkhuniyā cīvaraṃ paṭiggahessati, kicchalābho mātugāmo"ti. Atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhunaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ.

    1. Sāvattiyaṃ, katthavi
    2. Paṇṇepuṭaṃ. Syā.
    3. Vissajjeyya syā.
    4. Antaravāsakaṃ na sajjasīti. Sī. Mu. Mayhaṃ antaravāsakaṃ vissajjehīti. Syā.

    [BJT Page 524] [\x 524/]


  3. Ye te bhikkhu appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā udāyī bhikkhuniyā cīvaraṃ paṭiggahessati"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Saccaṃ kira tvaṃ udāyī bhikkhuniyā cīvaraṃ paṭiggahesīti? "Saccaṃ bhagavā. " "Ñātikā te udāyī aññātikā"ti. "Aññātikā bhagavā"ti. "Aññātako moghapurisa aññātikāya na jānāti patirūpaṃ vā appatirūpaṃ vā santaṃ vā. Asantaṃ vā tattha nāma tvaṃ moghapurisa aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraṃ paṭiggahessasi. Netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha. "

    "Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraṃ paṭiggaṇheyya, nissaggiyaṃ pācittiyanti. "

    Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

    (Mūlapaññatti)


  4. Tena kho pana samayena bhikkhū kukkuccāyantā bhikkhunīnaṃ pārivaṭṭakacīvaraṃ na paṭiggaṇhanti. Bhikkhuniyo ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma ayyā ambhākaṃ pārivaṭṭakacīvaraṃ nappaṭiggahessantī"ti. Assosuṃ kho bhikkhū tāsaṃ bhikkhūnīnaṃ ujjhāyantīnaṃ khīyantīnaṃ vipācentīnaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: "anujānāmi bhikkhave pañcannaṃ pārivaṭṭakaṃ paṭiggahetuṃ, bhikkhussa bhikkhuniyā sikkhamānāya sāmaṇerassa sāmaṇeriyā. Anujānāmi bhikkhave imesaṃ pañcannaṃ pārivaṭṭakaṃ paṭiggahetuṃ. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha: "

    "Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraṃ paṭiggaṇheyya aññatra pārivaṭṭakā, nissaggiyaṃ pācittiyanti".

    (Dutiyapaññatti)


  5. Yo panāti yo yādiso -pe-

    Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

    Aññātikā nāma: mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddhā. Bhikkhūnī nāma: ubhato saṅghe upasampannā.

    [PTS Page 210] [\q 210/] cīvaraṃ nāma: channaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ vikappanūpagapacchimaṃ.

    Aññatra pārivaṭṭakāti ṭhapetvā pārivaṭṭakaṃ paṭiggaṇhāti.

    [BJT Page 526] [\x 526/]


  6. Pāyoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ: "idamme bhante cīvaraṃ aññātikāya bhikkhuniyā hatthato paṭiggahitaṃ aññatra pārivaṭṭakā nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti -pe- dadeyyāti -pe- dadeyyunti -pe- āyasmato dammī"ti.

  7. Aññātikāya aññātikasaññī cīvaraṃ paṭiggaṇhāti aññatra pārivaṭṭakā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññātikāya vematiko cīvaraṃ paṭiggaṇhāti aññatra pārivaṭṭakā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññātikāya ñātikasaññī cīvaraṃ paṭiggaṇhāti aññatra pārivaṭṭakā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Ekato upasampannāya hatthato cīvaraṃ paṭiggaṇhāti aññatra pārivaṭṭakā, āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya aññātikasaññī -pe- āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya vematiko -pe- āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya ñātikasaññī -pe- anāpatti.

  8. Anāpatti ñātikāya, pārivaṭṭakaṃ, parittena vā vipulaṃ, vipulena vā parittaṃ, bhikkhuvissāsaṃ gaṇhāti, tāvakālikaṃ gaṇhāti, cīvaraṃ ṭhapetvā aññaṃ parikkhāraṃ ghaṇhāti, sikkhamānāya, sāmaṇeriyā, ummattakassa, ādikammikassāti. Cīvarapaṭiggahaṇasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
5. 1. 6.
Aññātakaviññattisikkhāpadaṃ
  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto paṭṭo hoti dhammakathaṃ kātuṃ. Atha kho aññataro seṭṭhiputto yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ seṭṭhiputtaṃ āyasmā upanando sakyaputto dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho so seṭṭhiputto āyasmatā upanandena sakyaputtena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca: "vadeyyātha bhante yena attho, paṭibalā mayaṃ [PTS Page 211] [\q 211/] ayyassa dātuṃ yadidaṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāra"nti. "Sace me tvaṃ āvuso dātukāmo'si ito ekaṃ sāṭakaṃ dehī"ti.

    [BJT Page 528] [\x 528/]


  2. "Amhākaṃ kho bhante kulaputtānaṃ kismiṃ viya ekasāṭakaṃ gantuṃ, āgamehi bhante yāva gharaṃ gacchāmi, gharaṃ gato ito vā ekaṃ pahiṇissāmi, ito vā sundaratara"nti. Dutiyampi kho -pe- tatiyampi kho āyasmā upanando sakyaputto taṃ seṭṭhiputtaṃ etadavoca: - "sace me tvaṃ āvuso dātukāmo'si, ito ekaṃ sāṭakaṃ dehi"ti. "Ambhākaṃ kho bhante kulaputtānaṃ kismiṃ viya ekasāṭakaṃ gantuṃ, āgamehi bhante yāva gharaṃ gacchāmi, gharaṃ gato ito vā ekaṃ pahiṇissāmi, ito vā sundaratara"nti. "Kimpana tayā āvuso adātukāmena pavāritena, yaṃ tvaṃ pavāretvā na desī"ti. Atha kho so seṭṭhiputto āyasmatā upanandena sakyaputtena nippīḷiyamāno ekaṃ sāṭakaṃ datvā agamāsi. Manussā taṃ seṭṭhiputtaṃ passitvā-1 etadavocuṃ: "kissa tvaṃ ayyo ekasāṭako āgacchasī"ti.

  3. Atha kho so seṭṭhiputto tesaṃ manussānaṃ etamatthaṃ ārocesi. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "mahicchā ime samaṇā sakyaputtiyā asantuṭṭhā, nayimesaṃ sukarā dhammanimantanāpi kātuṃ. -2. "Kathaṃ hi nāma seṭṭhiputtena dhammanimantanāya kayiramānāya sāṭakaṃ gahessantī"ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā upanando sakyaputto seṭṭhiputtaṃ cīvaraṃ viññāpessatī"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ: "saccaṃ kira tvaṃ upananda seṭṭhiputtaṃ cīvaraṃ viññāpesī?"Ti "saccaṃ. Bhagavā" "ñātako te upananda aññātako?"Ti "aññātako bhagavā"ti. "Aññātako moghapurisa aññātakassa na jānāti patirūpaṃ vā appatirūpaṃ vā santaṃ vā asantaṃ vā. Tattha nāma tvaṃ moghapurisa aññātakaṃ seṭṭhiputtaṃ cīvaraṃ viññāpessasi. Netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha: "

    "Yo pana bhikkhu aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyanti".

    Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

    (Mūlapaññatti)


  4. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū sāketā [PTS Page 212] [\q 212/] sāvatthiṃ addhānamaggapaṭipannā honti. Antarāmagge corā nikkhamitvā te bhikkhū acchindiṃsu. Atha kho te bhikkhū "bhagavatā paṭikkhittaṃ aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpetunti" kukkuccāyantā na viññāpesuṃ. Yathā naggā'va sāvatthiṃ gantvā bhikkhū abhivādenti. Bhikkhū evamāhaṃsu: "sundarā kho ime āvuso ājīvakā, ye ime bhikkhū-3 abhivādentī"ti. Te evamāhaṃsu: "na mayaṃ āvuso ājīvakā, bhikkhū maya"nti. Bhikkhū āyasmantaṃ upāliṃ etadavocuṃ: "iṅghāvuso upāli ime anuyuñjāhī"ti. Te anuyuñjiyamānā etamatthaṃ ārocesuṃ.

    1. Natthi. Machasaṃ.
    2. Na ime sukarā dhammanimantanāyapi kātuṃ. Syā.
    3. Bhikkhusu. Machasaṃ.

    [BJT Page 530] [\x 530/]


  5. Atha kho āyasmā upāli te bhikkhū anuyuñjitvā bhikkhū etadavoca: "bhikkhū ime āvuso, detha nesaṃ cīvarānī"ti. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma bhikkhū naggā āgacchissanti, nanu nāma tiṇena vā paṇṇena vā paṭicchādetvā āgantabba"nti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

  6. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: "anujānāmi bhikkhave acchinnacīvarassa vā naṭṭhacīvarassa vā aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpetuṃ. Yaṃ āvāsaṃ paṭhamaṃ upagacchati, sace tattha hoti saṅghassa vihāracīvaraṃ vā uttarattharaṇaṃ vā bhummattharaṇaṃ vā bhisicchavi vā naṃ gahetvā pārupituṃ, labhitvā odahissāmī"ti. No ce hoti saṅghassa vihāracīvaraṃ vā uttarattharaṇaṃ vā bhummattharaṇaṃ vā bhisicchavi vā, tiṇena vā paṇṇena vā paṭicchādetvā āgantabbaṃ. Nattheva naggena āgantabbaṃ. Yo āgaccheyya. Āpatti dukkaṭassa. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha: "

    "Yo pana bhikkhu aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpeyya aññatra samayā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo: acchinnacīvaro vā hoti bhikkhu naṭṭhacīvaro vā. Ayaṃ tattha samayo'ti.

    (Dutiyapaññatti)


  7. Yo panāti yo yādiso -pe-

    Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhū'ti.

    Aññātako nāma: mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddho.

    Gahapati nāma: yo koci agāraṃ ajjhāvasati.

    Gahapatānī nāma: yā kāci agāraṃ ajjhāvasati.

    [PTS Page 213] [\q 213/] cīvaraṃ nāma: channaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ vikappanūpagapacchimaṃ.

    Aññatra samayāti ṭhapetvā samayaṃ.

    Acchinnacīvaro nāma: bhikkhussa cīvaraṃ acchinnaṃ hoti, rājūhi vā corehi vā dhuttehi vā yehi kehici vā acchinnaṃ hoti.

    Naṭṭhacīvaro nāma: bhikkhussa cīvaraṃ agginā vā daḍḍhaṃ hoti, udakena vā vuḷhaṃ hoti, undurehi vā upacikāhi vā khāyitaṃ hoti, paribhogajiṇṇaṃ vā hoti. Aññatra samayā viññāpeti payoge dukkaṭaṃ. Paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ: "idamme bhante cīvaraṃ aññātakaṃ gahapatikaṃ aññatra samayā viññāpitaṃ nissaggiyaṃ. Imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti -pe- dadeyyāti -pe- dadeyyunti -peāyasmato dammī"ti -pe-

    [BJT Page 532] [\x 532/]


  8. Aññātake aññātakasaññī aññatra samayā cīvaraṃ viññāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññātake vematiko aññatra samayā cīvaraṃ viññāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññātake ñātakasaññī aññatra samayā cīvaraṃ viññāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Ñātake aññātakasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ñātake vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ñātake ñātakasaññī, anāpatti.

  9. Anāpatti samaye, ñātakānaṃ, pavāritānaṃ, aññassatthāya, attano dhanena, ummattakassa, ādikammikassāti.

    Aññātakaviññattisikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
5. 1. 7.
Tatuttarisikkhāpadaṃ
  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena jabbaggiyā bhikkhū acchinnacīvarake bhikkhū upasaṅkamitvā evaṃ vadenti: "bhagavatā āvuso anuññātaṃ acchinnacīvarassa vā naṭṭhacīvarassa vā aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpetuṃ. Viññāpetha āvuso cīvaranti. " "Alaṃ āvuso laddhaṃ ambhehi cīvaranti. " "Mayaṃ āyasmantānaṃ atthāya-1 viññāpemā"ti. "Viññāpetha āvuso"ti. Atha kho chabbaggiyā bhikkhū aññātake-2 gahapatike upasaṅkamitvā etadavocuṃ: "acchinnacīvarakā āvuso bhikkhū āgatā, detha nesaṃ cīvarānī"ti bahuṃ cīvaraṃ viññāpesuṃ.

  2. Tena kho pana [PTS Page 214] [\q 214/] samayena aññataro puriso sabhāyaṃ nisinno aññataraṃ purisaṃ etadavoca: "acchinnacīvarakā ayyo bhikkhū āgatā, tesaṃ mayā cīvaraṃ dinna"nti. Sopi evamāha "mayāpi dinnanti". Aparopi evamāha mayāpi dinnanti. " Te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā na mattaṃ jānitvā bahuṃ cīvaraṃ viññāpessanti. Dussavāṇijjaṃ vā samaṇā sakyaputtiyā karissanti, paggāhikasālaṃ-3 vā pasāressantī"ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū na mattaṃ jānitvā bahuṃ cīvaraṃ viññāpessanti"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

    1. 'Atthāya' machasaṃ. Natthi.
    2. 'Aññātake, ' machasaṃ. Nadissate.
    3. Paṭiggāhikasālaṃ, itipi.

    [BJT Page 534] [\x 534/]


  3. "Saccaṃ kira tumhe bhikkhave na mattaṃ jānitvā bahuṃ cīvaraṃ viññāpethā"ti. "Saccaṃ bhagavā" vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā na mattaṃ jānitvā bahuṃ cīvaraṃ viññāpessatha, netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha: " "Tañce aññātako gahapati vā gahapatānī vā bahūhi cīvarehi abhihaṭṭhuṃ pavāreyya, santaruttaraparamaṃ tena bhikkhunā tato cīvaraṃ sāditabbaṃ. Tato ce uttarīṃ-1 sādiyeyya, nissaggiyaṃ pācittiyanti. "

  4. Tañce ti acchinnacīvarakaṃ bhikkhuṃ.

    Aññātako nāma: mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddho, Gahapati nāma: yo koci agāraṃ ajjhāvasati.

    Gahapatānī nāma: yā kāci agāraṃ ajjhāvasati.

    Bahūhi cīvarehīti bahukehi cīvarehi.

    Abhihaṭṭhuṃ pavāreyyāti yāvatakaṃ icchasi tāvatakaṃ gaṇhāhīti.

    Santaruttaraparamaṃ tena bhikkhunā tato cīvaraṃ sāditabbanti. Sace tīṇi naṭṭhāni honti dve sāditabbāni, dve naṭṭhāni ekaṃ sāditabbaṃ, ekaṃ naṭṭhaṃ na kiñci sāditabbaṃ. Tato ce uttariṃ sādiyeyyāti tatuttariṃ viññāpeti, payoge dukkaṭaṃ paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ:

    "Idamme bhante cīvaraṃ aññātakaṃ gahapatikaṃ-2 tatuttariṃ [PTS Page 215] [\q 215/] viññāpitaṃ nissaggiyaṃ. Imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti. Dadeyyāti -pe- dadeyyunti -pe- āyasmato dammī"ti.


  5. Aññātake aññātakasaññī tatuttarīṃ cīvaraṃ viññāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññātake vematiko -pe- aññātake ñātakasaññī tatuttarīṃ cīvaraṃ viññāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Ñātake aññātakasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ñātake vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ñātake ñātakasaññī, anāpatti.

  6. Anāpatti sesakaṃ āharissāmīti haranto gacchati, sesakaṃ tuyheva hotiti denti, na acchinnakāraṇā denti, na naṭṭhakāraṇā denti, ñātakānaṃ, pavāritānaṃ, attano dhanena, ummattakassa, ādikammikassāti.

    Tatuttarisikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ

    1. Uttari, machasaṃ.
    2. Gahapatikaṃ upasaṅkamitvā. Machasaṃ.

    [BJT Page 536] [\x 536/]
5. 1. 8.
Paṭhamaupakkhaṭasikkhāpadaṃ
  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro puriso pajāpatiṃ etadavoca: "ayyaṃ upanandaṃ cīvarena acchādessāmī"ti. Assosi kho aññataro piṇḍacāriko bhikkhu tassa purisassa imaṃ vācaṃ bhāsamānassa. Atha kho so bhikkhu yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca: "mahāpuñño'si tvaṃ āvuso upananda, amukasmiṃ okāse aññataro puriso pajāpatiṃ etadavoca: ayyaṃ upanandaṃ cīvarena acchādessāmī"ti. "Atthāvuso maṃ so upaṭṭhāko'ti. Atha kho āyasmā upanando sakyaputto yena so puriso tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā taṃ purisaṃ etadavoca: "saccaṃ kira maṃ tvaṃ āvuso cīvarena acchādetukāmosī"ti. "Api-1 ma'yya evaṃ hoti: "ayyaṃ upanandaṃ cīvarena acchādessāmī"ti. "Sace kho maṃ tvaṃ āvuso cīvarena acchādetukāmo"si, "evarūpena civarena acchādehi kyāhaṃ tena acchannopi karissāmi, yāhaṃ na paribhuñjissāmī"ti.

  2. Atha kho so puriso ujjhāyati khīyati vipāceti: "mahicchā ime samaṇā sakyaputtiyā asantuṭṭhā, nayime sukarā cīvarena acchādetuṃ. Kathaṃ hi nāma ayyo upanando mayā pubbe appavārito maṃ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjissatī"ti. Assosuṃ kho bhikkhū tassa purisassa ujjhāyantassa khīyantassa vipācentassa. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā upanando sakyaputto pubbe appavārito gahapatikaṃ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjissatī"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ [PTS Page 216] [\q 216/] ārocesuṃ "saccaṃ kira tvaṃ upananda pubbe appavārito gahapatikaṃ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjīti-2? "Saccaṃ bhagavā". "Ñātako te upananda aññātakoti"? "Aññātako bhagavā"ti. 'Aññātako moghapurisa aññātakassa na jānāti patirūpaṃ vā appatirūpaṃ vā santaṃ vā asantaṃ vā. Tattha nāma tvaṃ moghapurisa pubbe appavārito aññātakaṃ gahapatiṃ-3 upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjissasi. Netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha. "

    "Bhikkhuṃ paneva uddissa aññātakassa gahapatissa vā gahapatāniyā vā cīvaracetāpannaṃ-4 upakkhaṭaṃ hoti, iminā cīvaracetāpannena cīvaraṃ cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarena acchādessāmīti. Tatra ceso bhikkhu pubbe appavārito upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjeyya: sādhu vata maṃ āyasmā iminā cīvaracetāpantena evarūpaṃ vā evarūpaṃ vā cīvaraṃ cetāpetvā acchādehīti kalyāṇakamyataṃ upādāya, nissaggiyaṃ pācittiya"nti.

    1. Api meyya evaṃ hoti. Machasaṃ.
    2. Āpajjasi, machasaṃ.
    3. Gahapatikaṃ, machasaṃ
    4. Cīvaracetāpanaṃ. Syā.

    [BJT Page 538] [\x 538/]


  3. Bhikkhuṃ paneva uddissāti bhikkhussatthāya, bhikkhuṃ ārammaṇaṃ karitvā, bhikkhuṃ acchādetukāmo.

    Aññātako nāma: mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddho. Gahapati nāma: yo koci agāraṃ ajjhāvasati.

    Gahapatānī nāma: yā kāci agāraṃ ajjhāvasati.

    Cīvaracetāpannaṃ nāma: hiraññaṃ vā suvaṇṇaṃ vā muttā vā maṇi vā pavāḷo vā phaḷiko vā paṭako vā suttaṃ vā kappāso vā.

    Iminā cīvaracetāpannenāti paccupaṭṭhitena.

    Cetāpetvāti parivattetvā.

    Acchādessāmīti dassāmi.

    Tatra ceso bhikkhūti yaṃ bhikkhuṃ uddissa cīvaracetāpannaṃ upakkhaṭaṃ hoti, so bhikkhu. Pubbe appavāritoti pubbe avutto hoti, kīdisena te bhante cīvarena attho, kīdisaṃ te cīvaraṃ cetāpemīti.

    Upasaṅkamitvāti gharaṃ gantvā, yattha katthaci upasaṅkamitvā.

    Cīvare vikappaṃ āpajjeyyāti āyataṃ vā hotu vitthataṃ vā appitaṃ vā saṇhaṃ vā. [PTS Page 217] [\q 217/] iminā cīvaracetāpantenāti paccupaṭṭhitena.

    Evarūpaṃ vā evarūpaṃ vāti āyataṃ vā vitthataṃ vā appitaṃ vā saṇhaṃ vā.

    Cetāpetvāti parivattetvā.

    Acchādehīti dajjehi.

    Kalyāṇakamyataṃ upādāyāti sādhatthīko-1 mahagghatthiko.


  4. Tassa vacanena āyataṃ vā vitthataṃ vā appitaṃ vā saṇhaṃ vā cetāpeti, payoge dukkaṭaṃ. Paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti, nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ: "idaṃ me bhante cīvaraṃ pubbe appavārito aññātakaṃ gahapatikaṃ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpannaṃ nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti -pedadeyyāti -pe- dadeyyunti -pe- āyasmato dammī"ti.

    1. Sādhutthiko. Syā

    [BJT Page 540] [\x 540/]


  5. Aññātake aññātakasaññī pubbe appavārito gahapatikaṃ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjati, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññātake vematiko -pe- aññātake ñātakasaññī pubbe appavārito gahapatikaṃ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjati, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Ñātake aññātakasaññī. Āpatti dukkaṭassa. Ñātake vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ñātake ñātakasañī, anāpatti.

  6. Anāpatti ñātakānaṃ, pavāritānaṃ, aññassatthāya, attano dhanena, mahagghaṃ cetāpetukāmassa appagghaṃ cetāpeti, ummattakassa, ādikammikassāti.

    Paṭhamaupakkhaṭasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.
5. 1. 9.

Dutiya upakkhaṭasikkhāpadaṃ
  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro puriso aññataraṃ purisaṃ etadavoca: "ahaṃ ayyaṃ upanandaṃ-1 cīvarena acchādessāmī"ti. So'pi evamāha: "ahampi ayyaṃ upanandaṃ cīvarena acchādessāmī"ti. Assosi kho aññataro piṇḍacāriko bhikkhu tesaṃ purisānaṃ imaṃ kathāsallāpaṃ. Atha kho so bhikkhu yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca: "mahāpuñño'si tvaṃ āvuso upananda amukasmiṃ [PTS Page 218] [\q 218/] okāse aññataro puriso aññataraṃ purisaṃ etadavoca: "ahaṃ ayyaṃ upanandaṃ cīvarena acchādessāmī"ti. So'pi evamāha: ahampi ayyaṃ upanandaṃ cīvarena acchādessāmī"ti. Atthāvuso maṃ te upaṭṭhākāti.

  2. Atha kho āyasmā upanando sakyaputto yena te purisā tenupaṅkami, upasaṅkamitvā te purise etadavoca: "saccaṃ kira maṃ tumhe āvuso cīvarehi acchādetukāmatthā"ti. "Api nayya evaṃ hoti, ayyaṃ upanandaṃ cīvarehi acchādessāmā"ti. "Sace kho maṃ tumhe āvuso cīvarehi acchādetukāmattha, evarūpena cīvarena acchādetha, kyāhaṃ tehi acchanno'pi karissāmi, yānāhaṃ na paribhuñjissāmī"ti.

  3. Atha kho te purisā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "mahicchā ime samaṇā sakyaputtiyā asantuṭṭhā, nayime sukarā cīvarehi acchādetuṃ, kathaṃ hi nāma ayyo upanando amhehi pubbe appavārito upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjissatī"ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ purisānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā upanando sakyaputto pubbe appavārito gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjissatī"ti.

    1. Ahaṃ upanandaṃ. Machasaṃ.

    [BJT Page 542] [\x 542/]


  4. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārecesuṃ. "Saccaṃ kira tvaṃ upananda pubbe appavārito gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajji?"Ti. "Saccaṃ bhagavā". "Ñātakā te upananda aññātakā?"Ti "aññātakā bhagavā"ti. "Aññātako moghapurisa aññātakānaṃ na jānāti patirūpaṃ vā appatirūpaṃ vā santaṃ vā asantaṃ vā. Tattha nāma tvaṃ moghapurisa pubbe appavārito aññātake gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjissasi. Netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

    "Bhikkhuṃ paneva uddissa ubhinnaṃ aññātakānaṃ gahapatīnaṃ vā gahapatānīnaṃ vā paccekacīvaracetāpannā upakkhaṭā-1 honti: imehi mayaṃ paccekacīvaracetāpantehi paccekacīvarāni cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarehi acchādessāmāti. Tatra ceso bhikkhu pubbe appavārito upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjeyya: sādhu vata maṃ āyasmanto imehi paccekacīvaracetāpannehi evarūpaṃ vā evarūpaṃ vā cīvaraṃ cetāpetvā acchādetha. Ubho'va santā ekenāti, kalyāṇakamyataṃ upādāya, nissaggiyaṃ pācittiya"nti.


  5. [PTS Page 219] [\q 219/] bhikkhuṃ paneva uddissāti bhikkhussatthāya, bhikkhuṃ ārammaṇaṃ karitvā, bhikkhuṃ acchādetukāmā.

    Ubhinnanti dvinnaṃ

    Aññātakā nāma: mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddhā. Gahapatī nāma: ye keci agāraṃ ajjhāvasanti.

    Gahapatāniyo nāma: yā kāci agāraṃ ajjhāvasanti.

    Cīvaracetāpantā nāma: hiraññā vā suvaṇṇā vā muttā vā maṇi vā pavāḷā vā phaḷikā vā paṭakā vā suttā vā kappāsā vā.

    Imehi cīvaracetāpannehīti paccupaṭṭhitehi. Cetāpetvāti parivattetvā.

    Acchādessāmāti dassāma.

    Tatra ceso bhikkhūti yaṃ bhikkhuṃ uddissa cīvaracetāpannā upakkhaṭā honti, so bhikkhu. Pubbe appavāritoti pubbe avutto hoti, kīdisena te bhante cīvarena attho, kīdisaṃ te cīvaraṃ cetāpemāti.

    Upasaṅkamitvāti gharaṃ gantvā, yattha katthaci upasaṅkamitvā.

    1. Cīvara cetāpannāni upakkhaṭāni. Machasaṃ.

    [BJT Page 544] [\x 544/]

    Cīvare vikappaṃ āpajjeyyāti āyataṃ vā hotu vitthataṃ vā appitaṃ vā saṇhaṃ vā. Imehi cīvaracetāpannehīti paccupaṭṭhitehi. Evarūpaṃ vā evarūpaṃ vāti āyataṃ vā vitthataṃ vā appitaṃ vā saṇhaṃ vā.

    Cetāpetvāti parivattetvā

    Acchādethāti dajjetha. Ubho'va santā ekenāti dvepi janā ekena.

    Kalyāṇakamyataṃ upādāyāti sādhatthīko-1 mahagghatthiko.


  6. Tassa vacanena āyataṃ vā vitthataṃ vā appitaṃ vā saṇhaṃ vā cetāpenti. Payoge dukkaṭaṃ. Paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ: "idaṃ me bhante cīvaraṃ pubbe appavārito aññātake gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpannaṃ nissaggiyaṃ. Imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti dadeyyāti -pe- dadeyyunti -pe- āyasmato dammī"ti. -Pe-

  7. Aññātake aññātakasaññī pubbe appavārito gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjati, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññātake vematiko -pe- aññātake ñātakasaññī pubbe appavārito gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjati, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Ñātake aññātakasaññī āpatti dukkaṭassa. Ñātake vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ñātake ñātakasaññī, anāpatti.

  8. Anāpatti ñātakānaṃ, pavāritānaṃ, aññassatthāya, attano dhanena, mahagghaṃ cetāpetukāmānaṃ appagghaṃ cetāpeti, ummattakassa, ādikammikassāti.

    Dutiyaupakkhaṭasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

    1. Sādhutthiko. Syā.

    [BJT Page 546] [\x 546/]
Input by the Sri Lanka Tripitaka Project

Related Links:
www.sub.uni-goettingen.de

No comments: