Sunday, January 10, 2010

Vinayapiṭake (Mahāvaggapāḷiyā) Part II

Vinayapiṭake (Mahāvaggapāḷiyā)

Dutiyakabhāṇavāraṃ niṭṭhitaṃ 1-

1. "Dutiyakabhāṇavāro niṭṭhito" machasaṃ

[BJT Page 448] [\x 448/]

  1. Tena kho pana samayena kosalesu janapadesu aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya savarakabhayaṃ ahosi. Bhikkhū nāsakkhiṃsu tevācikaṃ pavāretuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave dvevācikaṃ pavāretu"nti. Bāḷhataraṃ savarakabhayaṃ ahosi. Bhikkhū nāsakkhiṃsu dvevācikaṃ pavāretuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ:

    "anujānāmi bhikkhave,ekavācikaṃ pavāratū,nti.Boḷhataraṃ savarakabhayaṃ ahosi.Bhikkhū nāsakkhiṃsu ekavācikaṃ pavāretūṃ.Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi bhikkhave,samānavassitaṃ pavāretu"nti.


  2. Tena kho pana samayena aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya manussehi dānaṃ dentehi yebhuyyena ratti khepitā hoti. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi: "manussehi dānaṃ dentehi yebhuyyena ratti khepitā. Sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati. Appavārito'va saṅgho bhavissati athāyaṃ ratti vihāyissati. Kathannu kho amhehi paṭipajjitabba"nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ:

    "idha pana bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya manussehi dānaṃ dentehi yebhuyyena ratti khepitā hoti. Tatra ce bhikkhūnaṃ 1evaṃ hoti 'manussehi dānaṃ dentehi yebhuyyena ratti khepitā. Sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati appavārito'va saṅgho bhavissati. Athāyaṃ ratti vihāyissati'ti, byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

    'suṇātu me bhante, saṅgho manussehi [PTS Page 169] [\q 169/] dānaṃ dentehi yebhuyyena ratti khepitā. Sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati. Appavārito'va saṅgho bhavissati. Athāyaṃ ratti vihāyissati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho dvevācikaṃ pavāreyya.

    'Suṇātu me bhante, saṅgho manussehi dānaṃ dentehi yebhuyyena ratti khepitā sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati. Appavārito'va saṅgho bhavissati. Athāyaṃ ratti vihāyissati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho ekavācikaṃ pavāreyya.

    'Suṇātu me bhante, saṅgho manussehi dānaṃ dentehi yebhuyyena ratti khepitā sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati appavārito'va saṅgho bhavissati athāyaṃ ratti vihāyissati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho samānavassikaṃ pavāreyyā"ti.


  3. Idha pana bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya bhikkhūhi dhammaṃ bhaṇantehi yebhuyyena ratti khepitā hoti. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti 'manussehi dānaṃ dentehi yebhuyyena ratti khepitā, sace saṅgho tevācikā pavāressati appavārito'va saṅgho bhavissati. Athāyaṃ ratti vibhāyissati'ti, byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

    'suṇātu me bhante, saṅgho bhikkhūhi kalahaṃ karontehi yebhuyyena ratti khepitā, sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati appavārito'va saṅgho bhavissati. Athāyaṃ ratti vibhāyissati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho dvevācikaṃ

    'suṇātu me bhante, saṅgho manussehi dānaṃ dentehi yebhuyyena ratti khepitā. Sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati. Appacārito'va saṅgho bhavissati. Athāyaṃ ratti vibhāyissati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho dvocikaṃ

    'suṇātu me bhante, saṅgho manussehi dānaṃ dentehi yebhuyyena ratti khepitā sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati appavārito'va saṅgho bhavissati athāyaṃ ratti vibhāyissati. Yadi saṅghassa ñāpetabbo:

    'suṇātu me bhante, saṅgho manussehi dānaṃ dentehi yebhuyyena ratti khepitā sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati. Appacārito'va saṅgho bhavissati. Athāyaṃ ratti vibhāyissati. Yadi saṅghassa ekavācicikaṃ 'suṇātu me bhante, saṅgho manussehi dānaṃ dentehi yebhuyyena ratti khepitā sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati appavārito'va saṅgho bhavissati athāyaṃ ratti vibhāyissati yadi saṅghassa ñāpetabbo:

    'suṇātu me bhante, saṅgho manussehi dānaṃ dentehi yebhuyyena ratti khepitā sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati. Appacārito'va saṅgho bhavissati. Athāyaṃ ratti vibhāyissati. Yadi saṅghassa samānavassikaṃpavāreyyāti 'suṇātu me bhante, saṅgho manussehi dānaṃ dentehi yebhuyyena ratti khepitā sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati appavārito'va saṅgho bhavissati athāyaṃ ratti vibhāyissati yadi saṅghassa ñāpetabbo:

    'suṇātu me bhante, saṅgho manussehi dānaṃ dentehi yebhuyyena ratti khepitā sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati. Appacārito'va saṅgho bhavissati. Athāyaṃ ratti vibhāyissati. Yadi saṅghassa samānavassikaṃ pavāreyyā"ti.

    1. "Bhikkhave bhikkhunaṃ" machasaṃ
    2. "Vinicchantehi" to vi ma nu pa ja vi

    [BJT Page 450] [\x 450/]


  4. Tena kho pana samayena kosalesu janapadesu aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya mahābhikkhusaṅgho sannipatito hoti. Parittañca anovassikaṃ 1- hoti. Mahā ca megho 2uggato hoti. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi:

    "ayaṃ kho mahābhikkhusaṅgho sannipatito. Parittañca anovassikaṃ mahā ca megho uggato. Sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati, appavārito'va saṅgho bhavissati. Athāyaṃ megho pavassissati. 3Kathannu kho amhehi paṭipajjitabbaṃ"nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ "idha bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya mahābhikkhusaṅgho sannipatito hoti. Parittañca anovassikaṃ hoti. Mahā ca mogho uggato hoti. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti.

    'Ayaṃ kho mahābhikkhusaṅgho sannipatito. Parittañca anovassikaṃ. Mahā ca megho uggato. Sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati. Appavārito'va saṅgho bhavissati. Athāyaṃ megho pavassissati'ti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

    'suṇātu me bhante saṅgho, ayaṃ mahābhikkhusaṅgho sannipatito. Parittañca anovassikaṃ. Mahā ca megho uggato. Sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati, appavārito'va saṅgho bhavissati, athāyaṃ megho pavassissati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho bhavissati.

    'Suṇātu me bhante, saṅgho ayaṃ mahābhikkhusaṅgho sannipatito parittañca anovassikaṃ mahā ca megho uggato. Sace sakātuṃ. Tevācikaṃ pavāressati appavārito'va saṅgho bhavissati. Athāyaṃ megho pavassissati yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho samānavassikaṃ pavāreyyā"ti.


  5. "Idha kho bhikkhave aññatarasmiṃ āvāse tadahu pavāraṇāya rājantarāyo hoti - pe - corantarāyo hoti - pe - agyantarāyo hoti - pe - udakantarāyo heti - pe manussantarāya pe amanussantarāya pe - vāḷantarāyo hoti - pe - siriṃsapantarāyo hoti - pe - jīvitantarāyo hoti - pe - brahmacariyantarāyo hoti. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti 'ayaṃ kho brahmacariyantarāyo [PTS Page 170] [\q 170/] sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati. Appavārito'va saṅgho bhavissati. Athāyaṃ brahmacariyantarāyo bhavissati'ti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

    'suṇātu me bhante, saṅgho ayaṃ brahmacariyantarāyo. Sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati, appavārito'va saṅgho bhavissati. Athāyaṃ brahmacariyantarāyo bhavissati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, dvocikaṃ - pe - ekacācikaṃ - pe - samānavassikaṃ pavāreyyā"ti.


  6. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sāpattikā pavārenti bhagavato etamatthaṃ ārocasuṃ: "na bhikkhave, sāpattikena pavāretabbaṃ. Yo pavareyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave, yo sāpattiko pavāreti, tassa okāsaṃ kārāpetvā āpattiyā codetu"nti.

    1. "Anovassakaṃ" a vi ja vi to vi
    2. "Mahāmeso" ja vi 3. "Vassissati" to vi ma nupa

    [BJT Page 452] [\x 452/]


  7. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū okāsaṃ kārāpiyamānā na icchanti okāsaṃ kātuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocasuṃ:

    "anujānāmi bhikkhave, okāsaṃ akarontassa pavāraṇaṃ ṭhapetuṃ. Evañca pana bhikkhave, ṭhapetabbā: tadahu pavāraṇāya cātuddase vā paṇṇarase vā tasmiṃ puggale sammukhibhute saṅghamajjhe udāharitabbaṃ:

    'suṇātu me bhante, saṅgho. Itthannāmo puggalo sāpattiko. Tassa pavāraṇaṃ ṭhapemi. Na tasmīṃ sammukhibhute pavāretabba'nti. hapitā hoti pavāraṇā".


  8. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū "puramhākaṃ pesalā bhikkhu pavāraṇaṃ ṭhapentī"ti. Paṭigacceva suddhānaṃ bhikkhūnaṃ anāpattikānaṃ avatthusmiṃ akāraṇe pavāraṇaṃ ṭhapenti. Pavāritānampi pavāraṇaṃ ṭhapenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocasuṃ:

    "na bhikkhave, suddhānaṃ bhikkhūnaṃ anāpattikānaṃ avatthusmiṃ akāraṇe pavāraṇā ṭhapetabbā. Yo ṭhapeyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca bhikkhave, pavāritānampi pavāraṇā ṭhapetabbā. Yo ṭhapeyya, āpatti dukkaṭassa"


  9. "Evaṃ kho bhikkhave, ṭhapitā hoti pavāraṇā, evaṃ aṭṭhapitā. Kathaṃ ca bhikkhave, aṭṭhapitā hoti pavāraṇā? Tevācikāya ce bhikkhave, pavāraṇāya bhāsitāya lapitāya pariyositāya pavāraṇaṃ ṭhapeti, aṭṭhapitā hoti pavāraṇā. Dvevācikāya ce bhikkhave, - pe - ekavācikāya ce bhikkhave, - pe - samānavassikāya ce bhikkhave, pavāraṇāya bhāsitāya lapitāya pariyositāya pavāraṇaṃ ṭhapeti, [PTS Page 171] [\q 171/] aṭṭhapitā hoti pavāraṇā. Evaṃ kho bhikkhave, aṭṭhapitā hoti pavāraṇā."

  10. "Idha pana bhikkhave, tadahu pavāraṇāya bhikkhu bhikkhussa pavāraṇaṃ ṭhapeti. Tañce bhikkhuṃ aññe bhikkhū jānanti 'ayaṃ kho āyasmā aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacisamācāro āparisuddhaājivo, bālo avyatto na paṭibalo anuyuñjiyamāno anuyogaṃ dātu'nti. 'Alaṃ bhikkhu, mā bhaṇḍanaṃ, mā kalahaṃ, mā viggahaṃ mā vivāda'nti. Omadditvā saṅghena pavāretabbaṃ."

  11. "Idha pana bhikkhave, tadahu pavāraṇāya bhikkhu bhikkhussa pavāraṇaṃ ṭhapeti. Tañce bhikkhuṃ aññe bhikkhū jānanti 'ayaṃ kho āyasmā parisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacisamācāro āparisuddhājivo, bālo avyatto na paṭibalo anuyuñjiyamāno anuyogaṃ dātu'nti. 'Alaṃ bhikkhu, mā bhaṇḍanaṃ, mā kalahaṃ, mā viggahaṃ, mā vivāda'nti. Omadditvā saṅghena pavāretabbaṃ."

    [BJT Page 454] [\x 454/]


  12. "Idha pana bhikkhave, tadahu pavāraṇāya bhikkhu bhikkhussa pavāraṇaṃ ṭhapeti. Tañce bhikkhuṃ aññe bhikkhū jānanti 'ayaṃ kho āyasmā parisuddhakāyasamācāro parisuddhavacisamācāro āparisuddhājivo, bālo avyatto na paṭibalo. Anuyuñjiyamāno anuyogaṃ dātu'nti. 'Alaṃ bhikkhu, mā bhaṇḍanaṃ mā kalahaṃ, mā viggahaṃ, mā vivāda'nti. Omadditvā saṅghena pavāretabbaṃ,"

  13. "Idha pana bhikkhave, tadahu pavāraṇāya bhikkhu bhikkhussa pavāraṇaṃ ṭhapeti. Tañce bhikkhuṃ aññe bhikkhu jānanti. 'Ayaṃ kho āyasmā parisuddhakāyasamācāro parisuddhavacisamācāro parisuddhājivo, bālo avyatto na paṭibalo. Anuyuñjiyamāno anuyogaṃ dātu'nti. 'Alaṃ bhikkhu, mā bhaṇḍanaṃ, mā kalahaṃ, mā viggahaṃ, mā vivāda'nti. Omadditvā saṅghena pavāretabbaṃ."

  14. "Idha pana bhikkhave, tadahu pavāraṇāya bhikkhū bhikkhussa pavāraṇaṃ ṭhapeti. Tañce bhikkhuṃ aññe bhikkhū jānanti. 'Ayaṃ kho āyasmā parisuddhakāyasamācāro parisuddhavacisamācāro parisuddhājivo, paṇḍito vyatto paṭibalo anuyuñjiyamāno anuyogaṃ dātu'nti. So evamassa vacanīyo: 'yaṃ kho tvaṃ āvuso, imassa bhikkhuno pavāraṇaṃ ṭhapesi, kimhi naṃ ṭhapesi? Silavipattiyā 1- ṭhapesi? Ācāravipattiyā ṭhapesi? [PTS Page 172] [\q 172/] diṭṭhivipattiyā ṭhapesi'ti?"

  15. "So ce evaṃ vadeyya: 'silavipattiyā vā ṭhapemi. Ācāravipattiyā vā ṭhapemi. Diṭṭhivipattiyā vā ṭhapemi'ti. So evamassa vacanīyo: 'jānāti 2- panāyasmā silavipattiṃ? Jānāti ācāravipattiṃ? Jānāti diṭṭhivipatti'nti?. So ce evaṃ vadeyya: 'jānāmi kho ahaṃ āvuso silavipattiṃ jānāmi. Ācāra vipattiṃ jānāmi. Diṭṭhivipatti'nti. So evamassa vacanīyo. 'Katamā panāvuso silavipatti? Katamā ācāravipatti? Katamā diṭṭhivipattī"ti?

  16. " So ce evaṃ vadeyya: - 'cattāri pārājikāni terasa saṅghādisesā ayaṃ sīlavipatti. Thullaccayaṃ pācittiyaṃ pāṭidesanīyaṃ dukkaṭaṃ dubbhāsitaṃ ayaṃ ācāravipatti. Micchādiṭṭhi antaggāhikādiṭṭhi ayaṃ diṭṭhivipatti'ti. So evamassa vacanīyo: 'yaṃ kho tvaṃ āvuso imassa bhikkhuno pavāraṇaṃ ṭhapesi, diṭṭhena ṭhapesi? Sutena ṭhapesi? Parisaṅkāya ṭhapesī'ti?".

    1. "Sīlavipattiyā vā' machasaṃ
    2. "Jānāsi" machasaṃ

    [BJT Page 456] [\x 456/]


  17. "So ce evaṃ vadeyya: diṭṭhena vā ṭhapemi. Sutena vā ṭhapemi. Parisaṅkāya vā ṭhapemi'ti. So evamassa vacanīyo 'yaṃ kho tvaṃ āvuso, imassa bhikkhuno diṭṭhena pavāraṇaṃ ṭhapesi.

    Kinte diṭṭhaṃ? Kinti te diṭṭhaṃ? Kadā te diṭṭhaṃ? Kattha te diṭṭhaṃ? Pārājikaṃ ajjhāpanno diṭṭho? Saṅghādisesaṃ ajjhāpanno diṭṭho? Thullaccayaṃ ajjhapanno diṭṭho? Kattha ca tvaṃ ahosi? Kattha cāyaṃ bhikkhu ahosi? Kiñca tvaṃ karosi? Kiñcāyaṃ bhikkhu karotī?"Ti.

    "So ce evaṃ vadeyya: diṭṭhena vā ṭhapemi. Sutena vā ṭhapemi. Parisaṅkāya vā ṭhapemi'ti. So evamassa vacanīyo 'yaṃ kho tvaṃ āvuso, imassa bhikkhuno diṭṭhena pavāraṇaṃ ṭhapesi.

    Kinte diṭṭhaṃ? Kinti te diṭṭhaṃ? Kadā te diṭṭhaṃ? Kattha te diṭṭhaṃ? Pārājikaṃ ajjhāpanno diṭṭho? Saṅghādisesaṃ ajjhāpanno diṭṭho? Pācittiyaṃ ajjhapanno diṭṭho? Kattha ca tvaṃ ahosi? Kattha cāyaṃ bhikkhu ahosi? Kiñca tvaṃ karosi? Kiñcāyaṃ bhikkhu karotī?"Ti.

    "So ce evaṃ vadeyya: diṭṭhena vā ṭhapemi. Sutena vā ṭhapemi. Parisaṅkāya vā ṭhapemi'ti. So evamassa vacanīyo 'yaṃ kho tvaṃ āvuso, imassa bhikkhuno diṭṭhena pavāraṇaṃ ṭhapesi.

    Kinte diṭṭhaṃ? Kinti te diṭṭhaṃ? Kadā te diṭṭhaṃ? Kattha te diṭṭhaṃ? Pārājikaṃ ajjhāpanno diṭṭho? Saṅghādisesaṃ ajjhāpanno diṭṭho? Pāṭidesanīyaṃ ajjhapanno diṭṭho? Kattha ca tvaṃ ahosi? Kattha cāyaṃ bhikkhu ahosi? Kiñca tvaṃ karosi? Kiñcāyaṃ bhikkhu karotī?"Ti.

    "So ce evaṃ vadeyya: diṭṭhena vā ṭhapemi. Sutte vā ṭhapemi. Parisaṅkāya vā ṭhapemi'ti. So evamassa vacanīyo 'yaṃ kho tvaṃ āvuso, imassa bhikkhuno diṭṭhena pavāraṇaṃ ṭhapesi.

    Kinte diṭṭhaṃ? Kinti te diṭṭhaṃ? Kadā te diṭṭhaṃ? Kattha te diṭṭhaṃ? Pārājikaṃ ajjhāpanno diṭṭho? Saṅghādisesaṃ ajjhāpanno diṭṭho? Dukkaṭaṃ ajjhapanno diṭṭho? Kattha ca tvaṃ ahosi? Kattha cāyaṃ bhikkhu ahosi? Kiñca tvaṃ karosi? Kiñcāyaṃ bhikkhu karotī?"Ti.

    "So ce evaṃ vadeyya: diṭṭhena vā ṭhapemi. Sutena vā ṭhapemi. Parisaṅkāya vā ṭhapemi'ti. So evamassa vacanīyo 'yaṃ kho tvaṃ āvuso, imassa bhikkhuno diṭṭhena pavāraṇaṃ ṭhapesi.

    Kinte diṭṭhaṃ? Kinti te diṭṭhaṃ? Kadā te diṭṭhaṃ? Kattha te diṭṭhaṃ? Pārājikaṃ ajjhāpanno diṭṭho? Saṅghādisesaṃ ajjhāpanno diṭṭho? Dubbhāsitaṃ ajjhapanno diṭṭho? Kattha ca tvaṃ ahosi? Kattha cāyaṃ bhikkhu ahosi? Kiñca tvaṃ karosi? Kiñcāyaṃ bhikkhu karotī?"Ti.


  18. "So ce evaṃ vadeyya: 'na kho ahaṃ avuso imassa bhikkhuno diṭṭhena pavāraṇaṃ ṭhapemi. Api ca sutena pavāraṇaṃ ṭhapemi'ti. So evamassa vacanīyo 'yaṃ kho tvaṃ āvuso, imassa bhikkhuno sutena pavāraṇaṃ ṭhapesi.

    Kinte sutaṃ? Kinti te sutaṃ? Kadā te sutaṃ? Kattha te sutaṃ? Pārājikaṃ ajjhāpannoti sutaṃ? Saṅghādisesaṃ ajjhāpannoti sutaṃ? Thullaccayaṃ ajjhāpannoti sutaṃ ? Bhikkhussa sutaṃ? Bhikkhuṇiyā sutaṃ? Sikakhamānāya sutaṃ? Sāmaṇerassa sutaṃ? Sāmaṇeriyā sutaṃ? Upāsakassa sutaṃ? Upāsikāya sutaṃ? Rājānaṃ sutaṃ? Rājamahāmattānaṃ sutaṃ? Titthiyānaṃ sutaṃ? Titthiyasāvakānaṃ suta?Nti"

    "So ce evaṃ vadeyya: 'na kho ahaṃ avuso imassa bhikkhuno diṭṭhena pavāraṇaṃ ṭhapemi api ca sutena pavāraṇaṃ ṭhapemi'ti. So evamassa vacanīyo 'yaṃ kho tvaṃ āvuso, imassa bhikkhuno sutena pavāraṇaṃ ṭhapesi.

    Kinte sutaṃ? Kinti te sutaṃ? Kadā te sutaṃ? Kattha te sutaṃ? Pārājikaṃ ajjhāpannoti sutaṃ? Saṅghādisesaṃ ajjhāpannoti sutaṃ pācittiyaṃ ajjhāpannoti sutaṃ? Bhikkhussa sutaṃ? Bhikkhuṇiyā sutaṃ? Sikakhamānāya sutaṃ? Sāmaṇerassa sutaṃ? Sāmaṇeriyā sutaṃ? Upāsakassa sutaṃ? Upāsikāya sutaṃ? Rājānaṃ sutaṃ? Rājamahāmattānaṃ sutaṃ? Titthiyānaṃ sutaṃ? Titthiyasāvakānaṃ suta?Nti"

    "So ce evaṃ vadeyya: 'na kho ahaṃ avuso imassa bhikkhuno diṭṭhena pavāraṇaṃ ṭhapemi. Api ca sutena pavāraṇaṃ ṭhapemi'ti. So evamassa vacanīyo 'yaṃ kho tvaṃ āvuso, imassa bhikkhuno sutena pavāraṇaṃ ṭhapesi.

    Kinte sutaṃ? Kinti te sutaṃ? Kadā te sutaṃ? Kattha te sutaṃ? Pārājikaṃ ajjhāpannoti sutaṃ? Saṅghādisesaṃ ajjhāpannoti sutaṃ? Pāṭidesanīyaṃ ajjhāpannoti sutaṃ? Bhikkhussa sutaṃ? Bhikkhuṇiyā sutaṃ? Sikakhamānāya sutaṃ? Sāmaṇerassa sutaṃ? Sāmaṇeriyā sutaṃ? Upāsakassa sutaṃ? Upāsikāya sutaṃ? Rājānaṃ sutaṃ? Rājamahāmattānaṃ sutaṃ? Titthiyānaṃ sutaṃ? Titthiyasāvakānaṃ suta?Nti"

    "So ce evaṃ vadeyya: 'na kho ahaṃ avuso imassa bhikkhuno diṭṭhena pavāraṇaṃ ṭhapemi. Api ca sutena pavāraṇaṃ ṭhapemi'ti. So evamassa vacanīyo 'yaṃ kho tvaṃ āvuso, imassa bhikkhuno sutena pavāraṇaṃ ṭhapesi.

    Kinte sutaṃ? Kinti te sutaṃ? Kadā te sutaṃ? Kattha te sutaṃ? Pārājikaṃ ajjhāpannoti sutaṃ? Saṅghādisesaṃ ajjhāpannoti dukkaṭaṃ ajjhāpannoti sutaṃ? Bhikkhussa sutaṃ? Bhikkhuṇiyā sutaṃ? Sikakhamānāya sutaṃ? Sāmaṇerassa sutaṃ? Sāmaṇeriyā sutaṃ? Upāsakassa sutaṃ? Upāsikāya sutaṃ? Rājānaṃ sutaṃ? Rājamahāmattānaṃ sutaṃ? Titthiyānaṃ sutaṃ? Titthiyasāvakānaṃ suta?Nti"

    "So ce evaṃ vadeyya: 'na kho ahaṃ avuso imassa bhikkhuno diṭṭhena pavāraṇaṃ ṭhapemi. Api ca sutena pavāraṇaṃ ṭhapemi'ti. So evamassa vacanīyo 'yaṃ kho tvaṃ āvuso, imassa bhikkhuno sutena pavāraṇaṃ ṭhapesi.

    Kinte sutaṃ? Kinti te sutaṃ? Kadā te sutaṃ? Kattha te sutaṃ? Pārājikaṃ ajjhāpannoti sutaṃ? Saṅghādisesaṃ ajjhāpannoti sutaṃ? Dubbhāsitaṃ ajjhāpannoti sutaṃ? Bhikkhussa sutaṃ? Bhikkhuṇiyā sutaṃ? Sikakhamānāya sutaṃ? Sāmaṇerassa sutaṃ? Sāmaṇeriyā sutaṃ? Upāsakassa sutaṃ? Upāsikāya sutaṃ? Rājānaṃ sutaṃ? Rājamahāmattānaṃ sutaṃ? Titthiyānaṃ sutaṃ? Titthiyasāvakānaṃ suta?Nti"


  19. "So ce evaṃ vadeyya: 'na kho ahaṃ avuso imassa bhikkhuno sutena pavāraṇaṃ ṭhapemi. Api ca parisaṅkāya pavāraṇaṃ ṭhapemi'ti. So evamassa vacanīyo'yaṃ kho tvaṃ āvuso, imassa bhikkhuno parisaṅkāya pavāraṇaṃ ṭhapesi.

    Kiṃ parisaṅkasi? Kinti parisaṅkasi? Kattha parisaṅkasi? Pārājikaṃ [PTS Page 173] [\q 173/] ajjhāpannoti parisaṅkasi? Saṅghādisesaṃ Ajjhāpannoti parisaṅkasi? Thullaccayaṃ ajjhāpannoti parisaṅkasi? Bhikkhussa sutvā parisaṅkasi? Bhikkhuṇiyā sutvā? Parisaṅkasi? Sāmaṇerassa sutvā? Parisaṅkasi? Sāmaṇeriyā sutvā parisaṅkasi? Upāsakassa sutvā parisaṅkasi? Upāsikāya sutvā parisaṅkasi? Rājānaṃ sutvā parisaṅkasi? Rājamahāmattānaṃ sutvā parisaṅkasi? Titthiyānaṃ sutvā parisaṅkasi? Titthiyasāvakānaṃ sutvā parisaṅkasī?Ti"

    "So ce evaṃ vadeyya: 'na kho ahaṃ avuso imassa bhikkhuno sutena pavāraṇaṃ ṭhapemi. Api ca parisaṅkāya pavāraṇaṃ ṭhapemi'ti. So evamassa vacanīyo'yaṃ kho tvaṃ āvuso, imassa bhikkhuno parisaṅkāya pavāraṇaṃ ṭhapesi.

    Kiṃ parisaṅkasi? Kinti parisaṅkasi? Kattha parisaṅkasi? Pārājikaṃ ajjhāpannoti parisaṅkasi? Saṅghādisesaṃ ajjhāpannoti parisaṅkasi? Pacittiyaṃ ajjhāpannoti parisaṅkasi? Bhikkhussa sutvā parisaṅkasi? Bhikkhuṇiyā sutvā parisaṅkasi? Sāmaṇerassa sutvā parisaṅkasi? Sāmaṇeriyā sutvā parisaṅkasi? Upāsakassa sutvā parisaṅkasi? Upāsikāya sutvā parisaṅkasi? Rājānaṃ sutvā parisaṅkasi? Rājamahāmattānaṃ sutvā parisaṅkasi? Titthiyānaṃ sutvā parisaṅkasi? Titthiyasāvakānaṃ sutvā parisaṅkasī?Ti"

    "So ce evaṃ vadeyya: 'na kho ahaṃ avuso imassa bhikkhuno suttena pavāraṇaṃ ṭhapemi. Api ca parisaṅkāya pavāraṇaṃ ṭhapemi'ti. So evamassa vacanīyo'yaṃ kho tvaṃ āvuso, imassa bhikkhuno parisaṅkāya pavāraṇaṃ ṭhapesi.

    Kiṃ parisaṅkasi? Kinti parisaṅkasi? Kattha parisaṅkasi? Pārājikaṃ ajjhāpannoti parisaṅkasi? Saṅghādisesaṃ ajjhāpannoti parisaṅkasi? Paṭidesanīyaṃ ajjhāpannoti parisaṅkasi? Bhikkhussa sutvā parisaṅkasi? Bhikkhuṇiyā sutvā parisaṅkasi? Sāmaṇerassa sutvā parisaṅkasi? Sāmaṇeriyā sutvā parisaṅkasi? Upāsakassa sutvā parisaṅkasi? Upāsikāya sutvā parisaṅkasi? Rājānaṃ sutvā parisaṅkasi? Rājamahāmattānaṃ sutvā parisaṅkasi? Titthiyānaṃ sutvā parisaṅkasi? Titthiyasāvakānaṃ sutvā parisaṅkasī?Ti"

    "So ce evaṃ vadeyya: 'na kho ahaṃ avuso imassa bhikkhuno suttena pavāraṇaṃ ṭhapemi. Api ca parisaṅkāya pavāraṇaṃ ṭhapemi'ti. So evamassa vacanīyo'yaṃ kho tvaṃ āvuso, imassa bhikkhuno parisaṅkāya pavāraṇaṃ ṭhapesi.

    Kiṃ parisaṅkasi? Kinti parisaṅkasi? Kattha parisaṅkasi? Pārājikaṃ ajjhāpannoti parisaṅkasi? Saṅghādisesaṃ ajjhāpannoti parisaṅkasi? Dukkaṭaṃ ajjhāpannoti parisaṅkasi? Bhikkhussa sutvā parisaṅkasi? Bhikkhuṇiyā sutvā parisaṅkasi? Sāmaṇerassa sutvā parisaṅkasi? Sāmaṇeriyā sutvā parisaṅkasi? Upāsakassa sutvā parisaṅkasi? Upāsikāya sutvā parisaṅkasi? Rājānaṃ sutvā parisaṅkasi? Rājamahāmattānaṃ sutvā parisaṅkasi? Titthiyānaṃ sutvā parisaṅkasi? Titthiyasāvakānaṃ sutvā parisaṅkasī?Ti"

    "So ce evaṃ vadeyya: 'na kho ahaṃ āvuso imassa bhikkhuno suttena pavāraṇaṃ ṭhapemi. Api ca parisaṅkāya pavāraṇaṃ ṭhapemi'ti. So evamassa vacanīyo'yaṃ kho tvaṃ āvuso, imassa bhikkhuno parisaṅkāya pavāraṇaṃ ṭhapesi.

    Kiṃ parisaṅkasi? Kinti parisaṅkasi? Kattha parisaṅkasi? Pārājikaṃ ajjhāpannoti parisaṅkasi? Saṅghādisesaṃ ajjhāpannoti parisaṅkasi? Dubbhāsitaṃ ajjhāpannoti parisaṅkasi? Bhikkhussa sutvā parisaṅkasi? Bhikkhuṇiyā sutvā parisaṅkasi? Sāmaṇerassa sutvā parisaṅkasi? Sāmaṇeriyā sutvā parisaṅkasi? Upāsakassa sutvā parisaṅkasi? Upāsikāya sutvā parisaṅkasi? Rājānaṃ sutvā parisaṅkasi? Rājamahāmattānaṃ sutvā parisaṅkasi? Titthiyānaṃ sutvā parisaṅkasi? Titthiyasāvakānaṃ sutvā parisaṅkasī?Ti"


  20. "So ce evaṃ vadeyya: 'na kho ahaṃ āvuso imassa bhikkhuno parisaṅkāya pavāraṇaṃ ṭhapemi. Api ca ahaṃ 1- na jānāmi - kena ahaṃ imassa bhikkhuno pavāraṇaṃ ṭhapemi'ti.

    So ce bhikkhave, codako bhikkhu anuyogena viññunaṃ sabrahmacārīnaṃ cittaṃ na ārādheti. 'Ananuvādo cudito bhikkhū'ti alaṃ vacanāya. So ce bhikkhave, codako bhikkhu anuyogena viññunaṃ sabrahmacārīnaṃ cittaṃ ārādheti, 'sānuvādo cutito bhikkhū'ti. Alaṃ vacanāya".

    1. "Api ca ahampi" machasaṃ

    [BJT Page 458] [\x 458/]


  21. "So ce bhikkhave, codako bhikkhu amūlakena pārājikena anuddhaṃsitaṃ paṭijānāti, saṅghadisesaṃ āropetvā saṅghena pavāretabbaṃ. So ce bhikkhave, codako bhikkhu amūlakena saṅghādisesena anuddhaṃsitaṃ paṭijānāti, yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghena pavāretabbaṃ. So ce bhikkhave, codako bhikkhu amūlakena thullaccayena anuddhaṃsitaṃ paṭijānāti, yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghena pavāretabbaṃ"

    "So ce bhikkhave codako bhikkhu amūlakena pācittiyena anuddhaṃsitaṃ paṭijānāti, pācittiyaṃ āropetvā saṅghena saṅghena pavāretabbaṃ. So ce bhikkhave, codako bhikkhu amūlakena pācittiyena anuddhaṃsitaṃ paṭijānāti, yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghena pavāretabbaṃ. So ce bhikkhave, codako bhikkhu amūlakena pācittiyena anuddhaṃsitaṃ paṭijānāti, yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghena pavāretabbaṃ"

    "So ce bhikkhave codako bhikkhu amūlakena pāṭidesanīyena anuddhaṃsitaṃ paṭijānāti, pāṭidesanīyaṃ āropetvā saṅghena pavāretabbaṃ. So ce bhikkhave, codako bhikkhu amūlakena pāṭidesanīyena anuddhaṃsitaṃ paṭijānāti, yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghena pavāretabbaṃ. So ce bhikkhave, codako bhikkhu amūlakena pāṭidesaniyena anuddhaṃsitaṃ paṭijānāti, yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghena pavāretabbaṃ"

    "So ce bhikkhave codako bhikkhu amūlakena dukkaṭena anuddhaṃsitaṃ paṭijānāti, dukkaṭaṃ āropetvā saṅghena pavāretabbaṃ. So ce bhikkhave, codako bhikkhu amūlakena dukkaṭena anuddhaṃsitaṃ paṭijānāti, yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghena pavāretabbaṃ. So ce bhikkhave, codako bhikkhu amūlakena dukkaṭena anuddhaṃsitaṃ paṭijānāti, yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghena pavāretabbaṃ"

    "So ce bhikkhave codako bhikkhu amūlakena dubbhāsitena anuddhaṃsitaṃ paṭijānāti, dubbhāsitaṃ āropetvā saṅghena pavāretabbaṃ. So ce bhikkhave, codako bhikkhu amūlakena dubbhāsitena anuddhaṃsitaṃ paṭijānāti, yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghena pavāretabbaṃ. So ce bhikkhave, codako bhikkhu amūlakena dubbhāsitena anuddhaṃsitaṃ paṭijānāti, yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghena pavāretabbaṃ"


  22. "So ce bhikkhave cudito bhikkhu pārājikaṃ ajjhāpannoti paṭijānāti, nāsetvā saṅghena pavāretabbaṃ. So ce bhikkhave, cudito bhikkhu saṅghādisesaṃ ajjhāpannoti paṭijānāti, saṅghodisesaṃ āropetvā saṅghena pavāretabbaṃ. So ce bhikkhave, cudito bhikkhu thullaccayaṃ ajjhāpannoti paṭijānāti, yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghena pavāretabbaṃ"

    "So ce bhikkhave cudito bhikkhu thullaccayaṃ ajjhāpannoti paṭijānāti, Nāsetvā saṅghena pavāretabbaṃ. So ce bhikkhave, cudito bhikkhu thullaccayena ajjhāpannoti paṭijānāti, thullaccayaṃ āropetvā saṅghena pavāretabbaṃ. So ce bhikkhave, cudito bhikkhu thullaccayaṃ ajjhāpannoti paṭijānāti, yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghena pavāretabbaṃ"

    "So ce bhikkhave cudito bhikkhu pācittiyaṃ ajjhāpannoti paṭijānāti, Nāsetvā saṅghena pavāretabbaṃ. So ce bhikkhave, cudito bhikkhu pācittiyena ajjhāpannoti paṭijānāti, pācittiyaṃ āropetvā saṅghena pavāretabbaṃ. So ce bhikkhave, cudito bhikkhu pācittiyaṃ ajjhāpannoti paṭijānāti, yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghena pavāretabbaṃ"

    "So ce bhikkhave cudito bhikkhu pāṭidesanīyaṃ ajjhāpannoti paṭijānāti, Nāsetvā saṅghena pavāretabbaṃ. So ce bhikkhave, cudito bhikkhu pāṭidesanīyena ajjhāpannoti paṭijānāti, pācaṭidesanīyaṃ āropetvā saṅghena pavāretabbaṃ. So ce bhikkhave, cudito bhikkhu pāṭidesanīyaṃ ajjhāpannoti paṭijānāti, yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghena pavāretabbaṃ"

    "So ce bhikkhave cudito bhikkhu dukkaṭaṃ ajjhāpannoti paṭijānāti, Nāsetvā saṅghena pavāretabbaṃ. So ce bhikkhave, cudito bhikkhu dukkaṭena ajjhāpannoti paṭijānāti, dukkaṭaṃ āropetvā saṅghena pavāretabbaṃ. So ce bhikkhave, cudito bhikkhu dukkaṭaṃ ajjhāpannoti paṭijānāti, yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghena pavāretabbaṃ"


  23. "Idha pana bhikkhave, bhikkhu tadahu pavāraṇāya thullaccayaṃ ajjhāpanno hoti. Ekacce bhikkhu thullaccayadiṭṭhino honti. Ekacce bhikkhu saṃghādisesadiṭṭhino honti. Ye te bhikkhave, bhikkhu thullaccayadiṭṭhino, tehi so bhikkhave, bhikkhu ekamantaṃ apanetvā yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghaṃ upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: 'yaṃ kho so āvuso bhikkhu āpattiṃ āpanno, sāssa yathādhammaṃ paṭikatā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā'ti.

    Idha pana bhikkhave, bhikkhu tadahu pavāraṇāya thullaccayaṃ ajjhāpanno hoti. Ekacce bhikkhu thullaccayadiṭṭhino honti. Ekacce bhikkhu [PTS Page 174] [\q 174/] pācittiyadiṭṭhino honti. - Pe - ekacce bhikkhu thullaccayadiṭṭhino honti. Ekacce bhikkhu pāṭidesanīya diṭṭhino honti. - Pe - ekacce bhikkhu thullaccaya diṭṭhino honti. Ekacce bhikkhu dukkaṭadiṭṭhino honti. - Pe - ekacce bhikkhu dubbhāsitadiṭṭhino honti. Ye te bhikkhave bhikkhu thullaccayadiṭṭhino, tehi so bhikkhave, bhikkhu ekamantaṃ apanetvā yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghaṃ upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: 'yaṃ kho so āvuso bhikkhu āpattiṃ āpanno, sāssa yathādhammaṃ paṭikatā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā'ti. [BJT Page 460] [\x 460/]


  24. "Idha pana bhikkhave, bhikkhu tadahu pavāraṇāya pācittiyaṃ ajjhāpanno hoti. Ekacce bhikkhū pācittiyadiṭṭhino honti. Ekacce bhikkhū saṃghādisesadiṭṭhino honti. Ye te bhikkhave bhikkhū pācittiyadiṭṭhino, tehi so bhikkhave, bhikkhu ekamantaṃ apanetvā yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghaṃ upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: 'yaṃ kho so āvuso bhikkhu āpattiṃ āpanno, sāssa yathādhammaṃ paṭikatā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā'ti.

    Idha pana bhikkhave, - pe - ekacce bhikkhu pācittiyadiṭṭhino honti. Ekacce bhikkhu thullaccaya diṭṭhino honti. - Pe - idha pana bhikkhave - pe - ekacce bhikkhu pācittiya diṭṭhino honti. Ekacce bhikkhu pāṭidesaniyadiṭṭhino honti - pe - idha pana bhikkhave, - pe - ekacce bhikkhu pācittiyadiṭṭhino honti. Ekacce bhikkhu dukkaṭadiṭṭhino honti. - Pe - idha pana bhikkhave, - pe - ekacce bhikkhu pācitiyadiṭṭhino honti. Ekacce bhikkhu dubbhāsitadiṭṭhino honti.

    Ye te bhikkhave bhikkhu pācittiyadiṭṭhino, tehi so bhikkhave, bhikkhu ekamantaṃ apanetvā yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghaṃ upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: 'yaṃ kho so āvuso bhikkhu āpattiṃ āpanno, sāssa yathādhammaṃ paṭikatā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā'ti.


  25. "(Idha pana bhikkhave, bhikkhu tadahu pavāraṇāya) pāṭidesanīyaṃ ajjhāpanno hoti. (Ekacce bhikkhu pāṭidesaniyadiṭṭhino honti. Ekacce bhikkhu saṃghādisesadiṭṭhino honti. Ye te bhikkhave bhikkhu pāṭidesaniyadiṭṭhino, tehi so bhikkhave, bhikkhu ekamantaṃ apanetvā yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghaṃ upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: 'yaṃ kho so āvuso bhikkhu āpattiṃ āpanno, sāssa yathādhammaṃ paṭikatā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā'ti.

    Idha pana bhikkhave, - pe - ekacce bhikkhu pāṭidesatiyadiṭṭhino honti. Ekacce bhikkhu thullaccaya diṭṭhino honti. - Pe - idha pana bhikkhave - pe - ekacce bhikkhu pāṭidesaniyadiṭhino honti. Ekacce bhikkhu pācittiyadiṭṭhino honti - pe - idha pana bhikkhave, - pe - ekacce bhikkhu pāṭidesaniyadiṭṭhino honti. Ekacce bhikkhu dukkaṭadiṭṭhino honti. - Pe - idha pana bhikkhave, - pe - ekacce bhikkhu pāṭidesaniya diṭṭhino honti. Ekacce bhikkhu dubbhāsitadiṭṭhino honti. Ye te bhikkhave bhikkhu pāṭidesaniyadiṭṭhino, tehi so bhikkhave, bhikkhu ekamantaṃ apanetvā yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghaṃ upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: 'yaṃ kho so āvuso bhikkhu āpattiṃ āpanno, sāssa yathādhammaṃ paṭikatā yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā)'ti.

    25 - 28 - Idha pana pācittiyato yāva dubbhāsitāpattiyā āgatā pāḷi vattamāna potthakesu "idha pana bhikkhave bhikkhu tadahu pavāraṇāya pācittiyaṃ ajjhāpanno hoti pāṭidesanīyaṃ ajjhāpanno hoti" iccādinā peyyālamukhena atisaṅkhittattā avisadā tasmāmbhehi sukhagahaṇatthāya āpattivāravasena "(- )" imehi attaritapadāni pāḷinayaṃ nissāya peyyālamukhena uddharitāni. [BJT Page 462] [\x 462/]


  26. ("Idha pana bhikkhave, bhikkhu tadahu pavāraṇāya) dukkaṭaṃ ajjhāpanno hoti. Ekacce bhikkhu dukkaṭadiṭṭhino honti. Ekacce bhikkhu saṅghādisesadiṭṭhino honti. Ye te bhikkhave bhikkhū dukkaṭadiṭṭhino, tehi so bhikkhave, bhikkhu ekamantaṃ apanetvā yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghaṃ upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: 'yaṃ kho so āvuso bhikkhu āpattiṃ āpanno, sāssa yathādhammaṃ paṭikatā, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā'ti.

    Idha pana bhikkhave, - pe - ekacce bhikkhu dukkaṭadiṭṭhino honti. Ekacce bhikkhu thullaccaya diṭṭhino honti. - Pe - idha pana bhikkhave - pe - ekacce bhikkhu dukkaṭadiṭṭhino honti. Ekacce bhikkhu Pācittiyadiṭṭhino honti - pe - idha pana bhikkhave, - pe - ekacce bhikkhu dukkaṭadiṭṭhino honti. Ekacce bhikkhu pāṭidesanīyadiṭṭhino honti. - Pe - idha pana bhikkhave, - pe - ekacce bhikkhu dukkaṭadiṭṭhino honti. Ekacce bhikkhu dubbhāsitadiṭṭhino honti. Ye te bhikkhave bhikkhu dukkaṭadiṭṭhino, tehi so bhikkhave, bhikkhu ekamantaṃ apanetvā yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghaṃ upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: 'yaṃ kho so āvuso bhikkhu āpattiṃ āpanno, sāssa yathādhammaṃ paṭikatā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā'ti. )


  27. "(Idha pana bhikkhave, bhikkhu tadahu pavāraṇāya) dubbhāsitaṃ ajjhāpanno hoti. Ekacce bhikkhu dubbhāsitadiṭṭhino honti. Ekacce bhikkhu saṅghādisesadiṭṭhino honti. Ye te bhikkhave bhikkhū dubbhāsitadiṭṭhino, tehi so bhikkhave, bhikkhu ekamantaṃ apanetvā yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghaṃ upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: 'yaṃ kho so āvuso bhikkhu āpattiṃ āpanno, sāssa yathādhammaṃ paṭikatā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā'ti.

    Idha pana bhikkhave, tadahu pāvāraṇaya dubbhāsitaṃ ajjhāpanno hoti. Ekacce bhikkhu dubbhāsitadiṭṭhino honti. Ekacce bhikkhu thullaccayadiṭṭhino honti. (- Pe - idha pana bhikkhave) ekacce bhikkhu dubbhāsitadiṭṭhino honti. Ekacce bhikkhu pācittiyadiṭṭhino honti. (- Pe - idha pana bhikkhave, - pe - ) ekacce bhikkhu dubbhāsitadiṭṭhino honti. Ekacce bhikkhu pāṭidesanīya diṭṭhino honti. (- Pe - idha pana bhikkhave, - pe - ) ekacce bhikkhu dubbhāsitadiṭṭhino honti. Ekacce bhikkhu dukkaṭadiṭṭhino honti. Ye te bhikkhave bhikkhu dubbhāsitadiṭṭhino, tehi so bhikkhave, bhikkhu ekamantaṃ apanetvā yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghaṃ upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: 'yaṃ kho so āvuso bhikkhu āpattiṃ āpanno, sāssa yathādhammaṃ paṭikatā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā'ti.


  28. "Idha pana bhikkhave, bhikkhu tadahu pavāraṇāya saṅghamajjhe udāhareyya: 'suṇātu me bhante saṅgho, idaṃ vatthu paññāyati, na puggalo. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, vatthuṃ ṭhapetvā saṅgho pavāreyyā'ti. So evamassa vacanīyo: 'bhagavatā kho āvuso visuddhānaṃ pavāraṇā paññattā. Sace vatthu paññāyati, na puggalo, idāneva naṃ vadehī"ti.

    [BJT Page 464] [\x 464/]


  29. "Idha pana bhikkhave, bhikkhu tadahu pavāraṇāya saṅghamajjhe udāhareyya: 'suṇātu me bhante saṅgho, ayaṃ puggalo paññāyati, na vatthu. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, puggalaṃ ṭhapetvā saṅgho pavāreyyā'ti. So evamassa vacanīyo: 'bhagavatā āvuso visuddhānañca 1- samaggānañca pavāraṇā paññattā. Sace puggalo, paññāyati, na vatthu, idāneva naṃ vadehī"ti.

  30. "Idha pana bhikkhave, bhikkhu tadahu pavāraṇāya saṅghamajjhe udāhareyya: 'suṇātu me bhante saṅgho. Idaṃ vatthu ca puggalo ca paññāyati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, vatthuñca puggalañca ṭhapetvā saṅgho pavāreyyā'ti. So evamassa vacanīyo: 'bhagavatā kho āvuso visuddhānañca samaggānañca pavāraṇā paññattā. Sace vatthu ca puggalo ca paññāyati, idāneva taṃ vadehī"ti.

    Pubbe ce bhikkhave, pavāraṇāya vatthu paññāyati, pacchā puggalo, kallaṃ vacanāya. Pubbe ce bhikkhave, [PTS Page 175] [\q 175/] pavāraṇāya vatthu ca puggalo ca paññāyati, pacchā vatthu, kallaṃ vacanāya. Pubbe ce bhikkhave, pavāraṇāya vatthu ca puggalo ca paññāyati, tañce katāya pavāraṇāya ukkoṭeti. Ukkoṭanakaṃ pācittiya'nti".


  31. Tena kho pana samayena sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū kosalesu janapadesu aññatarasmiṃ āvāse vassaṃ upagacchiṃsu. Tesaṃ sāmantā aññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā vassaṃ upagacchiṃsu:

    " mayaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ vassaṃ vutthānaṃ pavāraṇāya pavāraṇaṃ ṭhapessāmā"ti. Assosuṃ kho te bhikkhū "amhākaṃ kira sāmantā aññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā vassaṃ upagatā "mayaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ vassaṃ vutthānaṃ pavāraṇāya pavāraṇaṃ ṭhapessāmā"ti. Kathannu kho amhehi paṭipajjitabba"nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.


  32. "Idha pana bhikkhave, sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū aññatarasmiṃ āvāse vassaṃ upagacchanti. Tesaṃ sāmantā aññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā vassaṃ upagacchanti:

    "mayaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ vassaṃ vutthānaṃ pavāraṇāya pavāraṇaṃ ṭhapessāmā"ti. Anujānāmi bhikkhave, tehi bhikkhūhi dve tayo uposathe cātuddasike kātuṃ 'kathaṃ mayaṃ tehi bhikkhūhi paṭhamataraṃ pavāreyyāmā'ti".


  33. "Te ce bhikkhave, bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā taṃ āvāsaṃ āgacchanti, tehi bhikkhave, āvāsikehi bhikkhūhi lahuṃ lahuṃ sannipatitvā pavāretabbaṃ. Pavāretvā vattabbā: 'pavāritā kho mayaṃ āvuso. Yathāyasmantā maññanti, tathā kārontu'ti".

    1. "Visuddhānaṃ" iti marammakkharapotthake na dissate

    [BJT Page 466] [\x 466/]


  34. "Te ce bhikkhave, bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā asaṃvihitā taṃ āvāsaṃ āgacchanti, tehi bhikkhave, āvāsikehi bhikkhūhi āsanaṃ paññapetabbaṃ. Pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ upanikkhipitabbaṃ. Paccugantavā pattacīvaraṃ paṭiggahetabbaṃ pānīyena pucchitabbā. 1Te saṃvikkhitvā 2nissīmaṃ gantvā pavāretabbaṃ. Pavāretvā vattabbā:

    'pavāritā kho mayaṃ avuso, yathāyasmantā maññanti, tathā karontu'ti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kūsalaṃ. No ce labetha,āvāsikena bhikkhave, bhikkhunā byattena paṭibalena āvāsikā bhikkhū ñāpetabbā: 'suṇannu me āyasmantā āvāsikā, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, idāni uposathaṃ kareyyāma. Patimokkhaṃ uddiseyyāma. [PTS Page 176] [\q 176/] āgame kāḷe pavāreyyāmā'ti.


  35. "Te ce bhikkhave, bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā te bhikkhū, evaṃ vadeyyu: 'sādhāvuso, idāneva no pavārethā'ti. Te evamassu vacanīyā: 'anissarā kho tumhe āvuso amhākaṃ pavāraṇāya. Na tāva mayaṃ pavāreyyāmā'ti.

  36. "Te ce bhikkhave, bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā taṃ kāḷaṃ anuvaseyyuṃ, āvāsikena bhikkhave, bhikkhunā 3byattena paṭibalena āvāsikā bhikkhū ñāpetabbā: 'suṇantu me āyasmantā āvāsikā, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, idāni uposathaṃ kareyyāma. Pātimokkhaṃ uddiseyyāma. Āgame juṇhe pavāreyyāmā'ti.

  37. "Te ce bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā te bhikkhū, evaṃ vadeyyuṃ: 'sādhāvuso, idāneva no pavārethā'ti. 4- Te evamassu vacanīyā: 'anissarā kho tumhe āvuso amhākaṃ pavāraṇāya. Na tāva mayaṃ pavāreyyāmā'ti.

  38. "Te ce bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā tampi juṇhaṃ anuvaseyyuṃ, tehi bhikkhave, bhikkhūhi sabbeheva āgame juṇhe komudiyā cātumāsiniyā akāmā pavāreyyāmā'ti.

  39. "Tehi ce bhikkhave, bhikkhuhi pavāriyamāne gilāno agilānassa pavāraṇaṃ ṭhapeti. So evamassa vacanīyo: 'āyasmā kho gilāno; gilāno ca ananuyogakkhamo vutto bhagavatā. Āgamehi āvuso yāva arogo hosi. Ārogo ākaṅkhamāno codessasī'ti. Evaṃ ce vuccamāno codeti, anādariye pācittiyaṃ.

    1. "Paripucchitabbā" machasaṃ
    2. "Vikkhipāpetvā"ti ekacce, ācikkhitvā "ti aññe
    3. "Āvāsikena bhikkhunā" machasaṃ to vi ma nu pa
    4. "Pavāreyyāthāti" machasaṃ

    [BJT Page 468] [\x 468/]


  40. "Tehi ce bhikkhave, bhikkhūhi pavāriyamāne agilāno gilānassa pavāraṇaṃ ṭhapeti, so evamassa vacanīyo: 'ayaṃ kho āvuso bhikkhu gilāno. Gilāno ca ananuyogakkhamo vutto bhagavatā. Āgamehi āvuso yāvayaṃ bhikkhu arogo hoti. Ārogaṃ ākaṅkhamāno codessasī'ti. Evañce vuccamāno codeti, anādariye pācittiyaṃ.

  41. "Tehi ce bhikkhave, bhikkhūhi pavāriyamāne gilāno gilānassa pavāraṇaṃ ṭhapeti, so evamassa vacanīyo: 'āyasmantā kho gilānā. Gilāno ca ananuyogakkhamo vutto bhagavatā. Āgamehi āvuso yāva arogā hotha. Ārogo arogaṃ ākaṅkhamāno codessasī'ti. Evaṃ ce vuccamāno codeti, anādariye pācittiyaṃ.

  42. "Tehi ce bhikkhave, bhikkhūhi pavāriyamāne agilāno agilānassa pavāraṇaṃ ṭhapeti. Ubho saṅghena samanuyuñjitvā samanugāhitvā samanubhāsitvā 1- yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghena pavāretabba"nti.

  43. Tena kho pana samayena sambahulā sandiṭṭhā sambhattā [PTS Page 177] [\q 177/] bhikkhū kosalesu janapadesu aññatarasmiṃ āvāse vassaṃ upagacchiṃsu. Tesaṃ samaggānaṃ sammodamānānaṃ avivadamānānaṃ viharataṃ aññataro phāsuvihāro adhigato hoti. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi:

    "amhākaṃ kho samaggānaṃ sammodamānānaṃ avivādamānānaṃ viharataṃ aññataro phāsuvihāro adhigato. Sace mayaṃ idāni pavāressāma, siyāpi bhikkhū pavāretvā cārikaṃ pakkameyyuṃ. Evaṃ mayaṃ imamhā phāsuvihārā paribāhirā bhavissāma. Kathannu kho amhehi paṭipajjitabba"nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.


  44. Idha pana bhikkhave, sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū aññatarasmiṃ āvāse vassaṃ upagacchanti, tesaṃ samaggānaṃ sammodamānānaṃ avivadamānānaṃ viharataṃ aññataro phāsuvihāro adhigato hoti. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti: "amhākaṃ kho samaggānaṃ sammodamānānaṃ avivādamānānaṃ viharataṃ aññataro phāsuvihāro adhigato. Sace mayaṃ idāni pavāressāma, siyāpi bhikkhū pavāretvā cārikaṃ pakkameyyuṃ. Evaṃ mayaṃ imamhā phāsuvihārā paribāhirā bhavissāmā'ti.

    1. "Samanubhāsitvā" iti ekaccesu sihalakkharapotthakesu ca marammakkhara potthake ca na dissate.

    [BJT Page 470] [\x 470/]


  45. "Anujānāmi bhikkhave, tehi bhikkhūhi pavāraṇāsaṅgahaṃ kātuṃ. Evañca pana bhikkhave, kātabbo: sabbeheva ekajjhaṃ sannipatitabbaṃ. Sannipatitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

  46. "Suṇātu me bhante saṅgho amhākaṃ samaggānaṃ sammodamānānaṃ avivadamānānaṃ viharataṃ aññataro phāsuvihāro adhigato. Sace mayaṃ idāni pavāressāma, siyāpi bhikkhu pavāretvā cārikaṃ pakkameyyuṃ. Evaṃ mayaṃ imamhā phāsuvihārā paribāhirā bhavissāma. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāraṇāsaṅgahaṃ kareyya. Idāni uposathaṃ kareyya. Pātimokkhaṃ uddiseyya. Āgame 1- komudiyā cātumāsiniyā pavāreyya. Esā ñatti"

  47. "Suṇātu me bhante saṅgho amhākaṃ samaggānaṃ sammodamānānaṃ avivadamānānaṃ viharataṃ aññataro phāsuvihāro adhigato. Sace mayaṃ idāni pavāressāma, siyāpi bhikkhū pavāretvā cārikaṃ pakkameyyuṃ. Evaṃ mayaṃ imamhā phāsuvihārā paribāhirā bhavissāma. Saṅgho pavāraṇāsaṅgahaṃ karoti, idāni uposathaṃ karissati, pātimokkhaṃ uddisissati. Āgame komudiyā cātumāsiniyā pavāressati. Yāssāyasmato khamati pavāraṇāsaṅghahassa karaṇaṃ. Idāni uposathaṃ karissati, pātimokkhaṃ uddisissati. Āgame komudiyā cātumāsiniyā pavāressati. So tuṇhassa yassa nakkhamati, so bhāseyya"

  48. "Kato saṅghena pavāraṇāsaṅgaho idāni uposathaṃ karissati, pātimokkhaṃ uddisissati. Āgame komudiyā cātumāsiniyā pavāressati. 'Khamati saṅghassa tasmā tuṇhi evametaṃ dhārayāmī"ti.

  49. "Tehi ce bhikkhave, bhikkhūhi kate pavāraṇāsaṅgahe aññataro bhikkhu evaṃ vadeyya: 'icchāmahaṃ āvuso janapadacārikaṃ pakkamituṃ, atthi me janapade karaṇiya'nti. So evamassa vacanīyo: 'sādhāvuso, pavāretvā gacchāhī'ti.

  50. "So [PTS Page 178] [\q 178/] ce bhikkhave, bhikkhu pavārayamāno aññatarassa bhikkhuno pavāraṇaṃ ṭhapeti. So evamassa vacanīyo: 'anissaro kho me tvaṃ āvuso pavāraṇāya. Na tāvāhaṃ pavāressāmi'ti. Tassa ce bhikkhave, bhikkhuno pavārayamānassa aññataro bhikkhū pavāraṇaṃ ṭhapeti 2ubho saṅghena samanuyuñjitvā samanugāhitvā samanubhāsitvā yathādhammaṃ kārāpetabbā.

    1. "Āgame juṇahe" machasaṃ
    2. " hapeti tassa bhikkhuno" machasaṃ to vi [PTS] ja vi to vi

    [BJT Page 472] [\x 472/]


  51. "So ce bhikkhave, bhikkhu janapade taṃ karaṇīyaṃ tīretvā punadeva antokomudiyā cātumāsiniyā taṃ āvāsaṃ āgacchati, tehi ce bhikkhave, bhikkhūhi pavāriyamāne aññataro bhikkhu tassa bhikkhuno pavāraṇaṃ ṭhapeti, so evamassa vacanīyo: 'anissaro kho me tvaṃ āvuso pavāraṇāya, pavārito aha'nti. Tehi ce bhikkhave, bhikkhūhi pavāriyamāne so bhikkhu aññatarassa bhikkhuno pavāraṇaṃ ṭhapeti, ubho saṅghena samanuyuñjitvā samanugāhitvā samanubhāsitvā yathādhammaṃ kārāpetvā saṅghena pavāretabba"nti.

Pavāraṇakkhandheko niṭṭhito catuttho

Tassa uddānaṃ: -

  1. Vassaṃ vutthā kosalesu āgamma 1- santhudassanaṃ, 2- Aphāsu 3- pasusaṃvāsaṃ aññamaññānulomatā.

  2. Pavārentāsane 4- dve ca kammaṃ 5- gilānañātakā,
    Rājā corā ca dhuttā ca bhikkhūpaccatthikā tathā.


  3. Pañca catu tayo dveko āpanno vemati sarī,
    Sabbo saṅgho vematiko bahu samā ca 6- thokikā.


  4. Āvāsikā cātuddaso 7- liṅgasaṃvāsakā ubho,
    Gantabbaṃ na nisinnāya 8- chandadāne pavāraṇā 9-


  5. Savarehi khepitā megho antarā ca pavāraṇā,
    Na karonti 10- puramhākaṃ 11- aṭṭhapitā ca bhikkhuno.


  6. Kimhi cāti 12- katamañca diṭṭhena sutasaṃkayā 13-, Codako cuditako ca thullaccaya 14- vatthu bhaṇḍanaṃ, 15- Pavāraṇā 16- saṅgaho ca anissaro pavārayeti 17- Immahi khandhake vatthu chacattārisā.

    1. "Agamuṃ" machasaṃ
    2. "Satthuṃ dassanaṃ" a vi
    3. "Aphāsuṃ" machasaṃ
    4. "Pavārentā paṇāmañca" machasaṃ "paṇāme ca" [PTS]
    5. "Kamma" to vi ma nu pa
    6. "Bahusamāna" a vi to vi ja vi
    7. "Cātuddasa" machasaṃ "catuddasā" [P T S] to vi
    8. "Nisinnāya" to vi ma nu pa
    9. "Chandadāna pavāraṇā" itipi
    10. "Na icchanti" machasaṃ
    11. "Punamhākaṃ" ma nu pa to vi
    12. "Kimahicāti" machasaṃ
    13. "Sutasaṃkāya" machasaṃ
    14. "Thullaccayaṃ" a vi machasaṃ ja vi
    15. "Thullaccayaṃca bhaṇḍanaṃ" nu pa to vi
    16. "Pavāraṇassa" ma nu pa to vi
    17. "Pavāreti" ma nu pa to vi "pavāraṇā" ja vi

    [BJT Page 474] [\x 474/]

Cammakkhandhakaṃ

[PTS Page 179] [\q 179/]

  1. Tena kho pana samayena buddho bhagavā rājagahe viharati gijjhakuṭe pabbate. Tena kho pana samayena rājā māgadho seniyo bimbisāro asītiyā gāmasahassesu issariyādhipaccaṃ rajjaṃ kāreti. 1- Tena kho pana samayena campāyaṃ soṇo nāma koḷivīso seṭṭhiputto sukhumāḷo hoti. Tassa pādatalesu lomāni jātāni honti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro tāni asītigāmikasahassāni sannipātāpetvā kenacideva karaṇīyena soṇassa koḷīvīsassa sannike dutaṃ pāhesi: "āgacchatu soṇo icchāmi soṇassa āgata"nti.

  2. Atha kho soṇassa koḷivīsassa mātāpitaro soṇaṃ koḷivīsaṃ etadavocuṃ: "rājā te tāta. Soṇa, pāde dakkhitukāmo. Mā kho tvaṃ tāta, soṇa, yena rājā tena pāde abhippasāreyyāsi. Rañño purato pallaṅkena nisīda. Nisinnassa te rājā pade dakkhissatī"ti.

  3. Atha kho soṇaṃ koḷivīsaṃ sivikāya ānesuṃ. Atha kho soṇo koḷivīso yena rājā māgadho seniyo bimbisāro tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ abhivādetvā rañño purato pallaṅkena nisīdi. Addasā kho rājā māgadho seniyo bimbisāro soṇassa koḷivīsassa pādatalesu lomāni jātāni.

  4. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro tāni asīti gāmikasahassāti diṭṭhadhammike atthe anusāsitvā uyyojesi. "Tumhe khavattha bhaṇe. Mayā diṭṭhadhammike atthe anusiṭṭhā. 2Gacchatha taṃ bhagavantaṃ payirupāsatha. So no bhagavā samparāyike atthe anusāsissatī"ti. Atha kho tāni asītigāmikasahasasāni yena gijjhakuṭo pabbato tenupasaṅkamiṃsu.

  5. Tena kho pana samayena āyasmā sāgato bhagavato upaṭṭhāko hoti. Atha kho tāni asītigāmikasahassāni yenāyasmā sāgato tenupasaṅkamiṃsu. Upaṅkamitvā āyasmantaṃ sāgataṃ [PTS Page 180] [\q 180/] etadavocuṃ: "imāni bhante, asītigāmikasahassāni idhūpasaṅkantāni bhagavantaṃ dassanāya. Sādhu mayaṃ bhante, labheyyāma bhagavantaṃ dassanāyā"ti. Tena hi tumhe āyasmanto muhuttaṃ idheva tāva hotha, yāvāhaṃ bhagavantaṃ paṭivedemī"ti.

  6. Atha kho āyasmā sāgato tesaṃ asītiyā gāmikasahassānaṃ purato pekkhamānānaṃ pāṭikāya nimmujjitvā bhagavato purato ummujjitvā bhagavantaṃ etadavoca: "imāni bhante, asīti gāmikasahasasāni idhupasaṅkantāni bhagavantaṃ dassanāya yassadāni bhante, bhagavā kālaṃ maññatī"ti.

    1. "Karoti" to vi a vi ma nu pa
    2. "Anusāsitā" machasaṃ

    [BJT Page 476] [\x 476/]

  7. "Tena hi tvaṃ sāgata, vihārapacchāyāyaṃ āsanaṃ paññapehi"ti. "Evaṃ bhante"ti. Kho āyasmā sāgato bhagavato paṭissuṇitvā pīṭhaṃ gahetvā bhagavato purato nimmujjitvā tesaṃ asītiyā gāmikasahassānaṃ purato pekkhamānānaṃ pāṭikāya ummujjitvā vihārapacchāyāyaṃ āsanaṃ paññapesi. 1-

  8. Atha kho bhagavā vihārā nikkhamitvā vihārapacchāyāyaṃ paññatte āsane nisīdi. Atha kho nāni asītigāmikasahassāni yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.

  9. Atha kho tāni asitigāmikasahassani āyasmantaṃyeva sāgataṃ samannāharanti. No tathā bhagavantaṃ. Atha kho bhagavā tesaṃ asītiyā gāmikasahasasānaṃ cetasā ceto parivitakkamaññāya āyasmantaṃ sāgataṃ āmantesi: "tena hi tvaṃ sāgata, bhiyyosomattāya uttarimanussa dhammaṃ 2- iddhipāṭihāriyaṃ dassehī"ti. "Evaṃ bhante"ti. Kho āyasmā sāgato bhagavato paṭissuṇitvā vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe caṅkamatipi, tiṭṭhatipi, nisīdatipi, seyyampi kappeti, dhūpāyatipi, 3pajjalatipi, antaradhāyatipi.

  10. Atha kho āyasmā sāgato ākāse antalikkhe anekavihitaṃ uttarimanussadhammaṃ iddhipāṭihāriyaṃ dassetvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavoca: "satthā me bhante, bhagavā. Sāvako'hamasmi. Satthā me bhante, bhagavā sāvako'hamasmi.

  11. Atha kho tāni asītigāmikasahassāni "accariyaṃ vata bho! Abbhutaṃ vata bho! Sāvako hi nāma evaṃ mahiddhiko bhavissati. Evaṃ mahānubhāvo. Aho nūna satthā"ti. Bhagavantaṃyeva samannāharanti. No tathā āyasmantaṃ sāgataṃ.

  12. Atha kho bhagavā tesaṃ asitiyā gāmikasahassānaṃ cetasā ceto parivitakkamaññāya ānupubbikathaṃ kathesi. Seyyathīdaṃ - dānakathaṃ silakathaṃ [PTS Page 181] [\q 181/] saggakathaṃ kāmānaṃ ādinavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi.

  13. Yadā te bhagavā aññāsi kallacitte muducitte vinivaraṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā - taṃ pakāsesi, dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ. Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ patigaṇheyya, evameva tesaṃ asītiyā gāmikasahassānaṃ tasmiṃ yeva āsane virajaṃ vitamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi: "yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammaṃ"nti.

    1. "Paññāpeti" machasaṃ
    2. "Uttarimanussadhammaṃ" sī mu
    3. "Dhumāyatipi" machasaṃ " padhupāyatipi" si.

    [BJT Page 478] [\x 478/]

  14. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇa vicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṃ etadavocuṃ: "abhikkantaṃ bhaneta, abhikkantaṃ bhante, seyyathāpi bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, muḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, anandhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, 'cakkhumanto rūpāni dakkhinti'ti. Evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaṃ bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsake no bhagavā dhāretu ajjategge pāṇupete saraṇaṃ gate"ti.

  15. Atha kho soṇassa koḷivisassa etadahosi: "yathā yathā kho ahaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Yannunāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya'nati.

  16. Atha kho tāni asiti gāmikasahassāni bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu. Atha kho soṇo koḷivīso acirapakkantesu tesu asītiyā gāmikasahassesu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitavā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho soṇo koḷivīso bhagavantaṃ etadavoca: "yathā yathāhaṃ bhante, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Icchāmahaṃ bhante, kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ. Pabbājetu maṃ bhante, bhagavā"ti. Alattha kho soṇo koḷivīso bhagavato santike pabbajjaṃ alattha upasampadaṃ

  17. Acirūpasampanno [PTS Page 182] [\q 182/] ca panāyasmā soṇo sitavane viharati. Tassa accāraddhaviriyassa caṅkamato pādā bhijjiṃsu. Caṅkamo lohitena phuṭṭho hoti. Seyyathāpi gavāghātanaṃ

  18. Atha kho āyasmato soṇassa rahogatassa patisallinassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: "ye kho keci bhagavato sāvakā āraddhaviriyā viharanti. Ahaṃ tesaṃ aññataro. Atha ca pana me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccati. Saṃvijjanti kho pana me kule bhogā. Sakkā bhoge ca bhuñjituṃ. Puññāni ca kātuṃ. Yannūnāhaṃ hināyāvattitvā bhoge ca bhuñjeyyaṃ. Puññāni ca kareyya"nti.

  19. Atha kho bhagavā āyasmato soṇassa cetasā ceto parivitakka maññāya seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñajitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya, evameva gijjhakuṭe pabbate antarahito sītavane pāturahosi.

    [BJT Page 480] [\x 480/]

  20. Atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto yenāyasmato soṇassa caṅkamo tetanupasaṅkami. Addasā kho bhagavā āyasmato soṇassa caṅkamaṃ lohitena phuṭṭhaṃ. Disvāna bhikkhū āmantesi: "kassa khvāyaṃ bhikkhave, caṅkamo lohitena phuṭṭho. Seyyathāpi gavāghātana"nti. "Āyasmato bhante, soṇassa accāraddha viriyassa caṅkamato pādā bhijjiṃsu. Tassāyaṃ caṅkamo lohitena phuṭṭho. Seyyathāpi gavāghātana"nti.

  21. Atha kho bhagavā yenāyasmato soṇassa vihāro tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Āyasmāpi kho soṇo bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ soṇaṃ bhagavā etadavoca: "nanu te soṇa, rahogatassa patisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: 'ye kho keci bhagavato sāvakā accāraddhaviriyā viharanti, ahaṃ tesaṃ aññataro. Atha ca pana me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccati. Saṃvijjanti kho pana me kule bhogā. Sakkā bhoge ca bhuñajituṃ puññāni ca kātuṃ. Yannūnāhaṃ hināyāvattitvā bhoge ca bhuñjeyyaṃ. Puññāni ca kareyya"nti. "Evaṃ bhante"ti.

  22. "Taṃ kimmaññasi soṇa, kusalo tvaṃ pubbe agārikabhuto viṇāya tantissare?"Ti. "Evaṃ bhante, "ti. "Taṃ kimmaññasi soṇa, yadā te viṇāya tantiyo accāyatā honti, api nu te vīṇā tasmiṃ samaye saravatī vā hoti kammaññā vā?"Ti. "No hetaṃ bhante"ti. "Taṃ kimmaññasi soṇa, yadā te viṇāya tantiyo atisithilā honti, api nu te vīṇā tasmiṃ samaye saravati vā hoti kammaññā vā?"Ti. "No hetaṃ bhante"ti. "Taṃ kimmaññasi soṇa, yadā te vīṇāya tantiyo neva accāyatā honti nātisithilā, same guṇe patiṭṭhitā, api nu te vīṇā tasmiṃ samaye saravatī vā hoti kammaññā vā?"Ti. "Evaṃ bhante"ti.

  23. "Evameva kho soṇa, accāraddhaviriyaṃ uddhaccāya saṃvattati. [PTS Page 183] [\q 183/] atilīnaviriyaṃ kosajjāya saṃvattati. Tasmātiha tvaṃ soṇa, viriyasamataṃ 1- adhiṭṭhaha. Indriyānañca samataṃ 2paṭivijjha. Tattha ca nimittaṃ gaṇhāhī"ti. "Evaṃ bhante"ti. Kho āyasmā soṇo bhagavato paccassosi.

  24. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ soṇaṃ iminā ovādena ovaditvā seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñajitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñejayya, evameva sītavane āyasmato soṇassa pamukhe antarahito gijjhakūṭe pabbate pāturahosi.

    1. "Viriyasamathaṃ" ja vi
    2. "Indrayānañca samathaṃ" ja vi

    [BJT Page 482] [\x 482/]

  25. Atha kho āyasmā soṇo aparena samayena viriyasamataṃ adhiṭṭhāsi. Indriyānañca samataṃ paṭivijjhi. Tattha ca nimittaṃ aggahesi. Atha kho āyasmā soṇo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadve agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. "Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyā"ti. Abbhaññāsi. 1Aññataro ca panāyasmā soṇo arahataṃ ahosi.

  26. Atha kho āyasmato soṇassa arahattaṃ pattassa etadahosi: "yannūnāhaṃ bhagavato santike aññaṃ byākareyya"nti. Atha kho āyasmā soṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmā soṇo bhagavantaṃ etadavoca:

  27. "Yo so bhante, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇiyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasañño jano sammadaññā vimutto, so cha ṭhānāni adhīmutto hoti. Nekkhammādhi mutto hoti. Pavivekādhimutto hoti. Abyāpajjhādhimutto hoti. Upādānakkhayādhimutto hoti. Taṇhakakhayādhimutto hoti. Asammohādhimutto hoti.

  28. "Siyā kho pana bhante idhekaccassa āyasmato evamassa: 'kevalaṃ saddhāmattakaṃ nūna ayamāyasmā nissāya nekkhammādhimutto'ti. Na kho panetaṃ bhante, evaṃ daṭṭhabbaṃ khīṇāsavo bhante, bhikkhu vusitavā katakaraṇīyo karaṇiyamattano 2asamanupassanto katassa vā paticayaṃ, khayā rāgassa vītarāgattā nekkhammādhimutto hoti. Khayāmohassa vītamohattā nekkhammādhimutto hoti.

  29. "Siyā kho pana bhante, idhekaccassa āyasmato evamassa 'lābhasakkārasilokaṃ nūna āyasmā nikāmayamāno [PTS Page 184] [\q 184/] pavivekādhimutto'ti. Na kho panetaṃ bhante, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Khīṇāsavo bhante, bhikkhu vusitavā katakaraṇīyo karaṇiyamattano asamanupassanto katassa vā paticayaṃ, khayā rāgassa vitarāgattā nekkhammādhimutto hoti. Khayā dosassa vitadohattā pavivekādhimutto hoti. Khayā mohassa vītamohattā pavivekādhīmutto hoti.

    1. "Abhiññāsi" machasaṃ
    2. "Karaṇīyamattānaṃ" sī mu machasaṃ "karaṇiyaṃ attano" aṃguttarapāḷī
    .
    [BJT Page 484] [\x 484/]

  30. "Siyā kho pana bhante, idhekaccassa āyasmato evamassa 'silabbataparāmāsaṃ nūna ayamāyasmā sārato paccāgacchanto abyāpajjhādhimutto"ti. Na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ. Khīṇāsavo bhante, bhikkhu vusitavā katakaraṇīyo karaṇiyamattano asamanupassanto katassa vā paticayaṃ,khayā rāgassa vītarāgattā abyāpachajhādhimutto hoti.Khayā dosassa pe khayā mohassa vitarāgattā abyāpajjhādhimutto hoti. Khayā dohassa vitadosattā abyāpajjhādhimutto hoti.

    "Siyā kho pana bhante, idhekaccassa āyasmato evamassa 'silabbataparāmāsaṃ nūna ayamāyasmā sārato paccāgacchanto abyāpajjhādhimutto"ti. Na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ. Khīṇāsavo bhante, bhikkhu vusitavā katakaraṇīyo karaṇiyamattano asamanupassanto katassa vā paticayaṃ, khayā rāgassa vitarāgattā upadānakkhayādhimutto hoti. Khayā mohassa vitamohattā upadānakkhayādhimutto hoti.

    "Siyā kho pana bhante, idhekaccassa āyasmato evamassa 'silabbataparāmāsaṃ nūna ayamāyasmā sārato paccāgacchanto abyāpajjhādhimutto"ti. Na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ. Khīṇāsavo bhante, bhikkhu vusitavā katakaraṇīyo karaṇiyamattano asamanupassanto katassa vā paticayaṃ, khayā rāgassa vitarāgattā taṇhākkhādhimutto hoti. Khayā dosassa vitadohattā taṇhakkhayādhimutto hoti.

    "Siyā kho pana bhante, idhekaccassa āyasmato evamassa 'silabbataparāmāsaṃ nūna ayamāyasmā sārato paccāgacchanto abyāpajjhādhimutto"ti. Na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ. Khīṇāsavo bhante, bhikkhu vusitavā katakaraṇīyo karaṇiyamattano asamanupassanto katassa vā paticayaṃ, khayā rāgassa vitarāgattā asammohādhimutto hoti. Khayā dosassa vitadosattā asammohādhimutto hoti.

  31. "Evaṃ sammā vimuttacittassa bhante, bhikkhuno bhusā cepi cakkhu viññayyo rūpā cakkhussa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaṃ hoti ṭhitaṃ ānejjappattaṃ. Vayañcassānupassati.

    Bhusā cepi sotaviññayyā saddā sotassa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaṃ hoti ṭhitaṃ ānejjappattaṃ. Vayañcassānupassati.

    Bhusā cepi ghāṇaviññayyā gandhā ghāṇassa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaṃ hoti ṭhitaṃ ānejjappattaṃ. Vayañcassānupassati.

    Bhusā cepi jivhāviññayyā rasā jivhassa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaṃ hoti ṭhitaṃ ānejjappattaṃ. Vayañcassānupassati.

    Bhusā cepi kāyaviññayyā phoṭṭhabbā kāyassa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti. Amissikatamevassa cittaṃ hoti ṭhitaṃ ānejjappattaṃ. Vayañcassānupassati.

    Bhusā cepi manoviññayyā dhammā manassa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti. Amissikatamevassa cittaṃ hoti ṭhitaṃ ānejjappattaṃ. Vayañcassānupassati.

  32. "Seyyathāpi bhante, selo pabbato acchiddo asusiro ekaghano, puratthimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva naṃ saṅkampeyya. Na sampakampeyya. Na sampavedheyya. Pacchimāya cepi disāya āgaccheyya.

    Bhusā vātavuṭṭhi, neva naṃ saṅkampeyya. Na sampakampeyya. Na sampavedheyya. Pacchimāya cepi disāya āgaccheyya. Bhusā vātavuṭṭhi uttarāya cepi disāya āgaccheyya

    Bhusā vātavuṭṭhi, neva naṃ saṅkampeyya na sampakampeyya. Na sampavedheyya pacchimāya cepi disāya āgaccheyya.

    Bhusā vātavuṭṭhi dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva naṃ saṅkampeyya. Na sampakampeyya. Na sampavedheyya.

    Evameva bhante, evaṃ sammā vimuttacittassa bhikkhuno Bhusā cepi cakkhu cakkhuviññayyā rūpā cakkhussa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaṃ hoti ṭhitaṃ ānejjappattaṃ. Vayañcassānupassati.

    Bhusā cepi sotaviññayyā saddā sotassa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti. Amissikatamevassa cittaṃ hoti ṭhitaṃ ānejjappattaṃ. Vayañcassānupassati.

    Bhusā cepi ghāṇaviññayyā gandhā ghāṇassa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaṃ hoti ṭhitaṃ ānejjappattaṃ. Vayañcassānupassati.

    Bhusā cepi jivhāviññayyā rasā jivhassa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaṃ hoti ṭhitaṃ ānejjappattaṃ. Vayañcassānupassati.

    Bhusā cepi kāyaviññayyā phoṭṭhabbā kāyassa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaṃ hoti ṭhitaṃ ānejjappattaṃ. Vayañcassānupassati.

    Bhusā cepi manoviññayyā dhammā manassa āpāthaṃ āgacchanti, nevassa cittaṃ pariyādiyanti. Amissikatamevassa cittaṃ hoti ṭhitaṃ ānejjappattaṃ. Vayañcassānupassati"ti.

    [BJT Page 486] [\x 486/]

  33. "Nekkhammaṃ adhimuttassa pavivekañca cetaso, Abyāpajjhādhimuttassa upādānakkhayassa ca; [PTS Page 185] [\q 185/] taṇhakkhayādhimuttassa asammohañca cetaso, disvā ayātanuppādaṃ sammā cittaṃ vimuccati.

  34. Tassa sammā vimuttassa santacittassa bhikkhuno,
    Katassa paticayo natthi karaṇīyaṃ na vijjati.

  35. Selo yathā ekaghano vātena na samīrati,
    Evaṃ rūpā rasā saddā gandhā phassā ca kevalā;
    Iṭṭhā dhammā aniṭṭhā ca na ppavedhenti tādino,
    hitaṃ cittaṃ vippamuttaṃ vayañcassānupassatī"ti.

  36. Atha kho bhagavā bhikkhu āmantesi: "evaṃ kho bhikkhave, kulaputtā aññaṃ vyākaronti. Attho ca vutto. Attā ca anupanīto. Atha ca panidhekacce moghapurisā hasamānakā 1maññe aññaṃ vyākaronti. Te pacchā vighātaṃ āpajjantī"ti.

  37. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ soṇaṃ āmantesi: "tvaṃ kho'si soṇa, sukumālo. Anujānāmi
    te soṇa, phakapalāsikaṃ upāhana"nti. "Ahaṃ kho bhante, asītisakaṭavāhe hiraññaṃ ohāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito sattahatthikañca aṇikaṃ. Athāhaṃ bhante, phakapalāsikaṃ ce upāhanaṃ pariharissāmi, 2- tassa me bhavissanti cattāro: 'soṇo koḷivīso asītisakaṭavāhe hiraññaṃ ohāya āgarasmā anagāriyaṃ pabbajito sattahatthikañca aṇikaṃ. So dānāyaṃ phakapalāsikāsu upāhanāsu satto'ti. Sace bhagavā bhikkhusaṅghassa anujānissati, ahampi paribhuñjissāmi. No ce bhagavā bhikkhusaṅghassa anujānissati, ahampi na paribhuñjissāmi"ti.

  38. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: "anujānāmi bhikkhave, phakapalāsikaṃ upāhanaṃ na bhikkhave, diguṇā upāhanā dharetabbā. Na tiguṇā upāhanā dharetabbā na gaṇaṅgaṇupāhanā 3- dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā"ti.

  39. Tena kho pana samayena chabbagigayā bhikkhu sabbanīlikā 4upāhanāyo dhārenti. Sabbapītikā 5- upāhanāyo dhārenti. Sabbalohitikā 6- upāhanāyo dhārenti. Sabbamañjeṭṭhikā 7upāhanāyo dhārenti. Sabbakaṇhā 8upāhanāyo dhārenti. Sabbamhāraṅgarattā upāhanāyo dhārenti. Sabbamahānāmarattā upāhanāyo dhārenti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "seyyathāpi gihī kāmabhogino"ti. 1

    1. "Hasamānakaṃ" machasaṃ [PTS] ma nu pa to vi "hasamānā" aṭṭhakathā
    2. "Athāhaṃ bhante ekapalāsikaṃ ce upāhanaṃ pariharissamī" ti sīhalakkharapotthakesu na dissate marammarakkhara potthake "upāhanaṃ" na dissate
    3. "Guṇaṃguṇūpāhanā" machasaṃ
    4. "Sabbanīlikāyo" a vi ma nu pā to vi ja vi
    5. "Sabbāpītikāyo" ma nu pa a vi to vi ja vi
    6. "Sabbalohitikāyo" ma nupa a vi to vi ja vi
    7. "Mañjeṭṭhikāyo" ma nu pa a vi to vi ja vi "mañjiṭṭhikā" machasaṃ ma nu pa aṭṭhakathā
    8. "Sabbakaṇhāyo" ma nu pa a vi to vi ja vi.

    [BJT Page 488] [\x 488/]

  40. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ: "na bhikkhave, sabbanīlikā upāhanā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā"ti. "Na bhikkhave, sabbapītikā upāhanā dhāretabbā. Na sabbalohitikā upāhanā dhāretabbā. Na sabbamañjeṭṭhikā upāhanā dharetabbā. Na sabbakaṇhā upāhanā dharetabbā. Na sabbamahāraṅgarattā upāhanā dharetabbā. Na sabbamahānāmarattā upāhanā dharetabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā"ti.

  41. Tena kho pana samayena chabbaggiyā [PTS Page 186] [\q 186/] bhikkhū nīlakavaṭṭikā 1upāhanāyo dhārenti. - Pe - pītakavaṭṭhikā upāhanāyo dhārenti. Lohitavaṭṭikā upāhanāyo dhārenti. Mañjeṭṭhikavaṭṭhikā upāhanāyo dhārenti. Kaṇhavaṭṭhikā upāhanāyo dhārenti. Mahāraṅgarattavaṭṭikā upāhanāyo dhārenti. Mahānāmarattavaṭṭikā upāhanāyo dhārenti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "seyyathāpi gihī kāmabhogino"ti.

  42. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ: "na bhikkhave, nīlakavaṭṭikā upāhānā dhāretabbā. - Pe - na pītakavaṭṭikā upāhanā dhāretabbā. Na lohitakavaṭṭikā upāhanā dharetabbā. Na mañjeṭṭhikavaṭiṭikā upahānā dhāretabbā. Na kaṇhakavaṭṭikā upahanā dhāretabbā. Na mahāraṅgarattavaṭiṭikā upāhanā dharetabbā. Na mahānāmarattatavaṭṭikā upāhanā dharetabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā"ti.

  43. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhu khallikabaddhā 2upāhanāyo dhārenti. - Pe - puṭabaddhā upāhanāyo dhārenti. Pāḷiguṇṭhimā upāhanāyo dhārenti. Tulapuṇṇikā 3upāhanāyo dhārenti. Tittirapattikā upāhanāyo dhārenti. Meṇḍavisāṇavaṭṭikā 4- upāhanāyo dhārenti. Ajavisāṇavaṭṭikā 5- upāhanāyo dhārenti. Vicchikāḷikā upāhanāyo dhārenti. Morapiñajaparisibbitā 6- upāhanāyo dhārenti. Citrā upāhanāyo dhārenti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "seyyathāpi gihī kāmabhogino"ti.

  44. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ: "na bhikkhave, khallikabaddhā upāhānā dharetabbā. - Pe - na puṭabaddhā upāhanā dhāretabbā. Na pāḷiguṇṭhimā upāhanā dharetabbā. Na tulapuṇṇikā upahānā dhāretabbā. Na tittirapattikā upahanā dhāretabbā. Na meṇḍavisāṇavaṭiṭikā upāhanā dharetabbā. Na ajavisāṇavaṭṭikā upāhanā dhāretabbā. Na vicchikāḷikā upahanā dhāretabbā. Na morapiñjaparisibbitā upāhanā dhāretabbā. Na citrā upahanā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā"ti.

    1. "Nīlakavaddhikā" machasaṃ ettha pitakādisu ca sabbattha vadadhikā'ti dissate.
    2. "Khallakabandhā" machasaṃ [PTS] ma nu pa ja vi to vi
    3. "Tulapaṇaṇikā" to vi
    4. - 5 "baddhikā" sī mu "bandhikā" [PTS]
    5. "Ajavisāṇavaddhikā" aṭṭhakathā
    6. "Morapicchaparisibbitā" ma cha saṃ

    [BJT Page 490] [\x 490/]

  45. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhu sihacammaparikkhaṭā upāhānāyo dhārenti. - Pe - vyagghacammaparikkhaṭā upāhanāyo dhārenti. Dipicammaparikkhaṭā upāhanāyo dhārenti. Ajinacammaparikkhaṭā upahānāyo dhārenti. Uddacammaparikkhaṭā upahanāyo dhārenti. Majjāracammaparikkhaṭā upāhanāyo dhārenti. Kāḷakacammaparikkhaṭā upāhanāyo dhārenti. Ulukacammaparikkhaṭā 1- upahanāyo dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyanti vipācanti: "seyyathāpi gihi kāmabhogino"ti.

  46. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ: "na bhikkhave, sihacammaparikkhaṭā upāhānā dhāretabbā. - Pe - na vyagghacammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā. Na dipicammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā. Na ajinacammaparikkhaṭā upahānā dhāretabbā. Na uddacammaparikkhaṭā upahanā dhāretabbā. Na majjāracammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā. Na kāḷakacammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā. Na ulukacammaparikkhaṭā upahanā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā"ti.

  47. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi aññatarena bhikkhunā pacchāsamanena. Atha kho so bhikkhu khañjamāno bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhī.

  48. Addasā kho aññataro upāsako gaṇaṅgaṇupāhanaṃ 2ārohitvā bhagavantaṃ duratova āgacchantaṃ disvāna upāhanā orohitvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ abhivādetvā etadavoca: "kissa bhante, ayyo khañjati"ti. "Pādā me āvuso phalitā"ti. 3- "Handa bhante, upāhanāyo"ti. [PTS Page 187] [\q 187/] "alaṃ āvuso paṭikkhittā. Bhagavatā gaṇaṅgaṇupāhanā"ti. "Gaṇhāhetā bhikkhu upāhanāyo"ti.

  49. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi: "anujānāmi bhikkhave, omukkaṃ gaṇaṅgaṇupāhanaṃ. Na bhikkhave, navā gaṇaṅgaṇupāhanā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā"ti.

  50. Te na kho pana samayena bhagavā ajjhokāse anupāhano caṅkamati. "Satthā anupāhano caṅkamati"ti. Therāpi bhikkhu anupāhanā caṅkamanti.

  51. Chabbaggiyā bhikkhu satthari anupāhane caṅkamamāne theresupi bhikkhusu anupāhanesu caṅkamamānesu saupāhanā caṅkamanti. Ye te bhikkhu appicchā. Te ujjhāyanti, khiyanti, vipācenti: "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhu satthari anupāhane caṅkamamāne theresupi bhikkhusu anupāhanesu caṅkamamānesu saupāhanā caṅkamissantī"ti.

  52. Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Saccaṃ kira bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhu satthari anupāhane caṅkamamāne theresupi bhikkhusu anupāhanesu caṅkamamānesu saupāhanā caṅkamissantī?"Ti. "Saccaṃ bhagavā"

    1. "Luvakacamma parikkhaṭā" machasaṃ
    2. "Gaṇaṅgaṇupāhanā" ma nu pa a vi ja vi to vi
    3. "Guṇaṅguṇupāhanā" machasaṃ
    4. "Phālitāti" sī mu.

    [BJT Page 492] [\x 492/]

  53. "Vigarahi buddho bhagavā "kathaṃ hi nāma te bhikkhave, moghapurisā satthari anupāhane caṅkamamāne theresupi bhikkhusu anupāhanesu caṅkamamānesu saupāhanā caṅkamissanti? Imehi nāma bhikkhave, gihī kāma bhogino odātavasanā 1- abhijīvanikassa sippassa kāraṇā ācariyesu sagāravā sappatissā 2sabhāgavuttikā viharissanti. Idha kho taṃ bhikkhave, sobhetha, yaṃ tumhe evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā ācariyesu ācariyamattesu upajjhāyesu upajjhāyamattesu agāravā appatissā asabhāgavuttikā vihareyyātha?

  54. Netaṃ bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāya"ti. Atha kho bhagavā te bhikkhu anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposanāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā3- saṅgaṇikāya kolajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhunaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: "na bhikkhave, ācariyesu ācariyamattesu upajjhāyesu upajjhāyamattesu anupāhanesu caṅkamamānesu saupāhanena caṅkamitabbaṃ. Yo caṅkameyya, āpatti dukkaṭassa. Na bhikkhave, 3- ajjhārāme upāhanā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā"ti.

  55. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno pādakhīlābādho hoti. Bhikkhū taṃ bhikkhuṃ 4- pariggahetvā uccārampi passāvampi nikkhāmenti. Addasā kho bhagavā senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto te bhikkhū taṃ bhikkhuṃ pariggahetvā [PTS Page 188] [\q 188/] uccārampi passāvampi nikkhāmente disvāna yena te bhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā te bhikkhu etadavoca: "kiṃ imassa bhikkhave, bhikkhuno ābādho"ti. "Imassa bhante āyasmato pādakhīlābādho. Imaṃ mayaṃ pariggahetvā uccārampi passāvampi nikkhāmemā"ti.

  56. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: "anujānāmi bhikkhave, yassa pādā vā dukkhā, pādā vā elitā, pādakhīlo vā ābādho, 5upāhanaṃ dharetu"nti.

  57. Tena kho pana samayena bhikkhū adhotehi pādehi mañcampi pīṭhampi abhiruhanti. Cīvarampi senāsanampi dussati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ "anujānāmi bhikkhave, 'idāni mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā abhiruhissāmī ti upāhanaṃ dharetu"nti.

  58. Tena kho pana samayena bhikkhū rattiyā uposathaggampi sannisajjampi gacchantā andhakāre khāṇumpi kaṇṭakampi akkamanti. Pādā dukakhā honti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave, ajjhārāme upāhanaṃ dharetuṃ ukkaṃ padīpaṃ kattaradaṇḍa"nti.

    1. "Gihī odātavatthavasanā" machasaṃ
    2. "Sappatissavā" sī mu
    3. "Na ca bhikkhave" machasaṃ [PTS]
    4. "Taṃ bhikkhuṃ machasaṃ
    5. "Pādakhīlābādho vā" si

    [BJT Page 494] [\x 494/]

  59. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya kaṭṭhapādukāyo abhiruhitvā ajjhokāse vaṅkamanatti uccāsaddā mahāsaddā khaṭakhaṭasaddā anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentā - seyyathīdaṃ: rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ antakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ purisakathaṃ sūratathaṃ visikhākathaṃ kumhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vā, kīṭakampi akkamitvā mārenti, bhikkhūpi samādhimhā cāventi.

  60. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya kaṭṭhapādukāyo abhiruhitvā ajjhokāse vaṅkamissanti uccāsaddā mahāsaddā khaṭakhaṭasaddā anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentā - seyyathīdaṃ: rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ antakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ purisakathaṃ sūratathaṃ visikhākathaṃ kumhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vā, kīṭakampi akkamitvā mārenti, bhikkhūpi [PTS Page 189] [\q 189/] samādhimhā cāvessanti"ti.

  61. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Saccaṃ kira bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya kaṭṭhapādukāyo abhiruhitvā ajjhokāse caṅkamanatti uccāsaddā mahāsaddā khaṭakhaṭasaddā anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentā - seyyathīdaṃ: rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ antakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ purisakathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vā?, Kīṭakampi akkamitvā mārenti, bhikkhūpi samādhimhā cāventi?"Ti. "Saccaṃ bhagavā"

  62. Vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ bhikkhave, tesaṃ moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appanirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ. Kathaṃ hi nāma te bhikkhave, moghapurisā duntivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya carissanti? Manussānaṃ bhuñjamānānaṃ upari bhojanepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmessanti? Upari khādaniyepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmessanti? Upari sāyaniyepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmessanti? Upari pāniyepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmessanti? Sāmaṃ sūpampi odanampi viññāpetvā bhuñjissanti? Bhattaggepi uccāsaddā mahāsaddā viharanti"?Ti netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāya"ti.

    Atha kho bhagavā te bhikkhu anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposanāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅgaṇikāya kolajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhunaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi: "na bhikkhave, kaṭaṭhapādukāyo dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā"ti.

  63. Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirattaṃ viharitvā yena bārāṇasi tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena bārāṇasī tadavasari. Tatrasudaṃ bhagavā bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye.

  64. Tena kho pana samayena bhikkhu "bhagavatā kaṭṭhapādukā paṭikkhittā"ti tālataruṇe chedāpetvā tālapattapādukāyo dhārenti. Tāni tālataruṇāni chinnāni milāyanti. Manussā ujjhāyanti khīyanti, vipācenti: "kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā tālataruṇe chedāpetvā tālapattapādukāyo dhāressanti? Tāni tālataruṇāni chinnāni milāyanti. Ekindriyaṃ samaṇā sakyaputtiyā jivaṃ viheṭhenti"nti.

  65. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussā ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ, vipācentānaṃ: atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Saccaṃ kira bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhu tālataruṇe chedāpetvā tālapattapādukāyo dhārenti. Tāni tālataruṇāni chinnāni milāyantī?"Ti "saccaṃ bhagavā"

    [BJT Page 496] [\x 496/]

  66. Vigarahi buddho bhagavā "kathaṃ hi nāma te bhikkhave, moghapurisā tālataruṇe chedāpetvā tālapattapādukāyo dhāressanti? Tāni tālataruṇāni chinnāni milāyanti jivasaññino hi bhikkhave, manussā rukkhasmiṃ netaṃ bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāya"ti. Atha kho bhagavā te bhikkhu anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposanāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅgaṇikāya kolajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi: "na bhikkhave, tālapattapādukā dhāretabbā. Yo dhāreyya āpatti dukkaṭassā"ti.

  67. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhu "bhagavatā tālapattapādukā paṭikkhittā"ti. Veḷutaruṇe chedāpetvā veḷupattapādukāyo dhārenti. Tāni veḷutaruṇāni chinnāni milāyanti. Manussā ujjhāyanti khīyanti, vipācenti: "kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā veḷutaruṇe chedāpetvā veḷupattapādukāyo dhāressanti? Tāni veḷutaruṇāni chinnāni milāyanti. Ekindriyaṃ samaṇā sakyaputtiyā jivaṃ viheṭhentī"ti.

  68. Asesāsuṃ kho bhikkhu tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ, vipācentānaṃ: atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ "saccaṃ kira bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhu tālataruṇe chedāpetvā tālapattapādukāyo dhāressanti. Tāni tālataruṇāni chinnāni milāyanti?"Ti "na bhikkhave, veḷupattapādukā dhāratabbā yo dhareyya, āpatti dukkaṭassā"ti.

  69. Atha kho bhagavā bārāṇasiyaṃ yathābhirattaṃ viharitvā yena bhaddiyaṃ tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena bhaddiyaṃ tadavasari. Tatrasudaṃ bhagavā bhaddiye viharati isipatane jātiyāvane.

  70. Tena [PTS Page 190] [\q 190/] kho pana samayena bhaddiyā bhikkhu anekavihitaṃ pādukamaṇḍanānuyogamanuyuttā viharanti. Tiṇapādukaṃ kārontipi. Kārāpentipi. Muñujapādukaṃ karontipi. Kārāpettipi. Babbajapādukaṃ kārontipi. Kārāpentipi. Hintālapādukaṃ kārontipi. Kārāpentipi. Kamalapādukaṃ karontipi. Kārāpentipi. Kambalapādukaṃ kārontipi. Kārāpentipi. Riñcanti uddesaṃ paripucchaṃ adhisīlaṃ adhicittaṃ adhipaññaṃ
    .
  71. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khiyanti, vipācenti: "kathaṃ hi nāma bhaddiyā bhikkhū anekavihitaṃ pādukamaṇḍanānuyogamanuyuttā viharissanti. ? Tiṇapādukaṃ kārissantipi?. Kārāpessantipi?. Muñjapādukaṃ? Karissantipi?. Kārāpessantipi?. Babbajapādukaṃ kārissantipi?. Kārāpessantipi. Hintālapādukaṃ? Kārissantipi. Kārāpessantipi?. Kamalapādukaṃ karissantipi?. Kārāpessantipi?. Kambalapādukaṃ kārissantipi?. Kārāpessantipi?. Riñcissanti uddesaṃ paripucchaṃ adhisīlaṃ adhicittaṃ adhipaññaṃ"nti. Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

  72. "Saccaṃ kira bhikkhave, bhaddiyā bhikkhu anekavihitaṃ pādukamaṇḍanānuyogamanuyuttā viharissanti. ? Tiṇapādukaṃ karontipi? Kārāpentipi? Muñjapādukaṃ? Karontipi? Kārāpentipi? Babbajapādukaṃ karontipi? Kārāpentipi hintālapādukaṃ? Karontipi kārāpentipi? Kamalapādukaṃ karontipi? Kārāpentipi? Kambalapādukaṃ karontipi? Kārāpentipi? Riñcanti uddesaṃ paripucchaṃ adhisīlaṃ adhicittaṃ adhipaññaṃ?Nti". "Saccaṃ bhagavā"

    [BJT Page 498] [\x 498/]

  73. Vigarahi buddho bhagavā "kathaṃ hi nāma te bhikkhave, moghapurisā anekavihitaṃ pādukamaṇḍanānuyogamanuyuttā viharissanti. - Tiṇapādukaṃ kārissantipi?. Kārāpessantipi?. Muñjapādukaṃ? Karissantipi?. Kārāpessantipi?. Babbajapādukaṃ1karissantipi?. Kārāpessantipi. Hintālapādukaṃ? Kārissantipi?. Kārāpessantipi?. Kamalapādukaṃ karassantipi?. Kārāpessantipi?. Kambalapādukaṃ karissantipi?. Kārāpessantipi?. Riñcissanti uddesaṃ paripucchaṃ adhisīlaṃ adhicittaṃ adhipaññaṃ.

  74. "Netaṃ bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāya"ti. Atha kho bhagavā te bhikkhu anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposanāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅgaṇikāya kolajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhunaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi: na bhikkhave, tiṇapādukā dhāretabbā. Na muñjapādukā dhāretabbā. Na babbajapādukā dhāretabbā. Na hintālapādukā dhāretabbā. Na kamalapādukā dhāretabbā. Na kambalapādukā dhāretabbā. Na sovaṇṇamayā pādukā dhāretabbā. Na rūpimayā 2pādukā dhāretabbā. Na maṇimayā pādukā dhāretabbā. Na veḷuriyamayā pādukā dhāretabbā. Na phaḷikamayā pādukā dhāretabbā. Na kaṃsamayā pādukā dhāretabbā. Na kācamayā pādukā dhāretabbā. Na tipumayā pādukā dhāretabbā. Na sīsamayā pādukā dhāretabbā. Na tambalohamayā pādukā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca bhikkhave, kāci saṅkamanīyā pādukā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave, tisso pādukāyo 3dhuvaṭṭhānīyā asaṅkamaniyāyo: vaccapādukaṃ passāvapādukaṃ ācamanapāduka"nti.

  75. Atha kho bhagavā bhaddiye yathābhirattaṃ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatrasudaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetane anāthapiṇḍikassa ārāme.

  76. Tena kho pana samayena jabbaggiyā [PTS Page 191] [\q 191/] bhikkhu aciravatiyā nadiyā gāvinaṃ tarantīnaṃ visāṇesupi gaṇhanti. Kaṇhesupi gaṇahanti. Gīvāyapi gaṇhanti. Cheppāyapi 4gaṇhanti. Piṭṭhimpi abhirūhanti. Rattacittāpi aṅgajātaṃ vacchatarimpi ogāhetvā mārenti.

  77. Manussā ujjhāyanti, khīyanti, vipācenti: kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā gāvīnaṃ tarantinaṃ visāṇesupi gaṇhanti?. Kaṇṇesupi gaṇhanti?. Givāyapi gaṇhanti?. Cheppāyapi gaṇhanti?. Piṭṭhimpi abhirūhissnti?. Rattacittāpi aṅgajātaṃ jupissanti? Vacchatarimpi ogāhetvā māressanti? Seyyathāpi gihī kāmabhogino?"Ti.

  78. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ: atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Saccaṃ kira bhikkhave, - pe - "saccaṃ bhagavā ti. "

    1. "Pabbajapādukaṃ" machasaṃ
    2. "Rūpiyamayā" machasaṃ
    3. "Pādukā" machasaṃ
    4. "Cheppāpi" machasaṃ "cheppāyampi" [PTS] a vi to vi ja vi

    [BJT Page 500] [\x 500/]

  79. Vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ bhikkhave, tesaṃ moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appanirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma te bhikkhave, moghapurisā duntivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya carissanti? Manussānaṃ bhuñjamānānaṃ upari bhojanepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmessanti? Upari khādaniyepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmessanti? Upari sāyaniyepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmessanti? Upari pāniyepi uttiṭṭhapattaṃ upanāmessanti? Sāmaṃ sūpampi odanampi viññāpetvā bhuñjissānti?. Bhattaggepi uccāsaddā mahāsaddā viharanti"?Ti netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāya"ti.

    Atha kho bhagavā te bhikkhu anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposanāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅgaṇikāya kolajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhunaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi: "na bhikkhave, gāvīnaṃ visāṇesu gāhetabbaṃ. Na kaṇṇesu gahetabbaṃ. Na givāya gahetabbaṃ. Na cheppāya gahetabbaṃ. Na piṭṭhi abhirūhitabbā. Yo abhirūheyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca bhikkhave, rattacittena aṅgajātaṃ chupitabbaṃ. Yo chupeyya, āpatti thullaccayassa. Na vacchatari māretabbā. Yo māreyya, yathā dhammo kāretabbo"ti.

  80. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhu yānena yāyanti. Itthiyuttenapi purisantarena purisayuttenapi itthantarena. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "seyyathāpi gaṅgāmahiyāyā"ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. - Pe - "na bhikkhave, yānena yāyitabbaṃ. Yo yāyeyya, āpatti dukkaṭassā"ti.

  81. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kosalesu janapadesu sāvatthiyaṃ gacchanto bhagavantaṃ dassanāya antarāmagge gilāno hoti. Atha kho so bhikkhu maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamule nisīdi.

  82. Manussā taṃ bhikkhuṃ passitvā 1- etadavocuṃ: "kahaṃ bhante, ayyo gamissatī"ti. "Sāvatthiyaṃ kho ahaṃ āvuso, gamissāmi bhagavantaṃ dassanāyā"ti. "Ehi bhante, gamissāmā"ti. "Nāhaṃ āvuso, sakkomi. Gilānomhī'ti. "Ehi bhante, yānaṃ abhiruhā"ti. "Alaṃ āvuso, paṭikkhittaṃ bhagavatā yāna"nti. Kukkuccāyanto yānaṃ nābhīruhi.

  83. Atha kho so bhikkhu sāvatthiyaṃ gantvā bhikkhunaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ - pe - anujānāmi bhikkhave, gilānassa yāna"nti.

  84. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi: "itthiyuttaṃ nu kho purisayuttaṃ nu kho"ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ [PTS Page 192] [\q 192/] "anujānāmi bhikkhave, purisayuttaṃ hatthavaṭṭaka"nti.

  85. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno yānugghātena bāḷhataraṃ aphāsu ahosi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ - pe - "anujānāmi bhikkhave, sivikaṃ pāṭaṅki"nti.

  86. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhu uccāsayana mahāsayanāni dhārenti. Seyyathīdaṃ: āsandiṃ pallaṅkaṃ goṇakaṃ cittakaṃ paṭikaṃ paṭalikaṃ tulikaṃ vikatikaṃ uddalomiṃ 2ekantalomiṃ kaṭṭhissaṃ koseyyaṃ kuttakaṃ hatthattharaṃ assattharaṃ rathattharaṃ ajinappaveṇīṃ 3- kadalimigapavarapaccattharaṇaṃ 4- sauttaracchadaṃ ubhato lohitakupadhānaṃ. 5-

    1. "Disvā" machasaṃ
    2. "Uddhalomiṃ" machasaṃ
    3. "Ajitapaveṇiṃ" machasaṃ
    4. "Kadalimigapavarapaccattharaṇaṃ" machasaṃ
    5. "Lohitakupadhānanti" machasaṃ

    [BJT Page 502] [\x 502/]

  87. Manussā vihāracārikaṃ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti, khīyanti, vipācenti: "seyyathāpi gihī kāmabhogino"ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ - pe - "na bhikkhave, uccāsayanamahāsayanāni dhāretabbāni. Seyyathīdaṃ: āsandi pallaṅko goṇako cittako paṭikā paṭalikā tulikā vikatikā uddalomi ekantalomi kaṭṭhissaṃ koseyyaṃ kuttakaṃ hatthattharaṃ assattharaṃ rathattharaṃ ajinappaveṇī kādalimigapavarapaccattharaṇaṃ sauttaracchadaṃ ubhato lohitakupadhānaṃ. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā"ti.

  88. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhu "bhagavato uccāsayanamahāsayanāni paṭikkhittānī"ti. Mahācammāni dhārenti. Sīhacammaṃ byagghacammaṃ dipīcammaṃ tāni mañcappamāṇenapi chinnāni honatti. Paṭhappamāṇenapi chinnāni honti. Antopi mañce paññattāni honnati. Bahipi mañce paññattāni honti. Antopi pīṭhe paññattāni honti. Bahipi piṭhe papaññattāni henti. Manussā vihāracārikaṃ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyatti khīyanti, vipācenti: "seyyathāpi gihī kāmabhogino"ti bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ - pe - "na bhikkhave, mahācammāni dhāretabbāni. Sīhacammaṃ byagghacammaṃ dīpicammaṃ. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā"ti.

  89. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhu "bhagavatā mahācammāni paṭikkhittānī"ti. Gocammāni dhārenti. Tāni mañcappamāṇenapi chinnāni honatti. Piṭhappamāṇenapi chinnāni honti. Antopi mañce paññattāni honnati. Bahipi mañce paññattāni honti. Antopi pīṭhe paññattāni honti. Bahipi piṭhe papaññattāni honti.

  90. Aññataropi pāpabhikkhu aññatarassa pāpūpāsakassa kulupago 1hoti. Atha kho so pāpabhikkhu pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa pāpūpāsakassa nivesanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho [PTS Page 193] [\q 193/] so pāpūpāsako yena so pāpabhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā taṃ pāpabhikkhuṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.

  91. Tena kho pana samayena tassa pāpūpāsakassa vacchato hoti taruṇako abhirūpo dassanīyo pāsādiko citro seyyathāpi dīpicchāpo. Atha kho so pāpabhikkhu taṃ vacchakaṃ sakakkaccaṃ upanijjhāyati. Atha kho so pāpūpāsako taṃ pāpabhikkhuṃ etadavoca: "kissa bhante, ayyo imaṃ vacchakaṃ sakkaccaṃ upanijjhāyatī"ti. "Attho me āvuso, imassa vacchakassa cammenā"ti. Atha kho so pāpūpāsako taṃ vacchakaṃ vadhitvā cammaṃ vidhunitvā tassa pāpabhikkhuno pādāsi. Atha kho so pāpabhikkhu taṃ cammaṃ saṅghāṭiyā paṭicchādetvā agamāsi.

    1. "Kulupako" machasaṃ

    [BJT Page 504] [\x 504/]

  92. Atha kho gāvī vacchagiddhinī taṃ pāpabhikkhuṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Bhikkhu evamāhaṃsu. "Kissa tyāyaṃ āvuso, gāvī piṭṭhito piṭṭhito anubaddhā"ti. 1"Ahampi kho āvuso, na jānāmi kena myāyaṃ gāvī piṭṭhito piṭṭhito anubaddhā"ti.

  93. Tena kho pana samayena tassa pāpabhikkhuno paṅghāṭi lohitena makkhitā hoti. Bhikkhu evamāhaṃsu: "ayaṃ pana te āvuso, saṅghāṭi kiṃ katā?"Ti. Atha kho so pāpabhikkhu bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. "Kiṃ pana tvaṃ āvuso, pāṇātipāte samādapesī"ti. "Evamāvuso"ti. Ye te bhikkhū appicchā, te ujjhāyanti khīyanti, vipācenti: "kathaṃ hi nāma bhikkhu pāṇātipāte samādapessati? Nanu bhagavatā anekapariyāyena pāṇātipāto garahito? Pāṇātipātā veramaṇi pasatthā"ti. Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā taṃ pāpabhikkhuṃ paṭipucchi "saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu pāṇātipāte samādapesī"ti. "Saccaṃ bhagavā "

  94. Vigarahi buddho bhagavā "kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisā pāṇātipāte samādapessasi? Nanu mayā moghapurisā anekapariyāyena pāṇātipāto garahito? Pāṇātipātā veramaṇī pasatthā? Netaṃ moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāya"ti.

    Atha kho bhagavā te bhikkhu anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposanāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅgaṇikāya kolajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhunaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi: "na bhikkhave, pāṇātipāte samadapetabbaṃ. Yo samādapeyya, yathā dhammo kāretabbo. Na bhikkhave, gocammaṃ dhāretabbaṃ. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca bhikkhave, kiñci cammaṃ dhāretabbaṃ. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā"ti.

  95. [PTS Page 194] [\q 194/] tena kho pana samayena manussānaṃ mañcopi 2- pīṭhampi cammonaddhāni honti cammavinaddhāni. Bhikkhu kukkuccāyantā nābhinisīdanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave, gihivikaṭaṃ 3- abhinisīdituṃ nattheva abhinipajjitu"nti.

  96. Tena kho pana samayena vihārā cammavaṭṭehi ogumbīyanti, 4bhikkhu kukkuccāyantā nābhinisīdanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ "anujānāmi bhikkhave, bandhanamattaṃ abhinisīditu"nti.

  97. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhu saupāhanā gāmaṃ pavisanti. Manussā ujjhāyanti khīyanti, vipācenti: "seyyathāpi gihī kāmabhogino"ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Na bhikkhave, saupāhaneta gāmo pavisitabbo. Yo paviseyya, āpatti dukkaṭassā"ti.

  98. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Na sakkoti vinā upāhane na gāmaṃ pavisitūṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave, gilānena bhikkhunā saupāhaneta gāmaṃ pavisitu"nti.

    1. "Anubandhiti" machasaṃ "anubandhā" sī mu
    2. "Mañcemapi" ma cha saṃ
    3. "Gihicikataṃ" machasaṃ
    4. "Ogumathīyanti" machasaṃ

    [BJT Page 506] [\x 506/]

  99. Tena kho pana samayena āyāsmā mahākaccāyano avantīsu viharati kuraraghare 1papāte 2- pabbate. Tena kho pana samayena soṇo upāsako kuṭikaṇṇo3 āyasmato mahākaccāyanassa upaṭṭhāko hoti.

  100. Atha kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo yenāyasmā mahākaccāyano tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccāyanaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo āyasmantaṃ mahākaccāyanaṃ etadavoca: "yathā yathāhaṃ bhante, ayyena mahākaccāyanena dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Icchāmahaṃ bhante, kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ. Pabbājetu maṃ bhante ayyo mahākaccāyano'ti. 4- "Dukkaraṃ kho so, yāvajīvaṃ ekaseyyaṃ ekabhattaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Iṅgha tvaṃ soṇa, tattheva agārikabhuto buddhānaṃ sāsanaṃ anuyuñja kālayuttaṃ ekaseyyaṃ ekabhattaṃ brahmacariya"nti.

  101. Atha kho soṇassa upāsakassa kuṭikaṇṇassa yo ahosi pabbajjābhisaṅkhāro, so paṭippassambhi. Dutiyampi kho soṇo upāsako [PTS Page 195] [\q 195/] kuṭikaṇṇo yenāyasmā mahākaccāyano tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccāyanaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo āyasmantaṃ mahākaccāyanaṃ etadavoca: "yathā yathāhaṃ bhante, ayyena mahākaccāyanena dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Icchāmahaṃ bhante, kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ. Pabbājetu maṃ bhante ayyo mahākaccāyano'ti. Atha kho āyasmā mahākaccāyano soṇaṃ upāsakaṃ kuṭikaṇṇaṃ pabbājasi.

    Atha kho soṇassa upāsakassa kuṭikaṇṇassa yo ahosi pabbajjābhisaṅkhāro, So paṭippassambhi. Tatiyampi kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo yenāyasmā mahākaccāyano tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccāyanaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo āyasmantaṃ mahākaccāyanaṃ etadavoca: "yathā yathāhaṃ bhante, ayyena mahākaccāyanena dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Icchāmahaṃ bhante, kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ. Pabbājetu maṃ bhante ayyo mahākaccāyano'ti. Atha kho āyasmā mahākaccāyano soṇaṃ upāsakaṃ kuṭikaṇṇaṃ pabbājasi.

  102. Tena kho pana samayena avantidakkhiṇāpatho appabhikkhuko hoti. Atha kho āyasmā mahākaccāyano tiṇṇaṃ vassānaṃ accayena kicchena kasireṇa tato tato dasavaggaṃ bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā āyasmantaṃ soṇaṃ upasampādesi.

  103. Atha kho āyasmato soṇassa vassaṃ vuttassa rahogatassa patisallinassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: "sutoyeva kho me so bhagavā 'ediso ca ediso cā'ti. Na ca mayā sammukhā diṭṭho gaccheyyāhaṃ taṃ bhagavattaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ, sace maṃ upajjhāyo anujāneyyā"ti.

    1. "Kururaghare" machasaṃ
    2. "Papatako" machasaṃ
    3. "Koṭikaṇṇo" aṭṭhakathā.
    4. "Evaṃ vutte āyasmā mahākaccāyano soṇaṃ upāsakaṃ kuṭikaṇṇaṃ etadavoca"si.

    [BJT Page 508] [\x 508/]

  104. Atha kho āyasmā soṇo sāyaṇhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahākaccāyano tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccāyanaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā soṇo ayasmantānaṃ mahākaccāyanaṃ etadavoca: "idha mayhaṃ bhanenata, rahogatassa patisallitassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: 'sutoyeva kho me so bhagavā 'ediso ca ediso cā'ti.

    Na ca mayā sammukhā diṭṭho gaccheyyāhaṃ taṃ bhagavattaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ, sace maṃ upajjhāyo anujāneyyā"ti. 'Gaccheyyāhaṃ bhante, taṃ bhagavattaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ, sace maṃ upajjhāyo anujāneyyā"ti. "Sādhu sādhu soṇa, gaccha tvaṃ soṇa, taṃ bhagavattaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ, dakkhissasi tvaṃ soṇa taṃ bhagavantaṃ pāsādikaṃ pasādaniyaṃ 1- santindriyaṃ santamānasaṃ uttamadamatha samathamanuppattaṃ santaṃ guttaṃ yatindriyaṃ nāgaṃ.

  105. "Tena hi tvaṃ soṇa, mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda 'upajjhāyo me bhante, āyasmā mahākaccayano bhagavato pāde sirasā vandatī'ti. Evañca vadehi avantidakkhiṇāpatho bhante, appabhikkhuko tiṇṇaṃ me vassānaṃ accayena kiccena kasirena tato tato dasavaggaṃ bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā upasampadaṃ alatthaṃ. Appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe appatarena gaṇena upasampadaṃ anujāneyyā"ti.

  106. "Avantidakkhiṇāpathe bhante, kaṇahuttarā bhūmi kharā gokaṇṭakahatā. Appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe [PTS Page 196] [\q 196/] gaṇaṅgaṇupāhanaṃ anujāneyya.

  107. "Avantidakkhiṇāpathe bhante, nāganagarukā manussā udakasuddhikā. Appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe dhuvanahānaṃ anujāneyya.

  108. "Avantidakkhiṇāpathe bhante, cammāni attharaṇāni phaḷakacammaṃ ajacammaṃ migacammaṃ. Seyyathāpi bhante, majjhimesu janapadesu pharagu moragu majjāru jantu, 2- evameva kho bhante, avantidakkhiṇāpathe cammāni attharaṇāni phaḷakacammaṃ ajacammaṃ migacammaṃ appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe cammāni attharaṇāni anujāneyya eḷakacammaṃ ajacammaṃ migacammaṃ.

  109. "Etarahi bhante, manussā nissimagatānaṃ bhikkhūnaṃ cīvaraṃ denti: 'imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa demā'ti. Te āgantvā ārocenti: 'itthannāmehi te āvuso manussehi cīvaraṃ dinna'nti. Te kukkuccāyantā na sādiyanti' mā no nissaggiyaṃ ahosī'ti. Appeva nāma bhagavā civare pariyāyaṃ ācikkheyyā"ti.

    1. "Pāsādikaṃ pāsādanīyaṃ" a vi ma nu pa to vi ja vi
    2. "Erako merako jandurakā manduraka: " iti dissate "divyāvadāne"

    [BJT Page 510] [\x 510/]

  110. "Evaṃ bhante"ti. Kho āyasmā soṇo āyasmato mahā kaccāyanassa paṭissutvā uṭṭhāyasanā āyasmantaṃ mahākaccāyanaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā senāyasanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaraṃ ādāya yena sāvatthīyaṃ tena pakkāmi.

  111. Anupubbena yena sāvatthī jetavanaṃ anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nasidi. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: "imassa ānanda, āgantukassa bhikkhuno senāsanaṃ paññāpehī"ti.

  112. Atha kho āyasmā ānando "yassa kho maṃ bhagavā āṇāpeti 'imassa ānanda, āgantukassa bhikkhuno senāsanaṃ paññapehī'ti, iccati bhagavā tena bhikkhunā saddhiṃ ekavihāre vatthuṃ. Icchati bhagavā āyasmatā soṇena saddiṃ ekavihare vatthu"nti. Yasmīṃ vihare bhagavā viharati, tasmiṃ vihare āyasmato soṇassa senāsanaṃ paññāpesi.

  113. Atha kho bhagavā bahudeva rattiṃ ajjhokāse vitināmetvā vihāraṃ pāvisi. Āyasmāpi kho soṇo bahudeva rattiṃ ajjhokāse vitināmetvā vihāraṃ pāvisi.

  114. Atha kho bhagavā rattiyā paccūsamayaṃ paccuṭṭhāya āyasmantaṃ soṇaṃ ajjhesi: paṭibhātu taṃ bhikkhu dhammo bhāsitu"nti. "Evaṃ bhante"ti. Kho āyasmā soṇo bhagavato paṭissuṇitvā sabbāneva aṭṭhakavaggikāni sareṇa abhāsi.

  115. Atha kho bhagavā āyasmato soṇassa sarabhaññapariyosāte abbhanumodi: sādhu sādhu bhikkhu, 'suggahītāni kho te bhikkhu, aṭṭhakavaggikāni [PTS Page 197] [\q 197/] sumanakasitāni sūpadhāritāni. Kalyāṇiyāsi 1- vācāya samantāgato vissaṭṭhāya aneḷagalāya atthassa viññāpaniyā. Kati vassosi tvaṃ bhikkhū?"Ti. "Ciradiṭṭho2- me bhante, kāmesu ādīnavo. Api ca sambādho gharāvāso 3- bahukicco bahukaraṇiyo"ti. 4-

  116. Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ Udānesi.

    "Disvā ādinavaṃ loke ñatvā dhammaṃ nirūpadhiṃ,
    Ariyo na ramati pāpe pāpe na ramati sucī"ti.

    1. "Kalyāṇiyāpi" machasaṃ "kalyāṇiyāsipi" [PTS]
    2. "Ciraṃ diṭṭho" machasaṃ [PTS]
    3. "Sambādhā gharāvāsā" machasaṃ [PTS] to vi ma nu pa
    4. "Bahukiccā bahukaraṇiyā" machasaṃ [PTS] ma nu pa to vi

    [BJT Page 512] [\x 512/]

  117. Atha kho āyasmā soṇo "paṭisammodati kho maṃ bhagavā. Ayaṃ khavassa kālo yaṃ me upajjhāyo paridassī"ti 1uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhagavato pāde sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavoca: "upajjhāyo me bhante, āyasmā mahākaccāyano bhagavato pāde sirasā vandati. Evañca vadeti:

  118. "Avantidakkhiṇāpatho bhante, appabhikkhuko tiṇṇaṃ me vassānaṃ accayena kicchena kasirena tato tato dasavaggaṃ bhikkhu saṅghaṃ sannipātāpetvā upasampadaṃ alatthaṃ. Appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe appatarena gaṇena upasampadaṃ anujāneyya.

  119. "Avantidakkhiṇāpathe bhante, kaṇhuttarā bhumi kharā gokaṇṭakahatā. Appevanāma bhagavā avanti dakkhiṇāpathe gaṇaṅgaṇupāhanaṃ anujāneyya.

  120. "Avantidakkhiṇāpathe bhante, nāhanagarukā manussā udakasuddhikā appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe dhuvanahānaṃ anujāneyya,

  121. "Avantidakkhiṇāpathe bhante, cammāni attharaṇāni: eḷakacammaṃ ajacammaṃ migacammaṃ seyyathāpi bhanate, majjhimesu janapadesu eragu moragu majjāru jantu, evameva kho bhante, avantidakkhiṇāpathe cammāni attharaṇāni eḷakacammaṃ ajacammaṃ migacammaṃ. Appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe cammāni attharaṇāni anujāneyya: eḷakacammaṃ ajacammaṃ migacammaṃ"

  122. "Etarahi bhante, manussā nissimagatānaṃ bhikkhūnaṃ cīvaraṃ denti: 'imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa demā'ti. Te āgantvā ārocenti: 'itthannāmehi te āvuso manussehi cīvaraṃ dinna'nti. Te kukkuccāyantā na sādiyanti' mā no nissaggiyaṃ ahosī'ti. Appeva nāma bhagavā civare pariyāyaṃ ācikkheyyā"ti.

  123. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. "Avantidakkhiṇapatho bhikkhave, appabhikkhuko anujānāmi bhikkhave, sabbapaccantimesu janapadesu vinayadharapañcamena gaṇena upasampadaṃ.

  124. "Tatirame paccantimā janapadā: puratthimāya disāya kajaṅgalaṃ 2nāma nigamo. Tassāparena 3- mahāsālā. Tato parā paccantimā janapadā orato majjhe. Puratthimadakkhiṇāya disāya salalavati 4- nāma nadi. To parā paccantimā janapadā. Orato majjhe dakkhiṇāya disāya setakaṇṇikaṃ nāma nigamo. Tato parā paccantimā janapadā. Orato majjhe pacchimāya disāya thūṇaṃ nāma brāhmaṇagāmo. Tato parā paccantimā janapadā. Orato majjhe uttarāya disāya usiradadhajo nāma pabbato. Tato parā paccantimā janapadā. Orato majjhe. Anujānāmi bhikkhave, evarūpesu paccantimesu janapadesu vinayadharapañcamena gaṇena upasampadaṃ.

    1. "Paridassatīti" ma nu pa to vi
    2. "Kajaṅgalo" a vi ma nu pa to vi to vi ja vi"gajaṅgalaṃ" machasaṃ
    3. "Tassaparena" machasaṃ ma nu pa to vi to vi
    4. "Sallavati" machasaṃ a vi

    [BJT Page 514] [\x 514/]

  125. "Avannidakkhiṇāpathe bhikkhave, kaṇhuttarā bhumi kharā gokaṇṭakahatā.. Anujānāmi bhikkhave, sabbapaccantimesu janapadesu gaṇaṅgaṇūpāhanaṃ"

  126. "Avantidakkhiṇāpathe bhikkhave, nāgakarukā manussā udakasuddhikā. Anujānāmi bhikkhave, sabbapaccantimesu janapadesu dhuvanahānaṃ"

  127. "Avantidakkhiṇāpetha bhante, cammāni attharaṇāni phaḷakacammaṃ [PTS Page 198] [\q 198/] ajacammaṃ vigacammaṃ. Seyyathāpi bhikkhave, majjhimesu janapadesu pharagu moragu majjāru jantu, evameva kho bhikkhave, avantidakkhiṇāpathe cammāni attharaṇāni phaḷakacammaṃ ajacammaṃ migacammaṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sabbapaccantimesu janapadesu cammāni attharaṇāti: elakacammaṃ ajacammaṃ migacammaṃ".

  128. "Idha pana bhikkhave, manussā nissimagatānaṃ bhikkhūnaṃ cīvaraṃ denti: 'imaṃ cīvaraṃ ittannāmassa demā'ti. Anujānāmi bhikkhave, sādiyituṃ. 1- Na tāva taṃ gaṇanūpagaṃ yāva na hatthaṃ gacchati"ti.

Input by the Sri Lanka Tripitaka Project

Related Links:

www.sub.uni-goettingen.de

No comments: