Sunday, January 10, 2010

Vinayapiṭake (Pācittiyapāḷi) Part III

Vinayapiṭake

6. 3. 1

Ovādasikkhāpadaṃ

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena therā bhikkhu bhikkhuniyo ovadantā lābhino honti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Atha kho chabbaggiyānaṃ bhikkhunaṃ etadahosi: etarahi kho āvuso therā bhikkhu bhikkhuniyo ovadantā lābhino honti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, handāvuso mayampi bhikkhuniyo ovadāmāti.

  2. Atha kho chabbaggiyā bhikkhu bhikkhuniyo upasaṃkamitvā etadavocuṃ: "ambhepi [PTS Page 050] [\q 50/] bhaginiyo upasaṃkamatha mayampi ovadissāmā"ti. Atha kho tā bhikkhuniyo yena chabbaggiyā bhikkhu tenupasaṃkamiṃsu. Upasaṃkamitvā chabbaggiye bhikkhu abhivādetvā ekamantaṃ nisidīṃsu. Atha kho chabbaggiyā bhikkhu bhikkhuniyaṃ parittaññeva dhammiṃ kathaṃ katvā divasaṃ tiracchānakathāya vītināmetvā uyyojesuṃ 'gacchatha bhaginiyo'ti.

  3. Atha kho tā bhikkhuniyo yena bhagavā tenupasaṃkamiṃsu upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho tā bhikkhuniyo bhagavā etadavoca: tacci bhikkhuniyo ovādo iddho ahosī'ti. Kuto bhante ovādo iddho bhavissati ayyā chabbaggiyā parittaññeva dhammiṃ kathaṃ katvā divasaṃ tiracchānakathāya vītināmetvā uyyojesunti.

  4. Atha kho bhagavā tā bhikkhuniyo dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho tā bhikkhuniyo bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhīṇaṃ katvā pakkamiṃsu.

  5. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ sannipātāpetvā chabbaggiye bhikkhu paṭipucchi: "saccaṃ kira tumhe bhikkhave bhikkhuniyaṃ parittaññeva dhammiṃ kathaṃ katvā divasaṃ tiracchānakathāya vītināmetvā uyyojethā"ti.

    Saccaṃ bhagavā.

    [BJT Page 148] [\x 148/]

    Vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā bhikkhuniyaṃ parittaññeva dhammiṃ kathaṃ katvā divasaṃ tiracchānakathāya vītināmetvā uyyojessatha. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Anujāmi bhikkhave bhikkhunovādakaṃ sammannituṃ evañca pana bhikkhave sammannitabbo paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo. Yācitvā vyantena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo.

  6. "Suṇātu me bhante saṃgho yadi saṃghassa pattakallaṃ saṃgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ bhikkhunovādakaṃ sammanneyya esā ñatti.

    "Suṇātu me bhante saṃgho saṃgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ bhikkhunovādakaṃ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannamāssa bhikkhuno bhikkhunovādakassa sammati. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya dutiyampi etamatthaṃ vadāmi.

    "Suṇātu me bhante saṃgho saṃgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ bhikkhunovādakaṃ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannamāssa bhikkhuno bhikkhunovādakassa sammati. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya tatiyampi etamatthaṃ vadāmi.

    "Suṇātu me bhante saṃgho saṃgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ bhikkhunovādakaṃ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannamāssa bhikkhuno bhikkhunovādakassa sammati1-. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya

    Sammato saṃghena itthannāmo bhikkhu bhikkhunovādako khamati saṃghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī"ti.

  7. Atha kho bhagavā chabbaggiye bhikkhuṃ anekapariyāyena [PTS Page 051] [\q 51/] vigarahitvā duharatāya dupposanāya mahicchatāyaya asantuṭṭhiyā saṃgaṇīkāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhatassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhunaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi, tena hi bhikkhave bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca: saṃghasuṭṭhutāya saṃghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhunaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

    "Yo pana bhikkhu asammato bhikkhuniyo ovadeyya pacittiya"nti.

    Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhapadaṃ paññattaṃ hoti.

    1. Sammuti - sīmu.

    [BJT Page 150] [\x 150/]

  8. Tena kho pana samayena therā bhikkhu sammatā bhikkhuniyo ovadannā tatheva lābhino honti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccabhesajjaparikkhārānaṃ. Atha kho chabbaggiyānaṃ bhikkhunaṃ etadahosi: etarahi kho āvuso therā bhikkhu sammatā bhikkhuniyo ovadantā tatheva lābhino honti civarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccabhesajjaparikkhāronaṃ. Handāvuso mayampi nissīmaṃ gantvā aññamaññaṃ bhikkhunovādakaṃ sammantitvā bhikkhuniyo ovadāmāti.

  9. Atha kho chabbaggiyā bhikkhu nassīmaṃ gantvā aññamaññaṃ bhikkhunovādakaṃ sammannitvā bhīkakhunoyo upasaṃkamitvā etadavocuṃ: "mayampi bhaginiyo sammatā amhepi upasaṃkamatha mayampi ovadissāmā"ti. Atha kho tā bhikkhuniyo yena chabbaggiyā bhikkhu tenupasaṃkamiṃsu. Upasaṃkamitvā chabbaggiye bhikkhu abhivādetvā ekamantaṃ nisisiṃsu. Atha kho chabbaggiyā bhikkhu bhikkhunīnaṃ parittaññeva dhammiṃ kathaṃ katvā divasaṃ tiracchānakathāya vītināmetvā uyyojesuṃ: 'gacchatha bhaginiyo'ti.

  10. Atha kho tā bhikkhuniyo yena bhagavā tenupasaṃkamiṃsu upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho tā bhikkhuniyo bhagavā etadavoca: kacci bhikkhuniyo ovādo iddho ahosī'ti. Kuto bhante ovādo iddho bhavissati ayyā chabbaggiyā parittaññeva dhammiṃ kathaṃ katvā divasaṃ tiracchānakathāya vītināmetvā uyyojesunti.

    Atha kho bhagavā tā bhikkhuniyo dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi Sampahaṃsesi. Atha kho tā bhikkhuniyo bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhīṇaṃ katvā pakkamiṃsu.

  11. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ sannipātāpetvā chabbaggiye bhikkhu paṭipucchi: "saccaṃ kira tumhe bhikkhave bhikkhuniyaṃ parittaññeva dhammiṃ kathaṃ katvā divasaṃ tiracchānakathāya vītināmetvā uyyojethā"ti. Saccaṃ bhagavā. Vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā bhikkhuniyaṃ parittaññeva dhammiṃ kathaṃ katvā divasaṃ tiracchānakathāya vītināmetvā uyyojessatha. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi.

    [BJT Page 152] [\x 152/]

  12. Anujānāmi bhikkhave aṭṭhahaṃgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ bhikkhunovādakaṃ sammantituṃ. Sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañajanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti tathārūpassa dhammā bahussutā honti dhatā1- vacasā parivitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattini suvinicchitāni suttaso anubyañajanaso. Kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo. Yebhuyyena bhikkhunīnaṃ piyo hoti manāpo. Paṭibalo hoti bhikkhuniyo ovadituṃ. Na kho panetaṃ bhagavantaṃ uddissa pabbajitāya kāsāyavatthavasanāya garudhammaṃ ajjhāpannapubbe hoti. Vīsativasso vā hoti atirekavīsativasso vā. Anujānāmi bhikkhave imehi aṭṭhahaṃgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ bhikkhunovādakaṃ sammantitunti.

  13. [PTS Page 052] [\q 52/] yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

    Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

    Asammato nāma: ñatticatutthena kammena asammato.
    Bhikkhuniyo nāma: ubhato saṃghe upasampannā.

    Ovadeyyāti: aṭṭhahi garudhammehi ovadati āpatti pācittiyassa. Aññena dhammena ovadati āpatti dukkaṭassa. Ekato upasampannāya ovadati āpatti dukkaṭassa.

  14. Tena sammatena bhikkhunā pariveṇaṃ sammajjitvā pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetvā āsanaṃ paññāpetvā dutiyaṃ gahetvā nisīditabbaṃ. Bhikkhunīhi tattha bantvā taṃ bhikkhuṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīditabbaṃ. Tena bhikkhunā pacchitabbā samaggattha2- bhaginiyoti. Sace samaggambhayyāti. 3- Bhaṇanti. Vattanti bhaginiyo aṭṭhagarudhammāti. Sace vattantayyāti4bhaṇanti eso bhaginiyo ovādoti nīyyādenabbo5- sace na vattantayyāti bhaṇanti osāretabbā.

    1. Dhātā - machasaṃ
    2. Samaggāttha - machasaṃ
    3. Samaggāmhāyyāti - machasaṃ
    4. Vattantāyyāti - machasaṃ
    5. Niyyātetabbo - katthavi

    [BJT Page 154] [\x 154/]

  15. Vassasatupasampannāya bhikkhuniyā tadahupasampannassa bhikkhuno abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añajalikammaṃ sāmicikammaṃ kātabbaṃ ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pujetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo. Na bhikkhuniyā abhikkhuke āvāse vassaṃ vasitabbaṃ ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pujetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo. Anvaddhamāsaṃ bhikkhuniyā bhikkhusaṃghato dve dhammā paccāsiṃsitabbā uposathapucchakañca ovādupasaṃkamanañca ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pujetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo. Na bhikkhuniyā abhikkhuke āvāse vassaṃ vutthāya bhikkhuniyā ubhato saṃghe tīhi ṭhānehi pavāretabbaṃ diṭṭhena vā sutena vā parisaṃkāya vā

    Añajalikammaṃ sāmicikammaṃ kātabbaṃ ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pujetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo. Na bhikkhuniyā abhikkhuke āvāse vassaṃ vasitabbaṃ ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pujetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo. Anavaddhamāsaṃ bhikkhuniyā bhikkhusaṃghato dve dhammā paccāsiṃsitabbā uposathapucchakañca ovādupasaṃkamanañca ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pujetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo. Na bhikkhuniyā abhikkhuke āvāse vassaṃ vutthāya bhikkhuniyā ubhato saṃghe tīhi ṭhānehi pavāretabbaṃ diṭṭhena vā sutena vā parisaṃkāya vā (()

  16. Sace samaggamhayyāti bhaṇantiṃ aññaṃ dhammaṃ bhaṇati āpatti dukkaṭassa. Sace vaggamhayyāti bhaṇantiṃ aṭṭha garudhammaṃ bhaṇati āpatti dukkaṭassa. Ovādaṃ anīyādetvā aññaṃ dhammaṃ bhaṇati āpatti dukkaṭassa.

  17. [PTS Page 053] [\q 53/] adhammakamme adhammakammasaññī vaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ vaggasaññi ovadati āpatti pācittiyassa. Adhammakamme adhammakammasaññī vaggaṃ bhikkhunisaṃghaṃ vematiko ovadati āpatti pācittiyassa. Adhammakamme adhammakammamasaññi vaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ samaggasaññi ovadati āpatti pācittiyassa.

  18. Adhammakamme vematiko vaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ vaggasaññi ovadati āpatti pācittiyassa. Adhammakamme vematiko vaggaṃ bhikkhunisaṃghaṃ vematiko ovadati āpatti pācittiyassa. Adhammakamme vematiko vaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ samaggasaññi ovadati āpatti pācittiyassa.

    [BJT Page 156] [\x 156/]

  19. Adhammakamme dhammakammasaññi vaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ vaggasaññi ovadati āpatti pācittiyassa. Adhammakamme dhammakammasaññi vaggaṃ bhikkhunisaṃghaṃ vematiko ovadati āpatti pācittiyassa. Adhammakamme dhammakammakasaññi vaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ samaggasaññi ovadati āpatti pācittiyassa.

  20. Adhammakamme adhammakammasaññī samaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ vaggasaññi ovadati āpatti pācittiyassa. Adhammakamme adhammakammasaññī samaggaṃ bhikkhunisaṃghaṃ vematiko ovadati āpatti pācittiyassa. Adhammakamme adhammakammakasaññi samaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ samaggasaññi ovadati āpatti pācittiyassa.

  21. Adhammakamme vematiko samaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ vaggasaññi ovadati āpatti pācittiyassa. Adhammakamme vematiko samaggaṃ bhikkhunisaṃghaṃ vematiko ovadati āpatti pācittiyassa. Adhammakamme vematiko samaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ samaggasaññi ovadati āpatti pācittiyassa.

  22. Adhammakamme dhammakammasaññi samaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ vaggasaññi ovadati āpatti pācittiyassa. Adhammakamme dhammakammasaññi samaggaṃ bhikkhunisaṃghaṃ vematiko ovadati āpatti pācittiyassa. Adhammakamme dhammakammakasaññi samaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ samaggasaññi ovadati āpatti pācittiyassa.

  23. Dhammakamme adhammakammasaññī vaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ vaggasaññi ovadati āpatti dukkaṭassa. Dhammakamme adhammakammasaññī vaggaṃ bhikkhunisaṃghaṃ vematiko ovadati āpatti dukkaṭassa. Dhammakamme adhammakammakasaññi vaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ samaggasaññi ovadati āpatti dukkaṭassa.

  24. Dhammakamme vematiko vaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ vaggasaññi ovadati āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematiko vaggaṃ bhikkhunisaṃghaṃ vematiko ovadati āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematiko vaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ samaggasaññi ovadati āpatti dukkaṭassa.

  25. Dhammakamme dhammakammasaññi vaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ vaggasaññi ovadati āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme dhammakammasaññi vaggaṃ bhikkhunisaṃghaṃ vematiko ovadati āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme dhammakammakasaññi vaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ samaggasaññi ovadati āpatti dukkaṭassa.

  26. Dhammakamme adhammakammasaññī samaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ vaggasaññi ovadati āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññī samaggaṃ bhikkhunisaṃghaṃ vematiko ovadati āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammakasaññi samaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ samaggasaññi ovadati āpatti dukkaṭassa.

  27. Dhammakamme vematiko samaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ vaggasaññi ovadati āpatti dukkaṭassa. Dhammakamme vematiko samaggaṃ bhikkhunisaṃghaṃ vematiko ovadati āpatti dukkaṭassa. Dhammakamme vematiko samaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ samaggasaññi ovadati āpatti dukkaṭassa.

  28. Dhammakamme dhammakammasaññi samaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ vaggasaññi ovadati ānāpatti dukkaṭassa. Dhammakamme dhammakammasaññi samaggaṃ bhikkhunisaṃghaṃ vematiko ovadati ānāpatti dukkaṭassa. Dhammakamme dhammakammakasaññi samaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ samaggasaññi ovadati ānāpatti dukkaṭassa.

  29. Anāpatti: uddesaṃ dento paripucchaṃ dento osārehi ayyāti vuccamāno osāreti pañahaṃ puccati pañahaṃ puṭṭho katheti aññassatthāya bhaṇantaṃ bhikkhuniyo suṇanti sikkhamānāya sāmaṇerāya1ummattakassa ādikammikassāti.

Ovādasikkhāpadaṃ [PTS Page 054] [\q 54/] paṭhamaṃ.

6. 3. 2

Atthaṃgatasikkhāpadaṃ

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena therā bhikkhu bhikkhuniyo ovadanti pariyāyena. Tena kho pana samayena āyasmato cullapanthakassa pariyāyo hoti bhikkhuniyo ovadituṃ. Bhikkhuniyo evamāhaṃsu: "na dāni ajja ovādo iddho bhavissati taññevadāni udānaṃ ayyo cullapanthako punappunaṃ bhaṇissatīti.

  2. Atha kho tā bhikkhunāyo yenāyasmā cullapanthako tenupasaṃkamiṃsu. Upasaṃkamitvā āyasmantaṃ cullapanthakaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdisuṃ. Ekamantaṃ nisinnā kho tā bhikkhuniyo āyasmā cullapanthako etadavoca:

    'Samaggattha bhaginiyo'ti.
    Samaggambhayyāti.
    Vattanni bhaginiyo aṭṭha garudhammāti.
    Vattantayyāti.

    Eso bhaginiyo ovādoti nīyādetvā imaṃ udānaṃ punappunaṃ abhāsi.

    "Adhīcetaso appamajjato munino monapathesu sikkhato sokā na bhavanti tādino upasannassa sadā satīmato"ti.

    1. Sāmaṇeriyā - machasaṃ

    [BJT Page 160] [\x 160/]

  3. Bhikkhuniyo evamāhaṃsu: "nanu avocumhā na dāni appa ovāso iddho bhavissati taññevadāni udānaṃ ayye cullapatthako punappunaṃ bhaṇissati"ti. 1- Assosi kho āyasmā cullapatthako tāsaṃ bhikkhunīnaṃ imaṃ kathāsallāpaṃ. Atha kho āyasmā cullapanthako vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe caṃgamati' pi tiṭṭhati' pi seyyampi kappeti dhumāyatipi pajjalatipi antaradhāyatipi taññeca2udānaṃ bhaṇati aññaca bahuṃ buddhavacanaṃ.

    Bhikkhuniyo evamāhaṃsu "acchariyaṃ vata bho abbhutaṃ vata bho na vata no ito pubbe ovādo evaṃ iddho bhūtapubbo yathā ayyassa cullapanthakassāti.

  4. Atha kho āyasmā cullapanthako tā bhikkhuniyo yāva samandhakārā ovaditvā uyyojesi: "gacchatha bhaginiyo"ti. Atha kho tā bhikkhuniyo nagaradvāre thakite3khahinagare vasitvā kālasseva nagaraṃ pavisanti manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti; "abrahmacāriniyayo imā bhikkhuniyo ārāme bhikkhuhi saddhiṃ vasitvā idāni nagaraṃ pavisantī"ti.

  5. Assosuṃ kho bhikkhu tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ [PTS Page 055] [\q 55/] vipācentānaṃ. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti kathaṃ hi nāma āyasmā cullapatthako atthaṃgate suriye bhikkhuniyo ovadissatīti - pe - saccaṃ kira tvaṃ cullapatthaka atthaṃgate suriye bhikkhuniyo ovadasiti.

    Saccaṃ bhagavā

    Vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tvaṃ cullapanthaka atthaṃgate suriye bhikkhuniyo ovadissasi, netaṃ cullapanthaka appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno vihesakaṃ ropetu. Appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha: "Sammatopi ce bhikkhu atthaṃgate suriye bhikkhuniyo ovadeyya pācittiya"nti.

  6. Sammato nāma; ñatticatutthena kammena sammato.
    Atthaṃgate suriyeti: oggate suriye.
    Bhikkhunī nāma: ubhato saṃghe upasampannā.

    Ovadeyyāti: aṭṭhahi vā garudhammehi aññena vā dhammena ovadati āpatti pācittiyassa.

    1. Bhaṇatīti - sīmu
    2. Tañceva - machasaṃ
    3. Thakakite - sīmu.

    [BJT Page 162] [\x 162/]

    Atthaṃgate atthaṃgatasaññi ovadati āpatti pācittiyassa. Atthaṃgate vematiko ovadati āpatti pācittiyassa. Atthaṃgate anatthaṃgatasaññi ovadati āpatti pācittiyassa.

    Ekato upasampannāya ovadati āpatti dukkaṭassa. Anatthaṃgate atthaṃgatasaññi āpatti dukkaṭassa. Anatthaṃgate vematiko āpatti dukkaṭassa. Anatthaṃgate anatthaṃgatasaññi anāpatti.

    Anāpatti: uddesaṃ dento paripucchaṃ dento osārehi ayyāti vuccamāno osāreti pañhaṃ pucchati pañahaṃ puṭṭho katheti aññassatthāya bhaṇantaṃ bhikkhuniyo suṇanti sikkhamānāya sāmaṇerāya ummattakassa ādikammikassāti.

Atthaṃgata śikkhāpadaṃ dutiyaṃ

6. 3. 3

Bhikkhunupassayasikkhāpadaṃ

  1. Tena samayena buddho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhu bhikkhunupassayaṃ upasaṃkamitvā chabbaggiyā bhikkhuniyo ovadanti. Bhikkhunayo chabbaggiyā bhikkhuniyo etadavocuṃ: ethayye1ovādaṃ [PTS Page 056] [\q 56/] gamissāmāti.

    Yampi mayaṃ ayye gaccheyyāma ovādassa kāraṇā ayyā chabbaggiyā idheva amhe ovadantīti.

    Bhikkhuniyo ujjhāyanti khīyanti vipācenti "kataṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo ovādaṃ na gaccissanti"ti. 2-

  2. Atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhunaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ: ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhu bhikkhunupassayaṃ upasaṃkamitvā bhikkhuniyo ovadissatīti - pe - Saccaṃ kira tumhe bhikkhave bhikkhunupassaṃ upasaṃkamitvā bhikkhuniyo ovadathāti.

    Saccaṃ bhagavā

    1. Ethāyye - machasaṃ,
    2. "Kathaṃhi nāma chabbaggiyā bhikkhu bhikkhunupassayaṃ upasaṃkamitvā bhikkhuniyo ovadissanti"ti, machasaṃ.

    [BJT Page 164] [\x 164/]

    Vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā bhikkhunupassayaṃ upasaṃkamitvā bhikkhuniyo ovadissatha. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno vihesakaṃ ropetu. Appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

    "Yo pana bhikkhu bhikkhunupassayaṃ upasaṃkamitvā bhikkhuniyo ovadeyya pācittiya"nti.

    Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

  3. Tena kho pana samayena mahāpajāpati gotamī gilānā hoti. Therā bhikkhu yena mahāpajāpati gotamī tenupasaṃkamiṃsu upasaṃkamitvā mahāpajāpatiṃ gotamiṃ etadavocuṃ: "kacci te gotamī, 1- khavanīyaṃ kacci yāpanīyanti.

    Na me ayyā, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ iṃghayyā, dhammaṃ desethāti.

    Na bhagini kappati bhikkhunupassayaṃ upasaṃkamitvā bhikkhuniyo dhammaṃ desetunti kukkuccāyantā na desesuṃ.

  4. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena mahāpajāpati gotamī tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā mahāpajāpatiṃ gotamiṃ etadavoca: "kacci te gotamiṃ khamanīyaṃ kacci yāpanīyanti"? Pubbe me bhante therā bhikkhu āgantvā dhammaṃ desentī. Tena me phāsu hoti. Idāni pana bhagavatā paṭikkhīttanti kukkuccāyantā na desenti, tena me na phāsu hotīti.

  5. Atha kho bhagavā mahāpajāpatiṃ gotamiṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmattosi: anujānāmi bhikkhave bhikkhunupassayaṃ upasaṃkamitvā gilānaṃ bhikkhuniyaṃ ovadituṃ. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

    [PTS Page 057] [\q 57/] "yo pana bhikkhu bhikkhunupassayaṃ upasaṃkamitvā bhikkhuniyo ovadeyya aññatra samayā pācittiyaṃ, tatthāyaṃ samayo gilānā hoti bhikkhunī, ayaṃ tattha samayo"ti.

    1. Kacci gotami - machasaṃ

    [BJT Page 166] [\x 166/]

  6. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

    Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

    Bhikkhunupassayo nāma: yattha bhikkhuniyo ekarattampi vasanti:
    Upasaṃkamitvāti: tattha gantvā
    Bhikkhunī nāma: ubhato saṃghe upasampannā.
    Ovadeyyāti: aṭṭhahi garudhaccehi ovadati āpatti pācittiyassa.
    Aññatra samayāti: ṭhapetvā samayaṃ.
    Gilānā nāma: bhikkhunī na sakkoti ovādāti vā saṃvāsāya vā gantuṃ.

    Upasampannāya upasampannasaññi bhikkhunupassayaṃ upasaṃkamitvā aññatra samayā ovadati āpatti pācittiyassa. Upasampannāya vematiko bhikkhunupassayaṃ upasaṃkamitvā aññatra samayā mavadati āpatti pācittiyassa. Upasampannāya anupasampannassaññi bhikkhunupassayaṃ upasaṃkamitvā aññatra samayā ovadati āpatti pācittiyassa.

    Aññena dhammena ovadati āpatti dukkaṭassa. Ekato upasampannāya ovadati āpatti dukkaṭassa.

    Anupasampannāya upasampannasaññi āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya vematiko āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya anupasampanna saññi anāpatti.

    Anāpatti: samaye uddesaṃ dento paripucchaṃ dento osārehi ayyāti vuccamāno osāreti pañhaṃ pucchati pañahaṃ puṭṭho katheti aññassatthāya bhaṇantaṃ bhikkhuniyo suṇanti sikkhamānāya sāmaṇerāya ummattakassa ādikammikassāti.

Bhikkhunupassayasikkhāpadaṃ tatiyaṃ

[BJT Page 165] [\x 165/]

6. 3. 4

Āmisasikkhāpadaṃ

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena therā bhikkhu bhikkhuniyo ovadantā lābhino honti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccabhesajjaparikkhārānaṃ chabbaggiyā bhikkhu evaṃ vasenti. "Na bahukatā therā bhikkhu bhikkhuniyo ovadanti, 1āmisahetu therā bhikkhu [PTS Page 058] [\q 58/] bhikkhuniyo ovadantīti.

  2. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhu evaṃ vakkhanti: na bahukatā therā bhikkhu bhikkhuniyo ovadanti, āmisahetu therā bhikkhu bhikkhuniyo ovadissatīti - pe - Saccaṃ kira tumhe bhikkhave evaṃ vadetha na bahukatā therā bhikkhu bhikkhuniyo ovadathāti. Āmisahetu therā bhikkhu bhikkhuniyo ovadantīti.

    Saccaṃ bhagavā.

    Vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā evaṃ vakkhatha: na bahukatā therā bhikkhu bhikkhuniyo ovadanti āmisahetu therā bhikkhu bhikkhuniyo ovadantīti. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno vihesakaṃ ropetu. Appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

    "Yo pana bhikkhu evaṃ vadeyya āmisahetu bhikkhu2- bhikkhunīyo ovadantīti pācittiya"nti.

  3. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

    Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

    Amisahetuti: cīvarahetu piṇḍapātahetu senāsanahetu gilānapaccayabhesajjaparikkhārehetu sakkārahetu garukārahetu manatahetu vandanahetu pujanahetu.

    1. Ovadituṃ - machasaṃ
    2. Therā bhikkhu - machasaṃ

    [BJT Page 170] [\x 170/]

    Evaṃ vaseyyāti: upasampannaṃ saṃghena sammataṃ bhikkhunovādakaṃ avaṇṇaṃ kattukāmo ayasaṃ kattukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti. Cīvarahetu piṇḍapātahetu senāsanahetu gilānapaccayabhejjasaparikkhārahetu sakkārahetu garukārahetu mānanahetu vandanahetu pujanahetu ovadatīti bhaṇati āpatti pācittiyassa.

    Dhammakamme dhammakammasaññi evaṃ vadeti āpatti pācittiyassa. Dhammakamme vematiko evaṃ vadeti āpatti pācittiyassa. Dhammakamme adhammakammasaññī evaṃ vadeti āpatti pācittiyassa.

    Upasampannaṃ saṃghena asammataṃ bhikkhunovādakaṃ avaṇṇaṃ kattukāmo ayasaṃ kattukāmo ayasaṃ kattukāmo maṃkukattukāmo evaṃ vadeti cīvarahetu piṇḍapātahetu senāsanahetu gilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu sakkārahetu garukārahetu mānanahetu vandanahetu pujanahetu ovadatīti bhaṇati āpatti dukkaṭassa.

    Adhammakamme dhammakammasaññi āpattidukkaṭassa. Adhammakamme vematiko āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññī āpatti dukkaṭassa. 1-

    Anāpatti: pakatiyā cīvarahetu piṇḍapātahetu senāsanahetu gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu sakkārahetu garukārahetu mānanahetu vandanahetu pujanahetu ovadannaṃ bhaṇati. Ummattakassa ādikammikassāti.

Āmisasikkhāpadaṃ catutthaṃ.

1. Āpatti - sīmu, 11

[BJT Page 172] [\x 172/]

6. 3. 5

[PTS Page 059] [\q 59/] Cīvaradānasikkhāpadaṃ

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāvatthiyaṃ aññatarissā visikhāya piṇḍāya carati aññatarāpi bhikkhunī tassā visikhāya piṇḍāya carati. Atha kho so bhikkhu taṃ bhikkhuniṃ etadavoca: "gaccha bhagini, amukasmiṃ okāse bhikkhā sīyatī"ti. Sāpi kho evamāha: "gacchayya, amukasmiṃ okāse bhikkhā dīyatī"ti. Te abhiṇha dassanena sandiṭṭhā ahesuṃ.

  2. Tena kho pana samayena saṃghassa cīvaraṃ bhājiyati. Atha kho sā bhikkhunī ovādaṃ gantvā yena so bhikkhu tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā taṃ bhikkhuṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho taṃ bhikkhuniṃ so bhikkhu etadavoca: " ayaṃ me bhagini civara paṭiviṃso1sādiyissasī"ti. Āmayya, 2dubbalacīvarāmhīti. 3- Atha kho so bhikkhu tassā bhikkhuniyā cīvaraṃ adāsi. Sopi kho bhikkhu dubbalacīvaro hoti. Bhikkhu taṃ bhikkhuṃ etadavocuṃ: "karohidāni te āvuso cīvara"nti. Atha kho so bhikkhu bhikkhunaṃ etamatthaṃ ārocesi.

  3. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti "kathaṃ hi nāma bhikkhu bhikkhuniyaṃ cīvaraṃ dassatīti -pe-

    Saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu bhikkhuniyā cīvaraṃ adāsīti.

    Saccaṃ bhagavā Ñātikā te bhikkhu aññātikāti.

    Aññātikā bhagavāti.

    Aññātiko moghapurisa aññātikāya na jānāti patirūpaṃ vā appatirūpaṃ vā santaṃ vā asantaṃ vā. Kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ dassasī. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno vihesakaṃ ropetu. Appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

    "Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ adeyya pācittiya"nti. 9

    Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

    1. Civarapaṭivaso - machasaṃ.
    2. Āmāyya - machasaṃ,
    3. Dubbagavivarambhiti - simu āmayyā - simu.

    [BJT Page 174] [\x 174/]

  4. Tena kho pana samayena bhikkhu kukkuccāyannā bhikkhunīnaṃ pārivaṭṭakaṃ1- cīvaraṃ na denti, bhikkhuniyo ujjhāyanti khīyanti vipāventi: "kathaṃ hi nāma ayyā amhākaṃ pārivaṭṭakaṃ [PTS Page 060] [\q 60/] cīvaraṃ na dassantī"ti. Assosuṃ kho bhikkhu tāsaṃ bhikkhunīnaṃ ujjhāyantīnaṃ khīyantinaṃ vipāventinaṃ. Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārācesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne ekasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. "Anujānāmi bhikkhave pañcannaṃ pārivaṭṭakaṃ dātuṃ bhikkhussa bhikkhuniyā sikkhamānāya sāmaṇerassa sāmaṇerāya. Anujānāmi bhikkhave imesaṃ pañcannaṃ pārivaṭṭakaṃ dātuṃ" evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha.

    "Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ dadeyya aññatra pārivaṭṭakā pācittiya"nti.

  5. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

    Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

    Aññātikā nāma: mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddhā.
    Bhikkhunī nāma: ubhato saṃghe upasampannā.

    Cīvaraṃ nāma: channaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ vikappanupagaṃ pacchimaṃ.

    Aññatra pārivaṭṭakāti: ṭhapetvā pārivaṭṭakaṃ deti āpatti pācittiyassa.

    Aññātikāya aññātikasaññi cīvaraṃ deti aññatra pārivaṭṭakā āpatti pācittiyassa. Aññātikā vematiko cīvaraṃ deti aññatra pārivaṭṭakā āpatti pācittiyassa. Aññātikāya ñātikasaññi cīvaraṃ deti aññatra pārivaṭṭakā āpatti pācittiyassa. Ekato upasampannāya cīvaraṃ deti aññatra pārivaṭṭakā āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya aññātikasaññi āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya vematiko āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya ñātikasaññi anāpatti.

    Anāpatti: ñātikāya pārivaṭṭakaṃ parittena vā vipulaṃ vipulena vā parittaṃ bhikkhuni vissāsaṃ gaṇhāti tāvakālikaṃ gaṇhāti cīvaraṃ ṭhapetvā aññaṃ parikkhāraṃ deti sikkhamānāya sāmaṇerāya ummattakassa ādikammikassāti.

Cīvaradānasikkhāpadaṃ pañcamaṃ.

1. Pārivattakaṃ - machasaṃ

[BJT Page 176] [\x 176/]

6. 3. 6

Cīvarasibbanasikkhāpadaṃ

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā udāyi paṭṭo1- hoti cīvarakammaṃ kātuṃ. [PTS Page 061] [\q 61/] aññatarā bhikkhunī yenāyasmā udāyi tenupasaṃkami upasaṃkamitvā āyasmantaṃ udāyīṃ etadavoca: "sādhu me bhante, ayyo cīvaraṃ sibbatu"ti. Atha kho āyasmā udāyi tassā bhikkhuniya cīvaraṃ sibbitvā surattaṃ suparikammakataṃ katvā majjhe paṭibhānavittaṃ vuṭṭhāpetvā saṃharitvā nikkhipi.

  2. Atha kho sā bhikkhuni yenāyasmā udāyi tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca: "kataṃ taṃ bhante, cīvara"nti. "Handa bhagini, imaṃ cīvaraṃ yathapasaṃhaṭaṃ haritvā nikkhipitvā yadā bhikkhunī saṃgho ovādaṃ āgacchati tadā imaṃ cīvaraṃ pārupitvā bhikkhunīsaṃghassa piṭṭhito piṭṭhito āgacchā"ti.

  3. Atha kho sā bhikkhunī taṃ cīvaraṃ yathāsaṃhaṭaṃ haritvā nikkhipitvā yadā bhikkhunisaṃgho ovādaṃ āgacchati, tadā taṃ cīvaraṃ pārupitvā bhikkhuni saṃghassa piṭṭhato piṭṭhato āgacchati. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipāventi "yāva chinnākā imā bhikkhuniyo dhuttikā ahirikāyo yatra hi nāma civare paṭibhānavittaṃ vuṭṭhāpessanti"ti. Bhikkhuniyo evamāhaṃsu: "kassidaṃ kamma"nti. Ayyassa udāyissāti, yepi te chintakā dhuttakā2- abhirikā tesampi evarūpaṃ na sobheyya kiṃ pana ayyassa udāyissāti.

  4. Atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhunaṃ eta matthaṃ ārocesuṃ: ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti "kathaṃ hi nāma āyasmā udāyi bhikkhuniye cīvaraṃ sibbassati -pe-

    "Saccaṃ kira tvaṃ udāyi bhikkhuniyā cīvaraṃ sibbasī"ti.
    Saccaṃ bhagavāti
    Ñātikā te udāyi aññātikāti.
    Aññātikā bhagavāti.

    1. Jaṭṭho - machasaṃ
    2. Chintikā dhuttikā - sīmu.

    [BJT Page 178] [\x 178/]

    Aññātako moghapurisa aññātikāya na jānāti patirūpaṃ vā appatirūpaṃ vā pāsādikaṃ vā apāsādikaṃ vā kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ sibbassasī. Netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno vihesakaṃ ropetu. Appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

    "Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ sibbeyyā vā sibbāpeyyā vā pācittiya "nti.

  5. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

    Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

    Aññātikā nāma: mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddhā.
    Bhikkhuni nāma: ubhato saṃghe upasampannā.
    Cīvaraṃ nāma: channaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ.

    [PTS Page 062] [\q 62/] sibbeyyāti: sayaṃ sibbati ārapathe ārapathe āpācittayassa.

    Sibbāpeyyāti: aññaṃ āṇāpeti. Āpatti pācittiyassa. Sakiṃ āṇanto bahukampi sibbati āpatti pācittiyassa.

    Aññātikāya aññātikasaññi cīvaraṃ sibbati vā sibbāpeti vā āpatti pācittiyassa. Aññātikāya vematiko cīvaraṃ sibbati vā sibbāpeti vā āpatti pācittiyassa. Aññātikāya ñātikasaññi cīvaraṃ sibbati vā sibbāpeti vā āpatti pācittiyassa. Ekato upasampannāya cīvaraṃ sibbati vā sibbāpeti vā āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya aññātikasaññi āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya vematiko āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya ñātikasaññi anāpatti.

    Anāpatti: ñātikāya cīvaraṃ ṭhapetvā aññaṃ parikkhāraṃ sibbati vā sikkhāpeti vā sikkhamānāya sāmaṇerāya ummattakassa ādikammikassāti.

Cīvarasibbanasikkhāpadaṃ chaṭṭhaṃ

[BJT Page 180] [\x 180/]

6. 3. 7

Saṃvidhāsikkhāpadaṃ

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaghiyā bhikkhu bhikkhunīhi saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjanti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipāvetti: "yatheva mayaṃ sapajāpatikā ābhiṇḍāma evamevime samaṇā sakyaputtiyā bhikkhunihi saddhiṃ ābhiṇḍantī"ti.

  2. Assosuṃ kho bhikkhu tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipāventānaṃ. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhu bhikkhunihi saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjissantī"ti.

    Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ, sannipātāpetvā hatthakaṃ sakyaputtaṃ paṭipucchi.

    Saccaṃ kira tumhe bhikkhave bhikkhunihi saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjathāti.

    Saccaṃ bhagavā

    Vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā bhikkhunīhi saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjissatha, netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno aññavādakaṃ ropetu. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhapadaṃ uddiseyyātha:

    "Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjeyya anatamaso gāmantarampi pācittiya"nti.

    Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

  3. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhu ca bhikkhuniyo ca [PTS Page 063] [\q 63/] sāketā sāvatthiyaṃ. 1Addhānamaggaṃ paṭipannā honti. Atha kho tā bhikkhuniyo te bhikkhu etadavocuṃ: mayampi ayyehi saddhiṃ gamissāmā"ti. Na bhagini kappati bhikkhuniyā saddhīṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjituṃ tumhe vā paṭhamaṃ gacchatha mayaṃ vā gamissāmāti. Ayyā bhante aggapurisā ayyāva paṭhamaṃ gacchantuti.

    1. Sāvatthiyaṃ - simu.

    [BJT Page 182] [\x 182/]

  4. Atha kho tāsaṃ bhikkhuniyaṃ pacchā gacchantinaṃ antarāmagge corā acchindiṃsu ceva1- dusesuñca. Atha kho tā bhikkhuniyo sāvatthiyaṃ gantvā bhikkhunīnaṃ etamatthaṃ ārācesuṃ. Bhikkhuniyo bhikkhunaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ. Bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Anujānāmi bhikkhave santhagamaniye magge sāsaṃkasammate sappaṭibhaye bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjituṃ. " Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

    "Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhīṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjeyya antamaso gāmantarampi aññatra samayā pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo satthagamanīyo hoti maggo, sāsaṃkasammato, sappaṭibhayo ayaṃ tattha samayo"ti.

  5. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

    Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

    Bhikkhunī nāma: ubhato saṃghe upasampannā.

    Saddhinti: ekato.

    Saṃvidhāyāti: gacchāma bhagini gacchāmayya, gacchāmayya gacchāma bhagini ajja vā bhiyyo vā pare vā gacchāmāti saṃvidahati āpatti dukkaṭassa.

    Antamaso gāmantarampīti: kukkuṭasampāte2- gāme gāmantare gāmantare āpatti pācittiyassa. Agāmeke araññe addhayojane addhayojane āpatti pācittiyassa. Aññatra samayāti: ṭhapetvā satthagamanīyo nāma: maggo na sakkā hoti vinā satthena gantuṃ.

    Sāsaṃkaṃ nāma: tasmiṃ magge corānaṃ niviṭṭhokāso dissati bhuntokāso dissati ṭhitokāso dissati nisinnokāso dissati nipannokāso dissati.

    1. Acchindiṃsuva - machasaṃ
    2. Kukkuṭasampāde - sīmu.

    [BJT Page 184] [\x 184/]

    Sappaṭibhayaṃ nāma: tasmiṃ magge corehi manussā hatā disasāti viluntā dissanti ākoṭitā dissanti [PTS Page 064] [\q 64/] sappaṭibhayaṃ gantvā appaṭibhayaṃ passitvā1- uyyojetabbā gacchatha bhaginiyoti.

    Saṃvidahite saṃvidahitasaññi ekaddhānamaggaṃ paṭipajjati antamaso gāmantarampi aññatra samayā āpatti pācittiyassa. Saṃvidahite vematiko ekaddhānamaggaṃ paṭipajjati attamaso gāmantarampi aññatra samayā āpatti pācittiyassa. Saṃvidahite asaṃvidahitasaññi ekaddhāna maggaṃ paṭipajjati anatamaso gāmantarampi aññatra samayā āpatti pācittiyassa.

    Bhikkhu saṃvihadati bhikkhuni na saṃvidahati āpatti dukkaṭassa. Asaṃvidahite saṃvidahitasaññi āpatti dukkaṭassa. Asaṃvidahite vematiko āpatti dukkaṭassa. Asaṃvidahite asaṃvidahitasaññi anāpatti.

    Anāpatti: samaye asaṃvidahitvā gacchanti2- bhikkhunī saṃvidahati bhikkhu na saṃvidahati visaṃketena gacchanti āpadāsu ummattakassa ādikammikassāti.

Saṃvidhānasikkhāpadaṃ sattamaṃ.

6. 3. 8

Nānāphirūhana sikkhāpadaṃ

  1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaghiyā bhikkhu bhikkhunīhi saddhiṃ saṃvidhāya ekaṃ nāvaṃ3- abhirūhanti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipāvetti: yatheva mayaṃ sapajāpatikā nāvāya4kīḷāma evamevime samaṇā sakyaputtiyā bhikkhunihi saddhiṃ saṃvidhāya ekāya nāvāya kīḷantī ti.

  2. Assosuṃ kho bhikkhu tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipāventānaṃ. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhu bhikkhunihi saddhiṃ saṃvidhāya ekaṃ nāvaṃ abhirūssantī"ti. 1

    Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ, sannipātāpetvā hatthakaṃ sakyaputtaṃ paṭipucchi.

    1. Dassetvā - machasaṃ, dassitvā
    2. Gacchati - machaṃ
    3. Ekanāvaṃ - syā
    4. Ekanāvāya - sayyā

    [BJT Page 186] [\x 186/]

    Saccaṃ kira tumhe bhikkhave bhikkhunihi saddhiṃ saṃvidhāya ekaṃ nāvaṃ abhirūhathāti.

    Saccaṃ bhagavā Vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā bhikkhunīhi saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjissatha, netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno aññavādakaṃ ropetu. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhapadaṃ uddiseyyātha:

    "Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaṃ nāvaṃ abhirūbheyya uddhagāminaṃ vā adhogāminiṃ vā pācittiya"nti. Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

  3. [PTS Page 065] [\q 65/] tena kho pana samayena sambahulā bhikkhu ca bhikkhuniyo ca sāketā sāvatthiyaṃ. Addhānamaggaṃ paṭipannā honti, annarāmagge nadi taritabbā1- hoti. Atha kho tā bhikkhuniyo te bhikkhu etadavocuṃ: "mayampi ayyehi saddhiṃ uttarissāmā"ti. Na bhagini kappati bhikkhuniyā saddhīṃ saṃvidhāya ekaṃ nāvaṃ abhirūhituṃ tumhe vā paṭhamaṃ uttaratha mayaṃ vā uttarissāmāti. Ayyā bhante aggapurisā ayyāva paṭhamaṃ uttarantuti.

  4. Atha kho tāsaṃ bhikkhuniyaṃ pacchā uttarantinaṃ corā acchindiṃsu ceva dusesuñca. Atha kho tā bhikkhuniyo sāvatthiyaṃ gantvā bhikkhunīnaṃ etamatthaṃ ārācesuṃ. Bhikkhuniyo bhikkhunaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ. Bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Anujānāmi bhikkhave tiriyaṃ taraṇāya bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaṃ nāvaṃ abhirūhituṃ" evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

    "Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhīṃ saṃvidhāya ekaṃ nāvaṃ abhirūheyya uddhagāminiṃ2- vā aññatra tiriṃ taraṇāya pācittiya"nti.

    1. Uttaritabbā - syā
    2. Udadhaṃgāminiṃ - machasaṃ.

    [BJT Page 188] [\x 188/]

  5. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

    Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

    Bhikkhunī nāma: ubhato saṃghe upasampannā.

    Saddhinti: ekato.

    Saṃvidhāyāti: abhirūhāma bhagini abhirūhamayya, abhirūhamayya abhirūhāma bhagini ajja vā bhiyyo vā pare vā abhirūhāmāti saṃvidahati āpatti dukkaṭassa. Bhikkhuniya abhirūḷeha bhikkhu abhirūhati āpatti pācittiyassa. Bhikkhu1- abhirūḷeha bhikkhunī abhirūhati āpatti pācittiyassa. Ubho vā abhirūhantī āpatti pācittiyassa.

    Uddhagāminati: ujjavanikāya.
    Adhogāmininti; ojavanikāya.
    Aññatra tiriyaṃ taraṇāyāti: ṭhapetvā tiriyaṃ taraṇaṃ.

    Kukkuṭasampāte gāme gāmantare gāmantare āpatti pācittiyassa. Agāmake araññe addhayojane addhayojane āpatti pācittiyassa. Saṃvidahite saṃvidahitasaññi ekaṃ nāvaṃ abhirūhati uddhagāminaṃ vā adhogāminiṃ vā aññatra tiriyaṃ taraṇāya āpatti pācittiyassa. Saṃvidahite vematiko ekaṃ nāvaṃ abhirūhati addhagāminiṃ vā adhogāminiṃ vā aññatra tiriyaṃ taraṇāya āpatti pācittiyassa. Saṃvidahite asaṃvidahitasaññi ekaṃ nāvaṃ abhirūhati uddhāgāmiṃ vā adhogāminiṃ vā aññatra tiriyaṃ taraṇāya [PTS Page 066] [\q 66/] āpatti pācittiyassa.

    Bhikkhu saṃvidahati bhikkhuni na saṃvidahati āpatti dukkaṭassa. Asaṃvidahite saṃvidahitasaññi āpatti dukkaṭassa. Asaṃvidahite vematiko āpatti dukkaṭassa. Asaṃvidahite asaṃvidahitasaññi anāpatti.

    Anāpatti: tiriyaṃ taraṇāya asaṃvidahitvā abhirūhanti bhikkhuni saṃvidahati bhikkhu na saṃvidahati visaṃketena abhirūhanti āpadāsu ummattakassa ādikammikassāti.

Nāvāhirūhanasikkhāpadaṃ aṭṭhamaṃ.

1. Bhikkhumahi - machasaṃ, sīmu.

[BJT Page 190] [\x 190/]

6. 3. 9

Paripācitasikkhāpadaṃ

  1. Tena samayena budadho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena thullananandā bhikkhuni aññatarassa kulassa kulupikā hoti niccabhattikā. Tena ca gahapatinā therā bhikkhu nimantitā honti. Atha kho thullanandā bhikkhunī pubbanha samayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena taṃ kulaṃ tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā taṃ gahapatiṃ etadavoca:

    Kimindaṃ gahapati pahutaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyattānti.

    Therā mayā ayye nimantitāti.

    Ke pana te gahapati therāti. Ayyo sāriputto ayyo mahāmoggallāno ayyo mahākaccāno ayyo mahākoṭṭhito ayyo mahākappino ayyo mahāvundo ayyo anuruddho ayyo revato ayyo upāli ayyo ānando ayyo rāhuloti.

    Kiṃ pana tvaṃ gahapati mahānāge tiṭṭhamāne ceṭake nimantesīti"

    Ke pana te ayye mahānāgāti?

    Ayyo devadatto ayyo kokāliko ayyo kaṭamoraka tissako1- ayyo khaṇḍadeviyā putto ayyo samuddadattoti.

    Ayaṃ carahi cullanandāya bhikkhuniyā antarā kathā vippakatā. Atha therā2- bhikkhu pavisiṃsu. Saccaṃ mahānāgā kho tayā gahapati nimatantitāni. Idāneva kho tvaṃ ayye ceṭake akāsi idāni mahānāgeti gharato ca nikkaḍḍha niccabhattañca pacchindi.

  2. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti "kathaṃ hi nāma dvedatto jānaṃ bhikkhuni paricitaṃ piṇḍapātaṃ paribhujissati 3- atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ, sannipātāpetvā hatthakaṃ sakyaputtaṃ paṭipucchi. Saccaṃ kira tvaṃ devadatta jānaṃ bhikkhunīparipācitaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñajasīti.

    Saccaṃ bhagavā vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, anulomikaṃ appati rūpaṃassāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisā jānaṃ bhikkhunī paripācitaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñajissasi. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃvā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno aññavādakaṃ ropetu. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhapadaṃ uddiseyyātha:

    [PTS Page 067] [\q 67/] "yo pana bhikkhu jānaṃ bhikkhuni paripācitaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjeyya pācittiya"nti.

    1. Karamodakatissako - machasaṃ
    2. Atha te therā - machasaṃ
    3. Bhuñajissatiti - machasaṃ

    [BJT Page 192] [\x 192/]

    Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

  3. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu rājagahā pabbajito ñātikulaṃ agamāsi. Manussā cirassampi1- bhadanto āgatoti sakkaccaṃ bhantaṃ akaṃsu tassa kulassa kulupikā bhikkhunī te manusse etadavoca, "detha āvuso ayyassa bhikkhu" nti. 2- Atha kho so bhikkhu bhagavatā paṭikkhittaṃ jānaṃ bhikkhunīparipācitaṃ piṇḍapātaṃ bhuñajitunti. Kukkuccāyanto na paṭiggahesi. Nāsakkhi piṇḍāya carituṃ chinnabhatto ahosi. Atha kho so bhikkhu ārāmaṃ gantvā bhikkhunaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. "Anujānāmi bhikkhave pubbe gihīsamārambhe jānaṃ bhikkhunīparipācitaṃ piṇḍapātaṃ bhuñajituṃ" evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

    "Yo pana bhikkhu jānaṃ bhikkhunīparipācitaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjeyya aññatra pubbe gihīsamārambhā pācittiya"nti.

  4. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

    Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

    Jānāti nāma: sāmaṃ vā jānāti aññe vā tassa ārocentī sā vā aroceti.
    Bhikkhunī nāma: ubhato saṃghe upasampannā.

    Paripāveti nāma: pubbe adātukāmānaṃ akattukāmānaṃ ayyo bhāṇako ayyo bahussuto ayyo suttantiko ayyo vinayadharo ayyo dhammakathiko detha ayyassa karotha ayyassāti esā paripāveti nāma.

    Piṇḍapāto nāma: pañcantaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ bhojanaṃ. Aññatra pubbe gihīsamārambhāti ṭhapetvā gihīsamārambhaṃ.

    Gihīsamārambho nāma: ñātaka vā honti pavārikā vā pakatipaṭiyattaṃ vā.

    1. Cirassāpi - machasaṃ.
    2. Dethayyassa āvuso bhattanti - machasaṃ.

    [BJT Page 194] [\x 194/]

  5. Aññatra pubbe gihīsamārambhā bhuñjissāmīti patigaṇhāti āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

    [PTS Page 068] [\q 68/] paripācite paripācitasaññi bhuñjati aññatra pubbe gihisamārambhā āpatti pācittiyassa paripācite vematiko bhuñjati aññatra pubbe gihisamārambhā āpatti dukkaṭassa. Paripācite aparipācitasaññi bhuñjati aññatra pubbe gihīmārambhā anāpatti.

    Ekato upasampannāya paripācitaṃ bhuñjati aññatra pubbe gihīmārambhā āpatti dukkaṭassa. Aparipācite paripācitasaññi āpatti dukkaṭassa. Aparipāvite vematiko āpatti dukkaṭassa. Aparipācite aparipācitasaññi anāpatti.

    Anāpatti: gahīsamāmbhe1- sikkhamānā paripāceti sāmaṇerā paripāveti pañca bhojanāni ṭhapetvā sabbattha anāpatti ummattakassa ādikammikassāti.

Paripācitasikkhāpadaṃ navamaṃ.

6. 3. 10

Rahonisajja sikkhāpadaṃ

  1. Tena samayena budadho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmato udāyissa purāṇadutiyikā bhikkhunīsu pabbajitā hoti. Sā āyasmāto udāyīssa santike abhikkhaṇaṃ āgacchati. Āyasmāpi udāyi tassā bhikkhuniyā santike abhikkhaṇaṃ gacchati. Tena kho pana samayena āyasmā udāyi tassā bhikkhuniyā saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappesi.

    1. Pubbe gihī samārambhe - machasaṃ

    [BJT Page 196] [\x 196/]

  2. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti kathaṃ hi nāma āyasmā udāyi bhikkhuniyā saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappessatī"ti atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ, sannipātāpetvā hatthakaṃ sakyaputtaṃ paṭipucchi. Saccaṃ kira tvaṃ udāyi, bhikkhuniyā saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappesīti.

    Saccaṃ bhagavā vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, anulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisā bhikkhuniyā saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappessasi. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno aññavādakaṃ ropetu. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhapadaṃ uddiseyyātha:

    "Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappeyya pācittiya"nti.

  3. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

    Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

    Bhikkhunī nāma: ubhato saṃghe upasaṃkampannā.
    Saddhinti: ekato.
    Eko ekāyāti: bhikkhu ceva hoti bhikkhunī ca.

    [PTS Page 069] [\q 69/] raho nāma: cakkhussa raho sotassa rābho. Cakkhussa raho nāma: na sakkā hoti akkhiṃ vā nikhaṇiyamāne hamukaṃ vā ukkhipiyamāne sīsaṃ vā ukkhiyapiyamāne passītuṃ. Sotassa raho nāma: na sakkā hoti pakatikathā sotuṃ.

    Nissajjaṃ kappeyyāti: bhikkhuniyā nisinnāya bhikkhu upanasinno vā hoti upanipanno vā āpatti pācittiyassa. Bhikkhu nisinno bhikkhuni upanisinnā vā hoti upanipannā vā, āpatti pācittiyassa. Ubho vā nisinnā honti ubho vā nipannā, āpatti pācittiyassa. Raho rahosaññi eko ekāya nisajjaṃ kappeti āpatti picittiyassa.

    Raho vematiko eko ekāya nisajjaṃ kappeti āpatti pacittiyassa. Rābho arahosaññi ekako ekāya nisajjaṃ kappeti āpatti pācittiyassa.

    [BJT Page 198] [\x 198/]

    Araho rahosaññi āpatti dukkaṭassa. Araho vematiko āpatti dukkaṭassa, araho arahosaññi anāpatti.

    Anāpatti: yo koci viññu dutiyo hoti tiṭṭhati na nisidati arahopekkho aññavihito nisīdati ummattakassa ādikammikassāti.

    Rahonisajjasikkhāpadaṃ dasamaṃ.

    Bhikkhunovāda vaggo tatiyo.

Tassuddānaṃ;

Asammata'tthaṃgatā upassayaṃ āmisadānena1- sibbati
Addhānaṃ nāvaṃ bhuñjeyya eko ekāya te dasā'ti.

1. Asammata atthaṃgupassayāmisadānena - machasaṃ

[BJT Page 200] [\x 200/]

Input by the Sri Lanka Tripitaka Project

Related Links:

www.sub.uni-goettingen.de

No comments: