May All Being Happy: Vinayapiṭake (Pārājikapāḷi) Part II

Vinayapiṭake

Uddānagāthā:

Makkaṭī vajjiputtā ca gihī naggo va titthiyā,
Dārikuppalavaṇṇā ca byañjanehi pare duve.

Mātā dhītā bhaginī ca chāyā ca mūdulambino,
[PTS Page 034] [\q 34/] dve vaṇālepacittañca dārudhītalikāya ca.

Sundarena saha pañca pañca sīvathikaṭṭhikā,
Nāgī yakkhī ca petī ca paṇḍakopahato chupe.

Bhaddiye arahaṃ sutto sāvatthiyā caturo pare,
Vesāliyā tayo mallā supine bhārukacchako.

Supabbā saddhā bhikkhunī sikkhamānā sāmaṇerī ca,
Vesiyā paṇḍako gihī aññamaññaṃ buḍḍhapabbajito migo ti.

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu makkaṭiyā methunaṃ dhammaṃ patisevi.Tassa kukkuccaṃ ahosi. Bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Kacci nu kho ahaṃ pārājikaṃ āpattiṃ āpanto'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesi. -Pe- āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājikanti. (1)
Tena kho pana samayena sambahulā vesālikā vajjiputtakā bhikkhu sikkhaṃ apaccakkhāya dubbalyaṃ anāvīkatvā methunaṃ dhammaṃ patiseviṃsu. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi: bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Kacci nu kho mayaṃ pārājikaṃ āpattiṃ āpannā'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ -pe- āpattiṃ tumhe bhikkhave āpannā pārājikanti. (2)

[BJT Page 082] [\x 82/]
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu evaṃ me anāpatti bhavissatīti gihīliṅgena methunaṃ dhammaṃ patisevi. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti.
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu evaṃ me anāpatti bhavissatīti naggo hutvā methunaṃ dhammaṃ patisevi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (4)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu evaṃ me anāpatti bhavissatīti kusacīraṃ nivāsetvā -pe- vākacīraṃ nivāsetvā -pe-phalakacīraṃ nivāsetvā -pe-kesakambalaṃ nivāsetvā -pe-vālakambalaṃ nivāsetvā -pe- ulūkapakkhaṃ nivāsetvā -pe-ajinakkhipaṃ nivāsetvā methunaṃ dhammaṃ patisevi. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe"āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (5-11)
Tena kho pana samayena aññataro piṇḍacāriko bhikkhu pīṭhake nipannaṃ dārikaṃ passitvā sāratto aṅguṭṭhaṃ aṅgajātaṃ pavesesi. Sā kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe"anāpatti bhikkhu pārājikassa. Āpatti saṅghādisesassā"ti. (12)
[PTS Page 035] [\q 35/] tena kho pana samayena aññataro māṇavako uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā paṭibaddhacitto hoti. Atha kho so māṇavako uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhāya kuṭikaṃ pavisitvā nilīno acchi. Uppalavaṇṇā bhikkhunī pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā pāde pakkhāletvā kuṭikaṃ pavisitvā mañcake nisīdi. Atha kho so māṇavako uppalavaṇṇaṃ bhikkhuniṃ uggahetvā dusesi. Uppalavaṇṇā bhikkhunī bhikkhunīnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhuniyo bhikkhūnaṃ ekamatthaṃ ārocesuṃ bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. -Pe"anāpatti bhikkhave asādiyantiyā" ti. (13)
Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno itthiliṅgaṃ pātubhūtaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ "anujānāmi bhikkhave taññeva upajjhaṃ, tameva upasampadaṃ, tāni vassāni, bhikkhunīhi saṅkamituṃ, yā āpattiyo bhikkhunaṃ bhikkhūnīhi sādhāraṇā, tā āpattiyo bhikkhunīnaṃ santike vuṭṭhātuṃ, yā āpattiyo bhikkhūnaṃ bhikkhūnīhi asādhāraṇā tāhi āpattīhi anāpattī" ti. (14)
Tena kho pana samayena aññatarassā bhikkhuniyā purisaliṅgaṃ pātubhūtaṃ hoti. Bhagavato etamattaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave taññeva upajjhaṃ, tameva upasampadaṃ, tāni vassāni, bhikkhūhi saṅkamituṃ, yā āpattiyo bhikkhunīnaṃ bhikkhūhi sādhāraṇā tā āpattiyo bhikkhūnaṃ santike vuṭṭhātuṃ, yā āpattiyo bhikkhūnīnaṃ bhikkhūhi asādhāraṇā, tāhi āpattīhi anāpattī" ti. (15)

[BJT Page 084] [\x 84/]
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu evaṃ me anāpatti bhavissatīti mātuyā methunaṃ dhammaṃ patisevi -pe- dhītuyā methunaṃ dhammaṃ patisevi. Tassa kukkuccaṃ ahosi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (16-18)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu purāṇadutiyikāya methunaṃ dhammaṃ patisevi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe"āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (19)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu mudupiṭṭhiko hoti. So anabhiratiyā pīḷito attano aṅgajātaṃ mukhena aggahesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe"āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (20)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu lambī hoti. So anabhiratiyā pīḷito attano aṅgajātaṃ attano vaccamaggaṃ pavesesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe"āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti.
[PTS Page 036] [\q 36/] tena kho pana samayena aññataro bhikkhu matasarīraṃ 1. Passi. Tasmiñca sarīre aṅgajātasāmantā vaṇo hoti. So evaṃ me anāpatti bhavissatīti aṅgajāte aṅgajātaṃ pavesetvā vaṇena nīhari. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe"āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (22)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu matasarīraṃ-1. Passi, tasmiñca sarīre aṅgajātasāmantā vaṇo hoti. So evaṃ me anāpatti bhavissatīti vaṇe aṅgajātaṃ pavesetvā aṅgajātena nīhari. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (23)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāratto lepacittassa nimittaṃ aṅgajātena chupi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti dukkaṭassā"ti (24)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāratto dārudhītalikāya nimittaṃ aṅgajātena chupi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti dukkaṭassā"ti. (25)
Tena kho pana samayena sundaro nāma bhikkhu rājagahā pabbajito rathikāya gacchati. Aññatarā-2. Itthi "muhuttaṃ bhante āgamehi vandissāmī" ti. Sā vandantī antaravāsakaṃ ukkhipitvā mukhena aṅgajātaṃ aggahesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-sādiyi tvaṃ bhikkhu?"Ti. -Pe- "sādiyi tvaṃ bhikkhu?"Ti. "Nāhaṃ bhagavā sādiyi"nti. "Anāpatti bhikkhu asādiyantassā" ti. (26)
Tena kho pana samayena aññatarā itthi bhikkhuṃ passitvā etadavoca: "ehi bhante methūnaṃ dhammaṃ patisevā"ti. "Alaṃ bhagini netaṃ kappatīti" 'ehi bhante ahaṃ vāyamissāmi, tvaṃ mā vāyami. Evaṃ te anāpatti bhavissatī"ti. So bhikkhu tathā akāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (27)
1. Sarīraṃ, sī. Mu.
2. Itthi taṃ passitvā etadavoca muhuttaṃ.

[BJT Page 086] [\x 86/]
Tena kho pana samayena aññatarā itthi bhikkhuṃ passitvā etadavoca: "ehi bhante methunaṃ dhammaṃ patisevā"ti. Alaṃ bhagini netaṃ kappatīti. Ehi bhante tvaṃ vāyama, ahaṃ na vāyamissāmi, evaṃ te anāpatti bhavissatīti. So bhikkhu tathā akāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (28)
Tena kho pana samayena aññatarā itthi bhikkhuṃ passitvā etadavoca: "ehi bhante methunaṃ dhammaṃ patisevā" ti. Alaṃ bhagini netaṃ kappatīti. "Ehi bhante abbhantaraṃ ghaṭṭetvā bahi mocehi" -pe- "bahi ghaṭṭetvā abbhantaraṃ mocehi, evaṃ te anāpatti bhavissatī" ti. So bhikkhu tathā akāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (29, 30)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sivathikaṃ gantvā akkhayitaṃ sarīraṃ passitvā tasmiṃ methunaṃ [PTS Page 037] [\q 37/] dhammaṃ patisevi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (31)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sīvathikaṃ gantvā yebhuyyena akkhayitaṃ-1. Sarīraṃ passitvā tasmiṃ methunaṃ dhammaṃ patisevi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (32)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sīvathikaṃ gantvā yebhuyyena khayitaṃ-2. Sarīraṃ passitvā tasmiṃ methunaṃ dhammaṃ patisevi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (33)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sīvathikaṃ gantvā chinnasīsaṃ passitvā vattakate-3. Mukhe chupantaṃ aṅgajātaṃ pavesesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (34)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sīvathikaṃ gantvā chinnasīsaṃ passitvā vattakate mukhe acchupantaṃ aṅgajātaṃ pavesesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti dukkaṭassā"ti. (35)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññatarassā itthiyā paṭibaddhacitto hoti. Sā kālakatā susāne chaḍḍitā, aṭṭhikāni vippakiṇṇāni honti. Atha kho so bhikkhu sīvathikaṃ gantvā aṭṭhikāni saṃkaḍḍhaḍitvā nimittena aṅgajātaṃ paṭipādesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe- anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti dukkaṭassā"ti. (36)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu nāgiyā methunaṃ dhammaṃ patisevi -pe-yakkhiyā methunaṃ patisevi -pe- petiyā methunaṃ dhammaṃ patisevi. -Pe- paṇḍakassa methunaṃ dhammaṃ patisevi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (37-40)
1. Akkhayitaṃ - machasa.
2. Khāyitaṃ. Machasa.
3. Vaṭṭakate. Machasa.

[BJT Page 088] [\x 88/]
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu upahatindriyo hoti. So 'nāhaṃ vediyāmi sukhaṃ vā dukkhaṃ vā, anāpatti me bhavissatī'ti. Methunaṃ dhammaṃ patisevi -pe- bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Vediyi vā so bhikkhave moghapuriso na vā vediyi, āpatti pārājikassā"ti. (41)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu itthiyā methunaṃ dhammaṃ patisevissāmiti chupitamatte vippaṭisārī ahosī. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe- "anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti saṅghādisesassā"ti. (42)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bhaddiye jātiyāvane divāvihāragato nipanno hoti. Tassa aṅgamaṅgāni vātupatthaddhāni honti. Aññatarā itthi passitvā aṅgajāte abhinisīditvā yāvadatthaṃ katvā pakkāmi. Bhikkhu kilinnaṃ passitvā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. [PTS Page 038] [\q 38/] "pañcahi bhikkhave ākārehi aṅgajātaṃ kammaniyaṃ hoti: rāgena vaccena passāvena vātena uccāliṅgapāṇakadaṭṭhena. Imehi kho bhikkhave pañcahākārehi aṅgajātaṃ kammaniyaṃ hoti. Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso yaṃ tassa bhikkhuno rāgena aṅgajātaṃ kammaniyaṃ assa. Arahaṃ so bhikkhave bhikkhu. Anāpatti bhikkhave tassa bhikkhuno"ti. (43)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāvatthiyaṃ andhavane divāvihāragato nipanno hoti. Aññatarā gopālikā passitvā aṅgajāte abhinisīdi. So bhikkhu pavesanaṃ sādiyi, paviṭṭhaṃ sādiyi, ṭhitaṃ sādiyi, uddharaṇaṃ sādiyi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (44)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāvatthiyaṃ andhavane divāvihāragato nipanno hoti. Aññatarā ajapālikā passitvā -pe- aññatarā kaṭṭhahārikā passitvā -pe- aññatarā gomayahārikā passitvā aṅgajāte abhinisīdi. So bhikkhu pavesanaṃ sādiyi, paviṭṭhaṃ sādiyi, ṭhitaṃ sādiyi, uddharaṇaṃ sādiyi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti.
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vesāliyaṃ mahāvane divāvihāragato nippanno hoti. Aññatarā itthi passitvā aṅgajāte abhinisīditvā yāvadatthaṃ katvā sāmantā hasamānā ṭhitā hoti. So bhikkhu paṭibujjhijitvā taṃ itthiṃ etadavoca: tuyhidaṃ kammanti. "Āma mayhaṃ kamma"nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"sādiyi tvaṃ bhikkhu"ti. "Nāhaṃ bhagavā jānāmi"ti. "Anāpatti bhikkhu ajānantassā" ti. (48)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vesāliyaṃ mahāvane divāvihāragato rukkhaṃ apassāya nipanno hoti. Aññatarā itthi passitvā aṅgajāte abhinisīdi. So bhikkhu sahasā vuṭṭhāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "sādiyi tvaṃ bhikkhū"ti. "Nāhaṃ bhagavā sādiyi"nti. Anāpatti bhikkhu asādiyantassā"ti. (48)

[BJT Page 090] [\x 90/]
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vesāliyaṃ mahāvane divāvihāragato rukkhaṃ apassāya nipanno hoti. Aññatarā itthi passitvā aṅgajāte abhinisīdi. So bhikkhu akkamitvā pavaṭṭesi. -1. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"sādiyi tvaṃ bhikkhu?" Ti. "Nāhaṃ bhagavā sādiyi"nti. Anāpatti bhikkhu asādiyantassā"ti. (50)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vesāliyaṃ mahāvane kuṭāgārasālāyaṃ divāvihāragato dvāraṃ vivaritvā nipanno hoti. Tassa aṅgamaṅgāni vātupatthaddhāni honti. Tena kho pana samayena sambahulā itthiyo gandhañca [PTS Page 39] [\q 39/] mālañca ādāya ārāmaṃ agamaṃsu vihārapekkhikāyo. Atha kho tā itthiyo taṃ bhikkhuṃ passitvā aṅgajāte abhinisīditvā yāvadatthaṃ katvā 'purisūsabho vatāya'nti vatvā gandhañca mālañca āropetvā pakkamiṃsu. Bhikkhu kilinnaṃ passitvā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Pañcahi bhikkhave ākārehi aṅgajātaṃ kammanīyaṃ hoti: rāgena vaccena passāvena vātena uccāliṅgapāṇakadaṭṭhena. Imehi kho bhikkhave pañcahākārehi aṅgajātaṃ kammaniyaṃ hoti. Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ tassa bhikkhuno rāgena aṅgajātaṃ kammaniyaṃ assa. Arahaṃ so bhikkhave bhikkhu. Anāpatti bhikkhave tassa bhikkhuno. Anujānāmi bhikkhave divā patisallīyantena dvāraṃ saṃvaritvā patisallīyitu"nti.
Tena kho pana samayena aññataro bhārukacchako bhikkhu supinantena-2. Purāṇadutiyikāya methunaṃ dhammaṃ patisevitvā 'assamaṇo ahaṃ vibbhamissāmī' ti bhārukacchaṃ gacchanto antarāmagge āyasmantaṃ upāliṃ passitvā etamatthaṃ ārocesi. Āyasmā upāli evamāha: "anāpatti, āvuso supinantenā"ti. (52)
Tena kho pana samayena rājagahe supabbā nāma upāsikā muddhappasannā-3. Hoti. Sā evaṃdiṭṭhikā hoti: "yā methunaṃ dhammaṃ deti, sā aggadānaṃ detī"ti. Sā bhikkhuṃ passitvā etadavoca: "ehi bhante methunaṃ dhammaṃ patisevā"ti. "Alaṃ bhagini, netaṃ kappatī" ti. "Ehi bhante ūrantarikāya-4. Ghaṭṭehi, evaṃ te anāpatti bhavissatī"ti. So bhikkhu tathā akāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi. "Anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti saṅghādisesassā"ti. (53)
1. Pavatteyi. Machasaṃ Pavaṭṭeyi. Syā
2. Supinante - machasaṃ
3. Mudhappasannā - machasaṃ
4. Ūruttarikāya - machasaṃ

[BJT Page 092] [\x 92/]
Tena kho pana samayena rājagahe supabbā nāma upāsikā muddhappasannā hoti. Sā evaṃ diṭṭhikā hoti: 'yā methunaṃ dhammaṃ deti, sā aggadānaṃ detī'ti. Sā bhikkhuṃ passitvā etadavoca: "ehi bhante methunaṃ dhammaṃ patisevā"ti. "Alaṃ bhagini, netaṃ kappatī"ti. "Ehi bhante nābhiyaṃ ghaṭṭehi" -pe-'ehi bhante uddaravaṭṭiyaṃ ghaṭṭehi' -pe- 'ehi bhante upakacchake ghaṭṭehi' -pe- 'ehi bhante gīvāyaṃ ghaṭṭehi' -pe-'ehi bhante kaṇṇacchidde ghaṭṭehi' -pe- 'ehi bhante kesavaṭṭiyaṃ ghaṭṭehi' -pe- 'ehi bhante aṅgulantarikāya ghaṭṭehi' -pe- 'ehi bhante hatthena upakkamitvā mocessāmi, evaṃ te anāpatti bhavissatī"ti. So bhikkhu tathā akāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi. "Anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti saṅghādisesassā" ti. (54-61)
Tena kho pana samayena sāvatthiyaṃ saddhā nāma upāsikā muddhappasannā hoti. Sā evaṃ diṭṭhikā hoti. 'Yā methunaṃ dhammaṃ deti, sā aggadānaṃ detī'ti. Sā bhikkhuṃ passitvā etadavoca: "ehi bhante methunaṃ dhammaṃ patisevā"ti. "Alaṃ bhagini, netaṃ kappati" ti. "Ehi bhante ūrantarikāya ghaṭṭehi" -pe- "ehi bhante hatthena upakkamitvā mocessāmi. Evaṃ te anāpatti bhavissatī" ti. So bhikkhu tathā akāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi". Anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti saṅghādisesassā" ti. (62-70)
Tena kho pana samayena vesāliyaṃ licchavikumārakā bhikkhuṃ gahetvā bhikkhuniyā vippaṭipādesuṃ. [PTS Page 040] [\q 40/] ubho sādiyiṃsu. "Ubho nāsetabbā" -pe- ubho na sādiyiṃsu. "Ubhinnaṃ anāpatti". (71)
Tena kho pana samayena vesāliyaṃ licchavikumārakā bhikkhuṃ gahetvā sikkhamānāya vippaṭipādesuṃ -pe- sāmaṇeriyā vippaṭipādesuṃ. Ubho sādiyiṃsu. "Ubho nāsetabbā" -pe-ubho na sādiyiṃsu. "Ubhinnaṃ anāpatti" (72-73)
Tena kho pana samayena vesāliyaṃ licchavikumārakā bhikkhuṃ gahetvā vesiyā vippaṭipādesuṃ -pe- paṇḍake vippaṭipādesuṃ -pe- gihiniyā vippaṭipādesuṃ -pe-bhikkhu sādiyi. "Bhikkhu nāsetabbo". -Pe- bhikkhu sādiyi. "Bhikkhussa anāpatti". (74-76)
Tena kho pana samayena vesāliyaṃ licchavikumārakā bhikkhu gahetvā aññamaññaṃ vippaṭipādesuṃ, ubho sādiyiṃsu. "Ubho nāsetabbā" -pe- ubho na sādiyiṃsu. "Ubhinnaṃ anāpatti". (77)

[BJT Page 094] [\x 94/]
Tena kho pana samayena aññataro buḍḍhapabbajito bhikkhu purāṇadutiyikāya dassanaṃ agamāsi. Sā 'ehi bhante vibbhamā'ti aggahesi. So bhikkhu paṭikkamanto uttāno paripati. Sā ubbhujitvā -1. Aṅgajāte abhinisīdi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu asādiyantassā"ti. (78)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu araññe viharati. Migapotako tassa passāvaṭṭhānaṃ āgantvā passāvaṃ pivanto mukhena aṅgajātaṃ aggahesi. So bhikkhu sādiyi. Tassa kukkuccaṃ ahosi bhagavato etamatthaṃ ārocesi. -Pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (79)

Paṭhamapārājikaṃ samattaṃ.

[PTS Page 0041 [\q 41/] ] dutiyapārājikaṃ

Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū isigilipasse tiṇakuṭiyo karitvā vassaṃ upagacchiṃsu. Āyasmāpi dhaniyo kumbhakāraputto tiṇakuṭikaṃ karitvā vassaṃ upagacchi.
Atha kho te bhikkhū vassaṃ vutthā temāsaccayena tiṇakuṭiyo bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca paṭisāmetvā janapadacārikaṃ pakkamiṃsu. Āyasmā pana dhaniyo kumbhakāraputto tattheva vassaṃ vasi, tattha hemantaṃ, tattha gimhaṃ.
Atha kho āyasmato dhaniyassa kumbhakāraputtassa gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṃ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṃsu.
Dutiyampi kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto tiṇañca kaṭṭhañca saṃkaḍḍhitvā tiṇakuṭikaṃ akāsi. Dutiyampi kho āyasmato dhaniyassa kumbhakāraputtassa gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṃ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṃsu.
Tatiyampi kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto tiṇañca kaṭṭhañca saṃkaḍḍhitvā tiṇakuṭikaṃ akāsi. Dutiyampi kho āyasmato dhaniyassa kumbhakāraputtassa gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṃ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṃsu.
1. Ubbhajitvā - machasaṃ.

[BJT Page 096] [\x 96/]
Atha kho āyasmato dhaniyassa kumbhakāraputtassa etadahosi: 'yāva tatiyakaṃ kho me gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṃ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṃsu ahaṃ kho pana susikkhito anavayo sake ācariyake kumbhakārakamme pariyodātasippo yannūnāhaṃ sāmaṃ cikkhallaṃ madditvā sabbamattikāmayaṃ kuṭikaṃ kareyya'nti.
Atha kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto sāmaṃ cikkhallaṃ madditvā [PTS Page 042] [\q 42/] sabbamattikāmayaṃ kuṭikaṃ karitvā tiṇañca kaṭṭhañca gomayañca saṃkaḍḍhitvā taṃ kuṭikaṃ paci. Sā ahosi kuṭikā abhirūpā dassanīyā pāsādikā lohitikā, seyyathāpi indagopako. Seyyathāpi nāma kiṅkiṇikasaddo evamevaṃ tassā kuṭikāya saddo ahosi.
Atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasa taṃ kuṭikaṃ abhirūpaṃ dassanīyaṃ pāsādikaṃ lohitikaṃ. Disvāna bhikkhū āmantesi: kiṃ etaṃ bhikkhave abhirūpaṃ dassanīyaṃ pāsādikaṃ lohitikaṃ seyyathāpi indagopako?"Ti.
Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Vigarahi buddho bhagavā: "ananucchaviyaṃ bhikkhave tassa moghapurisassa ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma so bhikkhave moghapuriso sabbamattikāmayaṃ kuṭikaṃ karissati. Na hi nāma bhikkhave tassa moghapurisassa pāṇesu anuddayā anukampā avihesā bhavissati. Gacchathetaṃ bhikkhave kuṭikaṃ bhindatha. Mā pacchimā janatā pāṇesu pātabyataṃ āpajji. Na ca bhikkhave sabbamattikāmayā kuṭikā kātabbā. Yo kareyya āpatti dukkaṭassā"ti.
"Evaṃ bhante" ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā yena sā kuṭikā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā taṃ kuṭikaṃ bhindiṃsu. Atha kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto te bhikkhū etadavoca: "kissa me tumhe āvuso kuṭikaṃ bhindathā"ti. "Bhagavā āvuso bhedāpetī" ti. "Bhindathāvuso sace dhammassāmī bhedāpetī"ti.
Atha kho āyasmato dhaniyassa kumbhakāraputtassa etadahosi: "yāvattiyakaṃ kho me gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇhāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṃ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṃsu. Yāpi mayā sabbamattikāmayā kuṭikā katā, sāpi bhagavatā bhedāpitā. Atthi ca me dārugahe gaṇako sandiṭṭho. Yannūnāhaṃ dārugahe gaṇakaṃ dārūni yācitvā dārukuḍḍikaṃ-1. Kuṭikaṃ kareyya"nti.
1. Dārukuṭikaṃ. Ā.

[BJT Page 098] [\x 98/]
Atha kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto yena dārugahe gaṇako tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā dārugahe gaṇakaṃ etadavoca: "yāva tatiyakaṃ kho me āvuso gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇhāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṃ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhaṃ ca ādāya agamaṃsu. Yāpi mayā sabbamattikāmayā kuṭikā katā, sāpi bhagavatā bhedāpitā. Dehi me āvuso dārūni, icchāmi dārukuḍḍikaṃ kuṭikaṃ kātunti. "Natthi bhante tādisāni dārūni, yānāhaṃ ayyassa dadeyyaṃ. [PTS Page 043] [\q 43/] atthi bhante devagahadārūni nagarapaṭisaṅkhārikāni āpadatthāya nikkhittāni. Sace tāni rājā dāpeti, harāpetha bhante"ti. "Dinnāni āvuso raññā " ti.
Atha kho dārugahe gaṇako "ime kho samaṇā sakyaputtiyā dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā. Rājāpimesaṃ abhippasanno. Na arahati adinnaṃ dinnanti vattu"nti āyasmantaṃ dhaniyaṃ kumbhakāraputtaṃ etadavoca: 'harāpetha bhante'ti. Atha kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto tāni dārūni khaṇḍākhaṇḍikaṃ chedāpetvā sakaṭehi nibbāhāpetvā dārukuḍḍikaṃ kuṭikaṃ akāsi.
Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto rājagahe kammante anusaññāyamāno yena dārūgahe gaṇako, tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā dārugahe gaṇakaṃ etadavoca: "yāni tāni bhaṇe devagahadārūni nagarapaṭisaṅkhārikāni āpadatthāya nikkhittāni. Kahaṃ tāni dārunī?"Ti. Tāni sāmi, dārūni devena ayyassa dhaniyassa kumbhakāraputtassa dinnānī"ti.
Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto anattamano ahosi: "kathaṃ hi nāma devo devagahadārūni nagarapaṭisaṅkhārikāni āpadatthāya nikkhittāni dhaniyassa kumbhakāraputtassa dassatī"ti.
Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto yena rājā māgadho seniyo bimbisāro, tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ etadavoca: "saccaṃ kira deva devena devagahadārūni nagarapaṭisaṅkhārikāni āpadatthāya nikkhittāni dhaniyassa kumbhakāraputtassa dinnānī?" Ti "ko evamāhā?'Ti. "Dārūgahe gaṇako devā"ti. "Tena hi brāhmaṇa dārugahe gaṇakaṃ āṇāpehī"ti.
Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto dārūgahe gaṇakaṃ baddhaṃ āṇāpesi. Addasā kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto dārugahe gaṇakaṃ baddhaṃ nīyamānaṃ. Disvāna dārugahe gaṇakaṃ etadavoca: "kissa tvaṃ āvuso baddho nīyyāsī?"Ti. "Tesaṃ bhante dārūnaṃ kiccā"ti. "Gacchāvuso ahampi āgacchāmī"ti. "Eyyāsi bhante purāhaṃ haññāmī"ti.

[BJT Page 100] [\x 100/]
Atha kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto yena rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa nivesanaṃ, tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro yenāyasmā dhaniyo kumbhakāraputto, [PTS Page 044] [\q 44/] tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ dhaniyaṃ kumbhakāraputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho rājā māgadho seniyo bimbisāro āyasmantaṃ dhaniyaṃ kumbhakāraputtaṃ etadavoca:
"Saccaṃ kira mayā bhante devagahadārūnī nagarapaṭisaṅkhārikāni āpadatthāya nikkhittāni ayyassa dinnānī?"Ti. "Evaṃ mahārājā"ti. "Mayaṃ kho bhante rājāno nāma bahukiccā bahukaraṇīyā. Datvāpi nassareyyāma. Iṅgha bhante sarāpehī"ti. "Sarasi tvaṃ mahārāja, paṭhamābhisitto evarūpiṃ vācaṃbhāsitā: dinnaṃ yeva samaṇabrāhmaṇānaṃ tiṇakaṭṭhodakaṃ paribhuñjantu"ti. "Sarāmahaṃ bhante, santi bhante samaṇabrāhmaṇā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā. Tesaṃ appamattake'pi kukkuccaṃ uppajjati. Tesaṃ mayā sandhāya bhāsitaṃ. Tañca kho araññe aparaggahitaṃ. So tvaṃ bhante tena lesena dārūni adinnaṃ harituṃ maññasi. Kathaṃ hi nāma mādiso samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā vijite vasantaṃ haneyya vā? Bandheyya vā? Pabbājeyya vā, gaccha bhante. Lomena tvaṃ muttosi. 1. Māssu punapi evarūpaṃ akāsi" ti.
Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā musāvādino. Ime hi nāma dhammacārino samacārino brāhmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti. Natthi imesaṃ sāmaññaṃ. Natthi imesaṃ brahmaññaṃ. Naṭṭhaṃ imesaṃ sāmaññaṃ. Naṭṭhaṃ imesaṃ brahmaññaṃ. Kuto imesaṃ sāmaññaṃ? Kuto imesaṃ brahmaññaṃ? Apagatā ime sāmaññā. Apagatā ime brahmaññā. Rājānampime vañcenti. Kimpanaññe manusse"ti.
Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto rañño dārūnī adinnaṃ ādiyissatī"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 1. Mukko, sīmu.

[BJT Page 102] [\x 102/]
Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā āyasmantaṃ dhaniyaṃ kumbhakāraputtaṃ paṭipucchi: "saccaṃ kira tvaṃ dhaniya rañño dārūnī adinnaṃ ādiyī?"Ti. "Saccaṃ bhagavā viharahi buddho bhagavā: "ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa, [PTS Page 045] [\q 45/] rañño dārūni adinnaṃ ādiyissasi. Netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ moghapurisa, appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyā"ti.
Tena kho pana samayena aññataro purāṇavohāriko mahāmatto bhikkhūsu pabbajito bhagavato avidūre. Nisinno hoti atha kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ etadavoca: "kittakena kho bhikkhu, rājā māgadho seniyo bimbisāro coraṃ gahetvā hanti vā bandhati vā pabbājeti vā?"Ti. "Pādena vā bhagavā pādārahena vā"ti. Tena kho pana samayena rājagahe pañcamāsako pādo hoti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ dhaniyaṃ kumbhakāra puttaṃ anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyeyya, yathārūpe adinnādāne rājāno coraṃ
gahetvā haneyyuṃ vā bandheyyuṃ vā pabbājeyyaṃ vā, coro'si bālo'si muḷho'si theno'sīti,
tathārūpaṃ bhikkhu adinnaṃ ādiyamāno ayampi pārājiko hoti asaṃvāsoti".

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

(Mūlapaññatti)

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū rajakattharaṇaṃ gantvā rajakabhaṇḍikaṃ avaharitvā ārāmaṃ haritvā bhājesuṃ. Bhikkhū eva māhaṃsu: "mahāpuññattha tumhe āvuso, bahuṃ tumhākaṃ cīvaraṃ uppanna"nti. "Kuto āvuso amhākaṃ puññaṃ? Idāni mayaṃ rajakattharaṇaṃ gantvā rajakabhaṇḍikaṃ avaharimhā"ti. "Nanu āvuso bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ, kissa tumhe āvuso rajakabhaṇḍikaṃ avaharitthā"ti. "Saccaṃ āvuso bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ, tañca kho gāme no araññe"ti.
"Nanu āvuso tatheva taṃ hoti. Ananucchaviyaṃ āvuso ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma tumhe āvuso rajakabhaṇḍikaṃ avaharissatha? Netaṃ āvuso appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya, atha khvetaṃ āvuso appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyā"ti.

[BJT Page 104] [\x 104/]
Atha kho te bhikkhu chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā vigarahitvā [PTS Page 046] [\q 46/] bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā chabbaggiye bhikkhu paṭipucchi "saccaṃ kira tumhe bhikkhave rajakattharaṇaṃ gantvā rajaka bhaṇḍikaṃ avaharitvā?"Ti. "Saccaṃ bhagavā. " Viharahi buddho bhagavā: "ananucchaviyaṃ moghapurisā, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā rajakattharaṇaṃ gantvā rajakabhaṇḍikaṃ avaharissatha. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha: "Yo pana bhikkhu gāmā vā araññā vā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyeyya, yathārūpe adinnādāne rājāno coraṃ gahetvā haneyyuṃ vā bandheyyuṃ vā pabbājeyyuṃ vā 'coro'si bālo'si mūḷho'si theno'sī' ti, tathārūpaṃ bhikkhu adinnaṃ ādiyamāno ayampi pārājiko hoti asaṃvāso"ti. (Dutiyapaññatti)
Yo panāti - yo yādiso yathāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotto yathāsīlo yathāvihārī yathāgocaro thero vā navo vā majjhimo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti - bhikkhako'ti bhikkhu, bhikkhācariyaṃ ajjhupagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti
bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi
saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu, bhadro bhikkhu, sāro bhikkhu, sekho bhikkhu
asekho bhikkhū, samaggena saṅghena ñatticatutthena kammena akuppena ṭhānārahena
upasampanno'ti. Bhikkhu. Tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṅghena ñatticatutthena
kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhū'ti.

Gāmo nāma - ekakuṭiko'pi gāmo dvikuṭiko'pi gāmo tikuṭiko'pi gāmo catukuṭiko'pi gāmo
samanusso'pi gāmo amanusso'pi gāmo parikkhitto'pi gāmo aparikkhitto'pi gāmo
gonisādiniviṭṭho'pi gāmo yo'pi sattho atirekacātumāsaniviṭṭho, so'pi vuccati gāmo.

Gāmupacāro nāma: parikkhittassa gāmassa indakhīle ṭhitassa majjhimassa purisassa
leḍḍupāto. Aparikkhittassa gāmassa gharūpacāre ṭhitassa majjhimassa purisassa leḍḍupāto.

Araññaṃ nāma: ṭhapetvā gāmañca gāmupacārañca avasesaṃ araññaṃ nāma.

Adinnaṃ nāma: yaṃ adinnaṃ anissaṭṭhaṃ apariccattaṃ rakkhitaṃ gopitaṃ mamāyitaṃ
parapariggahitaṃ, etaṃ adinnaṃ nāma.

Theyyasaṅkhātanti - theyyacitto avaharaṇacitto.

Ādiyeyyāti: ādiyeyya hareyya avahareyya iriyāpathaṃ vikopeyya ṭhānā cāveyya saṃketaṃ
vitināmeyya.

Yathārūpaṃ nāma: pādaṃ vā pādārahaṃ vā atirekapādaṃ vā

[BJT Page 106] [\x 106/]

[PTS Page 047] [\q 47/]
Rājāno nāma: pathabyārājā, padesarājā, maṇḍalikā, antarabhogikā, akkhadassā, mahāmattā,
ye vā pana chejjabhejjaṃ anusāsanti, ete rājāno nāma.
Coro nāma: yo pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ adinnaṃ
theyyasaṅkhātaṃ ādiyati, eso coro nāma.

Haneyyuṃ vāti - hatthena vā pādena vā kasāya vā vettena vā addhadaṇḍakena vā chejjāya
vā haneyyuṃ.

Bandheyyuṃ vāti - rajjubandhanena vā andubandhanena vā saṅkhalikabandhanena vā
gharabandhanena vā nagarabandhanena vā gāmabandhanena vā nigamabandhanena vā
bandheyyuṃ, purisaguttiṃ vā kareyyuṃ.

Pabbājeyyuṃ vāti - gāmā vā nigamā vā nagaraṃ vā janapadā vā janapadapadesā vā
pabbājeyyuṃ.

Corosi bālosi muḷhosi thenosīti - paribhāso eso.

Tathārūpaṃ nāma: pādaṃ vā pādārahaṃ vā atirekapādaṃ vā.

Ādiyamānoti - ādiyamāno haramāno avaharamāno iriyāpathaṃ vikopayamāno ṭhānā
cāvayamāno saṃketaṃ vitināmayamāno.

Ayampīti - purimaṃ upādāya vuccati.

Pārājiko hotīti - seyyathāpi nāma paṇḍupalāso bandhanā pavutto-1. Abhabbo haritattāya.
Evameva bhikkhu pādaṃ vā pādārahaṃ vā atirekapādaṃ vā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ
ādiyitvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Tena vuccati pārājiko hotīti.

Asaṃvāsoti - saṃvāso nāma ekaṃ kammaṃ ekuddeso samasikkhātā, eso saṃvāso nāma. So
tena saddhiṃ natthīti tena vuccati asaṃvāsoti.

(Nayamātikā)

Bhummaṭṭhaṃ thalaṭṭhaṃ ākāsaṭṭhaṃ vehāsaṭṭhaṃ udakaṭṭhaṃ nāvaṭṭhaṃ yānaṭṭhaṃ bhāraṭṭhaṃ ārāmaṭṭhaṃ vihāraṭṭhaṃ khettaṭṭhaṃ vatthuṭṭhaṃ gāmaṭṭhaṃ araññaṭṭhaṃ udakaṃ dantaponaṃ vanaspati haraṇakaṃ upanidhi suṅkaghātaṃ pāṇo apadaṃ dipadaṃ catuppadaṃ bahuppadaṃ ocarako onirakkho saṃvidāvahāro saṃketakammaṃ nimittakammanti.
1. Pamutto, sabbattha. "Seyyathāpi nāma paṇḍupalāso bandhanā pavutto". Dharmapradīpikā (315)

[BJT Page 108] [\x 108/]
Bhummaṭṭhaṃ nāma bhaṇaḍṃ bhumiyaṃ nikkhittaṃ hoti nikhātaṃ paṭicchannaṃ. Bhummaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ 'avaharissāmī' ti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati kuddālaṃ vā piṭakaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Tattha [PTS Page 048] [\q 48/] jātakaṃ kaṭṭhaṃ vā lataṃ vā jindati, āpatti dukkaṭassa. Paṃsuṃ khaṇati vā vyuhati vā uddharati vā, āpatti dukkaṭassa. Kumhiṃ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa. Attano bhājanaṃ pavesetvā pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Attano bhājanagataṃ vā karoti muṭṭhiṃ vā jindati, āpatti pārājikassa. Suttārūḷhaṃ bhaṇḍaṃ vā pāmaṅgaṃ vā kaṇṭhasuttakaṃ vā kaṭisuttakaṃ vā sāṭakaṃ vā veṭhanaṃ vā theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Koṭiyaṃ gahetvā uccāreti, āpatti thullaccayassa. Ghaṃsanto nīharati, āpatti thullaccayassa. Antamaso kesaggamattampi kumbhimukhā moceti, āpatti pārājikassa. Sappīṃ vā telaṃ vā madhuṃ vā phāṇitaṃ vā pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto ekena payogena pivati, āpatti pārājikassa. Tattheva bhindati vā chaḍḍeti vā jhāpeti vā aparibhogaṃ vā karoti, āpatti dukkaṭassa.
Thalaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ thale nikkhittaṃ hoti. Thalaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ 'avaharissāmī'ti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa.
Ākāsaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ ākāsagataṃ hoti. Moro vā kapiñjaro vā tittiro vā vaṭṭako vā sāṭakaṃ vā veṭhanaṃ vā hiraññaṃ vā suvaṇṇaṃ vā chijjamānaṃ patati. Ākāsaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ 'avaharissāmī'ti. Theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Gamanaṃ upacchindati, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa.
Vehāsaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ vehāsagataṃ hoti mañce vā pīṭhe vā cīvaravaṃse vā cīvararajjuyā vā bhittikhīle vā nāgadante vā rukkhe vā laggitaṃ hoti, antamaso pattādhārake'pi. Vehāsaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ 'avaharissāmī'ti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa.

[BJT Page 110] [\x 110/]
[PTS Page 049] [\q 49/] udakaṭṭhaṃ nāma: bhaṇḍaṃ udake nikkhittaṃ hoti udakaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ 'avaharissāmī'ti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa nimujjati vā ummujjati vā, āpatti dukkaṭassa āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa. Tattha jātakaṃ uppalaṃ vā padumaṃ vā puṇḍarīkaṃ vā bhisaṃ vā macchaṃ vā kacchapaṃ vā pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa.
Nāvā nāma yāya tarati. Nāvaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ nāvāya nikkhittaṃ hoti. Nāvaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ 'avaharissāmī'ti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa. Nāvaṃ 'avaharissāmī'ti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti āpatti thullaccayassa. Bandhanaṃ moceti, āpatti dukkaṭassa. Bandhanaṃ mocetvā āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Uddhaṃ vā adho vā tiriyaṃ vā antamaso kesaggamattampi saṅkāmeti, āpatti pārājikassa.
Yānaṃ nāma mayhaṃ ratho sakaṭaṃ sandamānikā. Yānaṭṭhaṃ nāma: bhaṇḍaṃ yāne nikkhittaṃ hoti. Yānaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ 'avaharissāmi'ti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa. Yānaṃ 'avaharissāmi'ti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa.
Bhāro nāma sīsabhāro bandhabhāro kaṭībhāro olambako. Sīse bhāraṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Khandhaṃ oropeti, āpatti pārājikassa. Khandhe bhāraṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Kaṭiṃ oropeti, āpatti pārājikassa. Kaṭiyā bhāraṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Hatthena gaṇhāti, āpatti pārājikassa. Hatthe bhāraṃ theyyacitto bhumiyaṃ nikkhipati, āpatti pārājikassa. Theyyacitto bhumito gaṇhāti, āpatti pārājikassa.

[BJT Page 112] [\x 112/]
Ārāmo nāma pupphārāmo phalārāmo. Ārāmaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ ārāme catūhi ṭhānehi nikkhittaṃ hoti: bhummaṭṭhaṃ phalaṭṭhaṃ ākāsaṭṭhaṃ vehāsaṭṭhaṃ. Ārāmaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ [PTS Page 050 [\q 50/] ']avaharissāmī'ti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa. Tattha jātakaṃ mūlaṃ vā tacaṃ vā pattaṃ vā pupphaṃ vā phalaṃ vā pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa. Ārāmaṃ abhiyuñjati, āpatti dukkaṭassa. Sāmikassa vimatiṃ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Sāmiko 'na mayhaṃ bhavissatī'ti dhūraṃ nikkhipati, āpatti pārajikassa. Dhammaṃ caranto sāmikaṃ parājeti, āpatti pārājikassa. Dhammaṃ caranto parajjati, āpatti thullaccayassa.
Vihāraṭṭhaṃ nāma: bhaṇḍaṃ vihāre catūhi ṭhānehi nikkhittaṃ hoti: bhummaṭṭhaṃ thalaṭṭhaṃ ākāsaṭṭhaṃ vehāsaṭṭhaṃ. Vihāraṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ 'avaharissāmi'ti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa. Vihāraṃ abhiyuñjati, āpatti dukkaṭassa sāmikassa vimatiṃ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Sāmiko 'na mayhaṃ bhavissatī'ti dhuraṃ nikkhipati, āpatti pārājikassa dhammaṃ caranto sāmikaṃ parājeti, āpatti pārājikassa. Dhammaṃ caranto parajjati, āpatti thullaccayassa.
Khettaṃ nāma yattha pubbannaṃ vā aparannaṃ vā jāyati. Khettaṭṭhaṃ nāma: bhaṇḍaṃ khette catūhi ṭhānehi nikkhittaṃ hoti: bhummaṭṭaṃ thalaṭṭhaṃ ākāsaṭṭhaṃ vehāsaṭṭhaṃ. Khettaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ 'avaharissāmī' ti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa. Tattha jātakaṃ pubbannaṃ vā aparannaṃ vā pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa khettaṃ abhiyuñjati, āpatti dukkaṭassa. Sāmikassa vimatiṃ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Sāmiko 'na mayhaṃ bhavissatī'ti dhuraṃ nikkhipati, āpatti pārājikassa. Dhammaṃ caranto sāmikaṃ parājeti, āpatti pārājikassa. Dhammaṃ caranto parajjati, āpatti thullaccayassa. Khīlaṃ vā rajjuṃ vā vatiṃ vā mariyādaṃ vā saṅkāmeti, āpatti dukkaṭassa. Ekaṃ payogaṃ anāgate, āpatti thullaccayassa. Tasmiṃ payoge āgate, āpatti pārājikassa.

[BJT Page 114] [\x 114/]
Vatthu nāma ārāmavatthu vihāravatthu. Vatthuṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ vatthusmiṃ catūhi ṭhānehi nikkhittaṃ hoti: bhummaṭṭhaṃ thalaṭṭhaṃ ākāsaṭṭhaṃ vehāsaṭṭhaṃ. Vatthuṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ 'avaharissāmi'ti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa. Vatthuṃ abhiyuñjati, āpatti dukkaṭassa. Sāmikassa vimatiṃ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Sāmiko 'na mayhaṃ bhavissatī'ti dhūraṃ nikkhipati, āpatti pārājikassa dhammaṃ caranto sāmikaṃ parājeti, āpatti pārājikassa. Dhammaṃ caranto sāmikaṃ parājeti, āpatti pārājikassa. Dhammaṃ caranto parajjati, āpatti thullaccayassa. Khīlaṃ vā rajjuṃ vā vatiṃ vā pākāraṃ vā saṅkāmeti, āpatti dukkaṭassa. Ekaṃ payogaṃ anāgate, āpatti thullaccayassa. Tasmiṃ payoge āgate, āpatti pārājikassa.
Gāmaṭṭhaṃ nāma: bhaṇḍaṃ gāme catūhi ṭhānehi nikkhittaṃ hoti: bhummaṭṭhaṃ thalaṭṭhaṃ ākāsaṭṭhaṃ vehāsaṭṭhaṃ. Gāmaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ 'avaharissāmi'ti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa.
[PTS Page 051] [\q 51/] araññaṃ nāma yaṃ manussānaṃ pariggahitaṃ hoti, taṃ araññaṃ. Araññaṭṭhaṃ nāma: bhaṇḍaṃ araññe catūhi ṭhānehi nikkhittaṃ hoti: bhummaṭṭhaṃ thalaṭṭhaṃ ākāsaṭṭhaṃ vehāsaṭṭhaṃ. Araññaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ 'avaharissāmī'ti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa. Tattha jātakaṃ kaṭṭhaṃ vā lataṃ vā tiṇaṃ vā pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa.
Udakaṃ nāma bhājanagataṃ vā hoti pokkharaṇiyā vā taḷāke vā. Theyyacitto āmasati. Āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa. Attano bhājanaṃ pavesetvā pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ udakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Attano bhājanagataṃ karoti, āpatti pārājikassa. Mariyādaṃ jindati, āpatti dukkaṭassa. Mariyādaṃ jinditvā pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ udakaṃ nikkhāmeti, āpatti pārājikassa. Atirekamāsakaṃ vā ūnapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ udakaṃ nikkhāmeti, āpatti thullaccayassa. Māsakaṃ vā ūnamāsakaṃ vā agghanakaṃ udakaṃ nikkhāmeti, āpatti dukkaṭassa.

[BJT Page 116] [\x 116/]
Dantaponaṃ nāma chinnaṃ vā acchinnaṃ vā pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa.
Vanaspati-1. Nāma manussānaṃ pariggahito hoti rukkho paribhogo. Theyyacitto chindati, pahāre pahāre āpatti dukkaṭassa. Ekaṃ pahāraṃ anāgate āpatti thullaccayassa. Tasmiṃ pahāre āgate āpatti pārājikassa.
Haraṇakaṃ nāma aññassa haraṇakaṃ bhaṇḍaṃ. Theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti. Āpatti pārājikassa. 'Sahabhaṇḍahārakaṃ nessāmi'ti paṭhamaṃ pādaṃ saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. Dutiyaṃ pādaṃ saṅkāmeti, āpatti pārājikassa. 'Patitaṃ bhaṇḍaṃ gahessāmi'ti pātāpeti, āpatti dukkaṭassa. Patitaṃ bhaṇḍaṃ pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti. Āpatti pārājikassa.
Upanidhi nāma upanikkhittaṃ bhaṇḍaṃ. 'Dehi me bhaṇḍa'nti vuccamāno 'nāhaṃ gaṇhāmī'ti bhaṇati, āpatti dukkaṭassa. Sāmikassa vimatiṃ uppādeti, āpatti thullaccayassa. [PTS Page 052] [\q 52/] sāmiko 'na mayhaṃ dassatī'ti dhuraṃ nikkhipati, āpatti pārājikassa. Dhammaṃ caranto sāmikaṃ parājeti, āpatti pārājikassa. Dhammaṃ caranto parajjati, āpatti thullaccayassa.
Suṅkaghātaṃ nāma raññā ṭhapitaṃ hoti pabbatakhaṇḍe vā nadītitthe vā gāmadvāre vā 'atra paviṭṭhassa suṅkaṃ gaṇhantu'ti. Tatra pavisitvā rājagghaṃ bhaṇḍaṃ pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭasa, phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Paṭhamaṃ pādaṃ suṅkaghātaṃ atikkāmeti, āpatti thullaccayassa. Dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti. Āpatti pārājikassa. Anto suṅkaghāte ṭhino bahi suṅkaghātaṃ pāteti, āpatti pārājikassa. Suṅkaṃ pariharati, āpatti dukkaṭassa.
Pāṇo nāma manussapāṇo vuccati. Theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa. 'Padasā nessāmi'ti paṭhamaṃ pādaṃ saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. Dutiyaṃ pādaṃ saṅkāmeti, āpatti pārājikassa.
Apadaṃ nāma ahimacchā. Pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa.
1. Vanappati, machasaṃ

[BJT Page 118] [\x 118/]
Dvipadaṃ nāma manussā pakkhajātā theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa, ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. 'Padasā nessāmī'ti paṭhamaṃ pādaṃ saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. Dutiyaṃ pādaṃ saṅkāmeti, āpatti pārājikassa.
Catuppadaṃ nāma hatthi assā oṭṭhā goṇā gadrabhā pasukā. Theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa. 'Padasā nessāmi'ti paṭhamaṃ pādaṃ saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. Dutiyaṃ pādaṃ saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. Tatiyaṃ pādaṃ saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. Catutthaṃ pādaṃ saṅkāmeti, āpatti pārājikassa.
Bahuppadaṃ nāma vicchikā - satapadi - uccāliṅgapāṇakā. Pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa. 'Padasā nessāmī'ti saṅkāmeti, pade pade āpatti thullaccayassa. Pacchimaṃ pādaṃ saṅkāmeti, āpatti pārājikassa.
Ocarako nāma bhaṇḍaṃ ocaritvā ācikkhati "itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharāti" āpatti dukkaṭassa. So taṃ bhaṇḍaṃ avaharati, āpatti ubhinnaṃ pārājikassa.
[PTS Page 053] [\q 53/] onirakkho nāma āhaṭaṃ bhaṇḍaṃ gopento pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ vā theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa.
Saṃvidāvahāro nāma sambāhulā saṃvidahitvā eko bhaṇḍaṃ avaharati, āpatti sabbesaṃ pārājikassa.
Saṅketakammaṃ nāma saṅketaṃ karoti purebhattaṃ vā pacchābhattaṃ vā rattiṃ vā divā vā 'tena saṅketena taṃ bhaṇḍaṃ avaharā'ti āpatti dukkaṭassa. Tena saṅkatena taṃ bhaṇḍaṃ avaharati, āpatti ubhinnaṃ pārājikassa. Taṃ saṅketaṃ pure vā pacchā vā taṃ bhaṇḍaṃ avaharati, mūlaṭṭhaṭassa anāpatti. Avahārakassa āpatti pārājikassa.
Nimittakammaṃ nāma nimittaṃ karoti 'akkhiṃ vā nikhanissāmi bhamukaṃ vā ukkhipissāmi sīsaṃ vā ukkhipissāmi, tena nimittena taṃ bhaṇḍaṃ avaharā'ti, āpatti dukkaṭassa. Tena nimittena taṃ bhaṇḍaṃ avaharati, āpatti ubhinnaṃ pārājikassa. Taṃ nimittaṃ pure vā pacchā vā taṃ bhaṇḍaṃ avaharati, mūlaṭṭhassa anāpatti, avahārakassa āpatti pārājikassa.

[BJT Page 120] [\x 120/]
Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti 'itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā'ti, āpatti dukkaṭassa. So taṃ maññamāno taṃ avaharati, āpatti uhinnaṃ pārājikassa.
Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti 'itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā'ti, āpatti dukkaṭassa. So taṃ maññamāno aññaṃ avaharati, mūlaṭṭhassa anāpatti. Avahārakassa āpatti pārājikassa.
Bhikkhu bhikkhuṃ 'itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā'ti, āpatti dukkaṭassa. So aññaṃ maññamano taṃ avaharati, āpatti ubhinnaṃ pārājikassa.
Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti 'itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā'ti, āpatti dukkaṭassa. So aññaṃ maññamāno aññaṃ avaharati, mūlaṭṭhassa anāpatti avahārakassa āpatti pārājikassa.
Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti, 'itthannāmassa pāvada: itthannāmo itthannāmassa pāvadatu: itthannāmo itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharatu' ti, āpatti dukkaṭassa. So itarassa āroceti, āpatti dukkaṭassa. Avahārako patigaṇhāti, laṭṭhassa āpatti thullaccayassa. So taṃ bhaṇḍaṃ avaharati, āpatti sabbesaṃ pārājikassa.
Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti, "itthannāmassa pāvada: itthannāmo itthannāmassa pāvadatu, itannāmo itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharatu" ti, āpatti dukkaṭassa. So aññaṃ ānāpeti, āpatti dukkaṭassa. Avahārako patigaṇhāti āpatti, dukkaṭassa. So taṃ bhaṇḍaṃ avaharati, mūlaṭṭhassa anāpatti. Āṇāpakassa ca avahārakassa ca āpatti pārājikassa.
Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti [PTS Page 054 [\q 54/] ']itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā'ti, āpatti dukkaṭassa. So gantvā puna paccāgacchati 'nāhaṃ sakkomi taṃ bhaṇḍaṃ avaharitu'nti. So puna āṇāpeti 'yadā sakkosi tadā taṃ bhaṇḍaṃ avaharā'ti, āpatti dukkaṭassa so taṃ bhaṇḍaṃ avaharati, āpatti ubhinnaṃ pārājikassa.
Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti 'itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā'ti, āpatti dukkaṭassa. So āṇāpetvā vippaṭisārī na sāveti.'Mā avaharī'ti. So taṃ bhaṇḍaṃ avaharati, āpatti ubhinnaṃ pārājikassa.
Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti 'itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā'ti, āpatti dukkaṭassa. So āṇāpetvā vippaṭisārī sāveti 'mā avaharī'ti. So 'āṇatto ahaṃ tayā'ti taṃ bhaṇḍaṃ avaharati, mūlaṭṭhassa anāpatti, avahārakassa āpatti pārājikassa.

[BJT Page 122] [\x 122/]
Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti 'itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā'ti, āpatti dukkaṭassa. So āṇāpetvā vippaṭisārī sāveti 'mā avaharī'ti. So 'suṭṭhu'ti oramati, ubhinnaṃ anāpatti.
Pañcahākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti pārājikassa parapariggahitañca hoti, parapariggahitasaññi ca, garuko ca hoti parikkhāro pañcamāsako vā atirekapañcamāsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṃ hoti. Āmasati, āpatti dukkaṭassa phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa.
Pañcahākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti thullaccayassa: parapariggahitañca hoti, parapariggahitasaññi ca, lahuko ca hoti parikkhāro atirekamāsako vā ūnapañcamāsako vā, theyya cittañca paccupaṭṭhitaṃ hoti, āmasati, āpatti dukkaṭassa phandāpeti, āpatti dukkaṭassa ṭhānā cāveti, āpatti thullaccayassa.
Pañcahākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti dukkaṭassa: parapariggahitañca hoti, parapariggahitasaññī ca, lahuko ca hoti parikkharo māsako vā ūnamāsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṃ hoti, āmasati, āpatti dukkaṭassa phandāpeti, āpatti dukkaṭassa. hānā cāveti, āpatti dukkaṭassa.
Chahi ākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti pārājikassa: na ca sakasaññi, na ca vissāsagāhī, na ca tāvakālikaṃ, garuko ca hoti parikkhāro pañcamāsako vā atirekapañcamāsako [PTS Page 055] [\q 55/] vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṃ hoti, āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa.
Chahi ākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti thullaccayassa: na ca sakasaññi, na ca vissāsagāhī, na ca tāvakālikaṃ, lahuko ca hoti parikkhāro atirekamāsako vā ūnapañcamāsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṃ hoti, āmasati, āpatti dukkaṭassa phandāpeti, āpatti dukkaṭassa. hānā cāveti, āpatti thullaccayassa.
Chahi ākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti dukkaṭassa: - na ca sakasaññi, na ca vissāsagāhī, na ca tāvakālikaṃ, lahuko ca hoti parikkhāro māsako vā ūnamāsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṃ hoti, āmasati, āpatti dukkaṭassa, phandāpeti, āpatti dukkaṭassa. hānā cāveti, āpatti dukkaṭassa.

[BJT Page 124] [\x 124/]
Pañcahākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti dukkaṭassa na ca parapariggahitaṃ hoti, parapariggahitasaññi vā garuko ca hoti parikkhāro pañcamāsako vā atireka pañcamāsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṃ hoti, āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti dukkaṭassa. hānā cāveti, āpatti dukkaṭassa.
Pañcahākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti dukkaṭassa na ca parapariggahitaṃ hoti, parapariggahitasaññi ca, lahuko ca hoti parikkhāro atirekamāsako vā ūnapañcamāsako vā, theyya cittañca paccupaṭṭhitaṃ hoti, āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti dukkaṭassa. hānā cāveti, āpatti dukkaṭassa.
Pañcahākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti dukkaṭassa na ca parapariggahitaṃ hoti, parapariggahitasaññi ca, lahuko ca hoti parikkhāro māsako vā ūnamāsako vā, theyayacittañca paccupaṭṭhitaṃ hoti, āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti dukkaṭassa. hānā cāveti, āpatti dukkaṭassa.
Anāpatti sakasaññissa-1. Vissāsagāhe, tāvakālike, petapariggahe, tiricchānagatapariggahe, paṃsukūlasaññissa, ummattakassa, khittacittassa, vedanaṭṭassa, -2. Ādikammikassāti. -Adinnādānamhi paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito-
1. Sasaññissa. Sī. Mu.
2. Vedanāṭṭassa. Machasaṃ.

[BJT Page 126] [\x 126/]

Vinītavatthu

Uddānagāthā

Rajakehi pañca akkhātā caturo attharaṇehi ca,
Andhakārena ce pañca pañcahāraṇakena cha.

Niruttiyā pañca akkhātā vātehi apare duve,
Asambhinne kusāpāto chantaggena-1. Sahā dasa.

Vighāsehi pañca akkhātā pañca ceva amūlakā
Dubbhikkhe kuramaṃsañca puvasakkhalimodakā.

Saparikkhārathavikaṃ-2. Bhisivaṃsā na nikkhame,
Khādanīyañca vissāsaṃ sasaññāya pare duve.

Satta nāvaharāmāti sattaceva avāharuṃ,
Saṅghassa avaharuṃ satta pupphehi apare duve.

Tayo ca vuttavādino maṇi tīṇi atikkame,
Sukarā ca migā macchā yānaṃ cāpi pavaṭṭhayī.

Duve pesī duve dāru paṃsukūlaṃ duve dakā,
[PTS Page 056] [\q 56/] anupubbavidhānena tadañño na paripūrayi.

Sāvatthiyā caturo muṭṭhi dve vighāsā duve tiṇā,
Saṅghassa bhājayuṃ satta satta ceva asāmikā.

Dārudakaṃ-3. Mattikā dve tiṇāni saṅghassa satta avabhāsiseyyuṃ-4.
Sassāmikaṃ na cāpi nīhareyya hareyya sassāmikaṃ tāvakālikaṃ.

Campā rājagahe ceva vesāliyā ca ajjuko,
Bārāṇasī ca kosambī sāgalā daḷhikena cāti.

Tena kho pana samayena jabbaggiyā bhikkhu rajakattharaṇaṃ gantvā rajakabhaṇḍikaṃ avahariṃsu. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi: bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Kacci nu kho mayaṃ pārājikaṃ āpattiṃ āpannā'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ -pe-āpattiṃ tumbhe bhikkhave āpannā pārājikanti. (1)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu rajakattharaṇaṃ gantvā mahagghaṃ dussaṃ passitvā theyyacittaṃ uppādesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi: kacci nu kho ahaṃ pārājikaṃ āpattiṃ āpanno'ti. Bhagavato etamattaṃ ārocesi: anāpatti bhikkhu cittuppāde'ti. (2)
1. Jantāgharena. Syā.
2. Thavikā. Machasaṃ.
3. Dārudakā. Syā.
4. Avahāsiseyayaṃ, sīmu.
5. Assāmikā. Machasaṃ.

[BJT Page 128] [\x 128/]
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu rajakattharaṇaṃ gantvā mahagghaṃ dussaṃ passitvā theyyacitto āmasi. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe- anāpatti bhikkhu pārājikassa. Āpatti dukkaṭassāti. (3)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu rajakattharaṇaṃ gantvā mahagghaṃ dussaṃ passitvā theyyacitto phandāpesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi, -pe- anāpatti bhikkhu pārājikassa. Āpatti thullaccayassāti. (4)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu rajakattharaṇaṃ gantvā mahagghaṃ dussaṃ passitvā theyyacitto ṭhānā cāvesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi: -pe- āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājikanti. (5)
Tena kho pana samayena aññataro piṇḍacāriko bhikkhu mahagghaṃ uttarattharaṇaṃ passitvā theyyacittaṃ uppādesi. -Pe-theyyacitto āmasi. -Pe- theyyacitto phandāpesi. -Pe-theyyacitto ṭhānā cāvesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi: -pe-āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājikanti. (6 - 9)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu divā bhaṇḍaṃ passitvā nimittaṃ akāsi 'rattiṃ avaharissāmī'ti. So taṃ maññamāno taṃ avahari. -Pe- taṃ maññamāno aññaṃ avahari, -pe- aññaṃ maññamāno taṃ avahari. -Pe- aññaṃ maññamāno aññaṃ avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi: -pe- āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājikanti. (10 - 13)
[PTS Page 057] [\q 57/] tena kho pana samayena aññataro bhikkhu divā bhaṇḍaṃ passitvā nimittaṃ akāsi 'rattiṃ avaharissāmī'ti. So taṃ maññamāno attano bhaṇḍaṃ avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi: -pe- anāpatti bhikkhu pārājikassa. Āpatti dukkaṭassāti (14)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññassa bhaṇḍaṃ haranto sīse bhāraṃ theyyacitto āmasi. -Pe- theyyacitto phandāpesi. -Pe- theyyacitto khandhaṃ oropesi. -Pe-khandhe' bhāraṃ theyyacitto āmasi. -Pe- theyyacitto phandāpesi. -Pe-theyyacitto kaṭiṃ oropesi. -Pe- kaṭiyā bhāraṃ theyyacitto āmasi. -Pe- theyyacitto phandāpesi. -Pe-theyyacitto hatthena aggahesi. -Pe- hatthe bhāraṃ theyyacitto bhumiyaṃ nikkhiti. -Pe-theyyacitto bhumito aggahesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi: -pe-āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājikanti (15 - 25)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu ajjhokāse cīvaraṃ pattharitvā vihāraṃ pāvisi. Aññataro bhikkhu 'māyi daṃ cīvaraṃ nassi'ti paṭisāmesi. So nikkhamitvā taṃ bhikkhuṃ pucchi: āvuso mayhaṃ cīvaraṃ kena avahaṭanti. So evamāha' mayā avahaṭanti. So taṃ ādiyi. 'Assamaṇosi tva'nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe-bhagavato etamatthaṃ ārocesi. Kiñcitto tvaṃ bhikkhu?Ti. 'Niruttipatho ahaṃ bhagavā'ti. Anāpatti bhikkhu niruttipathe'ti. (26)

[BJT Page 130] [\x 130/]
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pīṭhe cīvaraṃ nikkhipitvā -pe- pīṭhe nisīdanaṃ nikkhipitvā -pe- heṭṭhāpīṭhe pattaṃ nikkhipitvā vihāraṃ pāvisi. Aññataro bhikkhu 'māyaṃ patto nassī'ti. Paṭisāmesi. So nikkhamitvā taṃ bhikkhuṃ pucchi: 'āvuso mayhaṃ patto kena avahaṭo'ti. So evamāha: 'mayā avahaṭo'ti. So taṃ ādisi 'assamaṇo'si tva'nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe-"anāpatti bhikkhu niruttipathe" ti. (27-29)
Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī vatiyā cīvaraṃ pattharitvā vihāraṃ pāvisi. Aññatarā bhikkhunī 'māyidaṃ cīvaraṃ tassī'ti pāṭisāmesi. Sā nikkhamitvā taṃ bhikkhuniṃ pucchi: 'ayye mayhaṃ cīvaraṃ kena avahaṭa'nti. Sā evamāha: 'mayā avahaṭa'nti. Sā taṃ ādisi 'assamaṇī'si tva'nti. Tassā kukkuccaṃ ahosi. Atha kho sā bhikkhunī bhikkhunīnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhuniyo bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ. Bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anāpatti bhikkhave niruttipathe" ti. (30)
[PTS Page 058] [\q 58/] tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vātamaṇḍalikāya ukkhittaṃ sāṭakaṃ passitvā 'sāmikānaṃ dassāmi'ti aggahesi. Sāmikā taṃ bhikkhuṃ codesuṃ: 'assamaṇo'si tva'nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-kiñcitto tvaṃ bhikkhu'ti. 'Atheyyacitto ahaṃ bhagavā'ti. "Anāpatti bhikkhu atheyyacittassā"ti. (31)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vātamaṇḍalikāya ukkhittaṃ veṭhanaṃ 'pure sāmikā passantī'ti theyyacitto aggahesi. Sāmikā taṃ bhikkhuṃ codesuṃ: 'assamaṇo'si tva'nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (32)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu susānaṃ gantvā abhinne sarīre paṃsukūlaṃ aggahesi. Tasmiṃ ca sarīre peto adhivattho hoti. Atha kho so peto taṃ bhikkhuṃ etadavoca: "mā bhante mayhaṃ sāṭakaṃ aggahesī"ti. So bhikkhu anādiyanto agamāsi. Atha kho taṃ sarīraṃ uṭṭhahitvā tassa bhikkhuno piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Atha kho so bhikkhu vihāraṃ pavisitvā dvāraṃ thakesi. Atha kho taṃ sarīraṃ tattheva paripati-1. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu pārājikassa. Na ca bhikkhave abhinne sarīre paṃsukūlaṃ gahetabbaṃ. Yo gaṇheyya, āpatti dukkaṭassā"ti. (33)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa cīvare bhājiyamāne theyyacitto kusaṃ saṅkāmetvā cīvaraṃ aggahesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (34) 1. Paripaṭi, katthaci.

[BJT Page 132] [\x 132/]
Tena kho pana samayena āyasmā ānando jantāghare aññatarassa bhikkhuno antaravāsakaṃ attano maññamāno nivāsesi. Atha kho so bhikkhu āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: "kissa me tvaṃ āvuso ānanda, antaravāsakaṃ nivāsesī"ti. "Sakasaññī ahaṃ āvuso"ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ-pe- "anāpatti bhikkhave sakasaññissā"ti. (35)
Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhu gijjhakūṭā pabbatā orohantā sīhavighāsaṃ passitvā pavāpetvā paribhuñjiṃsu. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkave sīhavighāse" ti. (36)
Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhu gijjhakuṭā pabbatā orohantā vyagghavighāsaṃ passitvā -pe- dīpivighāsaṃ passitvā -pe- taracchavighāsaṃ passitvā -pe- kokavighāsaṃ passitvā pacāpetvā paribhuñjiṃsu. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhave tiracchānagatapariggahe" ti. (37 - 40)
[PTS Page 059] [\q 59/] tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa odane bhājiyamāne "aparassa bhāgaṃ dehī"ti amūlakaṃ aggahesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu pārājikassa. Āpatti sampajānamusāvāde pācittiyassā"ti. (41)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa khādaniye bhājiyamāne -pe-saṅghassa pūve bhājiyamāne -pe- saṅghassa ucchumhi bhājiyamāne -pe- saṅghassa timbarūsake bhājiyamāne "aparassa bhāgaṃ dehi"ti amūlakaṃ aggahesi. Tassa kukkaccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti sampajānamusāvāde pācittiyassā"ti. (42-45)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu dubbhikkhe odanīyagharaṃ pavisitvā pattapūraṃ odanaṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi-pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (46)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu dubbhikkhe sūnāgharaṃ pavisitvā pattapūraṃ maṃsaṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (47)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu dubbhikkhe pūvagharaṃ pavisitvā pattapūraṃ pūvaṃ theyyacitto avahari -pe- pattapūrā sakkhaliyo theyyacitto avahari -pe-pattapūre modake theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (48-50)

[BJT Page 134] [\x 134/]
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu divā parikkhāraṃ passitvā nimittaṃ ākāsi: "rattiṃ avaharissāmī"ti. So taṃ maññamāno taṃ avahari -pe- taṃ maññamāno aññaṃ avahari -pe-aññaṃ maññamāno taṃ avahari -pe- aññaṃ maññamāno aññaṃ avahari -pe- tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (51-54)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu divā parikkhāraṃ passitvā nimittaṃ akāsi. "Rattiṃ avaharissāmī"ti. So taṃ maññāmāno attano parikkhāraṃ avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti dukkaṭassā"ti. (55)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pīṭhe thavikaṃ passitvā ito gaṇhanto pārājiko bhavissāmiti saha pīṭhakena saṅkāmetvā aggahesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (56)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa bhisiṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (57)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu cīvaravaṃse [PTS Page 060] [\q 60/] cīvaraṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (58)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vihāre cīvaraṃ avaharitvā ito nikkhamanto pārājiko bhavissāmīti vihārā na nikkhami. Bhikkhū bhagavato etamattaṃ ārocesuṃ -pe-"nikkhameyya vā so bhikkhave moghapuriso na vā nikkhameyya āpatti pārājikassā"ti. (59)
Tena kho pana samayena dve bhikkhu sahāyakā honti, eko bhikkhu gāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Dutiyo bhikkhu saṅghassa khādanīye bhājiyamāne sahāyakassa bhāgaṃ gahetvā tassa vissasanto paribhuñji. So jānitvā taṃ codesi: 'assamaṇo'si tva'nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesi -pe-"kiñcitto tvaṃ bhikkhū?"Ti. "Vissāsagāhī ahaṃ bhagavā"ti. "Anāpatti bhikkhu vissāsagāhe"ti. (60)
Tena kho samayena sambahulā bhikkhu cīvarakammaṃ karonti. Saṅghassa khādanīye bhājiyamāne sabbesaṃ paṭiviṃsā āharitvā upanikkhittā honti. Aññataro bhikkhu aññatarassa bhikkhuno paṭiviṃsaṃ attano maññamāno paribhuñji. So jānitvā taṃ codesi: 'assamaṇo'si tva'nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesi -pe- "kiñcitto tvaṃ bhikkhū'ti sakasaññi ahaṃ bhagavā"ti. "Anāpatti bhikkhu sakasaññissā"ti. (61)

[BJT Page 136] [\x 136/]
Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhu cīvarakammaṃ karonti. Saṅghassa khādanīye bhājiyamāne aññatarassa bhikkhuno pattena aññatarassa bhikkhuno paṭiviṃso āharitvā upanikkhitto hoti. Pattasāmiko bhikkhu attano maññamāno paribhuñji. So jānitvā taṃ codesi: 'assamaṇo'si tva'nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesi -pe- "kiñcitto tvaṃ bhikkhu?"Ti "sakasaññi ahaṃ bhagavā"ti. "Anāpatti bhikkhu sakasaññissā"ti. (62)
Tena kho pana samayena ambacorakā ambaṃ pātetvā bhaṇḍikaṃ ādāya agamaṃsu. Sāmikā te corake anubandhiṃsu. Corakā sāmike passitvā bhaṇḍikaṃ pātetvā palāyiṃsu. Bhikkhu paṃsukūlasaññino paṭiggāhāpetvā paribhuññiṃsu. Sāmikā te bhikkhū codesuṃ: "assamaṇattha tumhe"ti. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ -pe- "kiñcittā tumhe bhikkhave?"Ti "paṃsukūlasaññino mayaṃ bhagavā"ti. "Anāpatti bhikkhave paṃsukūlasaññissā"ti. (63)
Tena kho pana samayena jambucorakā -pe- labujacorakā -pe- panasacorakā -pe- tālapakkacorakā -pe-ucchucorakā -pe- timbarūsakacorakā timbarūsake [PTS Page 061] [\q 61/] ocinitvā bhaṇḍikaṃ ādāya agamaṃsu. Sāmikā te corake anubandhiṃsu. Corakā sāmiko passitvā bhaṇḍikaṃ pātetvā palāyiṃsu. Bhikkhū paṃsukūlasaññino paṭiggāhāpetvā paribhuñjiṃsu. Sāmikā te bhikkhu codesu: "assamaṇattha tumhe"ti. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi. -Pe-"anāpatti bhikkhave paṃsukūlasaññāssā"ti. (64-69)
Tena kho pana samayena ambacorakā ambaṃ pātetvā bhaṇḍikaṃ ādāya agamaṃsu. Sāmikā te corake anubandhiṃsu. Corakā sāmike passitvā bhaṇḍikaṃ pātetvā palāyiṃsu. Bhikkhu "pure sāmikā passanti"ti theyyacittā paribhuñjiṃsu. Sāmikā te bhikkhū codesuṃ "assamaṇattha tumhe"ti. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tumhe bhikkhave āpannā pārājika"nti. (70)
Tena kho pana samayena jambucorakā -pe- labujacorakā -pe- panasacorakā -pe- tālapakkacorakā -pe-ucchucorakā -pe- timbarūsakacorakā timbarūsake ocinitvā bhaṇḍikaṃ ādāya agamaṃsu. Sāmikā te corake anubandhiṃsu. Corakā sāmike passitvā bhaṇḍikaṃ pātetvā palāyiṃsu. Bhikkhu "pure sāmikā passantī" theyyacittā paribhuñjiṃsu. Sāmikā te bhikkhu codesuṃ "assamaṇattha tumhe"ti. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe-"āpattiṃ tumhe bhikkhave āpannā pārājika"nti. (71-76)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa ambaṃ theyyacitto avahari -pe- saṅghassa jambuṃ -pe - saṅghassa labujaṃ -pe- saṅghassa panasaṃ -pe- saṅghassa tālapakkaṃ -pesaṅghassa ucchuṃ -pe- saṅghassa timbarūsakaṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (77-83)

[BJT Page 138] [\x 138/]
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pupphārāmaṃ gantvā ocitaṃ pupphaṃ pañcamāsagghanakaṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (84)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pupphārāmaṃ gantvā pupphāni ocinitvā pañcamāsagghanakaṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti (85)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gāmakaṃ gacchanto aññataraṃ bhikkhuṃ etadavoca: "āvuso tuyhaṃ upaṭṭhākakulaṃ vutto vajjemī"ti. So gantvā ekaṃ sāṭakaṃ āharāpetvā attanā paribhuñji. So jānitvā taṃ codesi: 'assamaṇo'si tva'nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe- anāpatti bhikkhu pārājikassa. "Na ca bhikkhave 'vutto vajjemi'ti vattabbo. Yo vadeyya āpatti dukkaṭassā"ti. (86)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gāmakaṃ gacchati. Aññataro bhikkhū taṃ bhikkhuṃ etadavoca: "āvuso mayhaṃ upaṭṭhākakulaṃ vutto vajjehī"ti. So gantvā yugasāṭakaṃ āharāpetvā ekaṃ attanā paribhuñji. Ekaṃ tassa bhikkhuno adāsi. So jānitvā taṃ codesi: "assamaṇo'si tva'nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe-anāpatti bhikkhu pārājikassa. "Na ca bhikkhave 'vutto vajjehī'ti vattabbo. Yo vadeyya āpatti dukkaṭassā"ti. (87)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gāmakaṃ [PTS Page 062] [\q 62/] gacchanto aññataraṃ bhikkhuṃ etadavoca: "āvuso tuyhaṃ upaṭṭhākakulaṃ vutto vajjemī"ti. So'pi evamāha: "vutto vajjehī"ti. So gantvā āḷhakaṃ sappiṃ, tulaṃ guḷaṃ, doṇaṃ, taṇḍulaṃ, āharāpetvā attanā paribhuñji. So jānitvā taṃ codesi; "assamaṇo'si tvā'nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe-anāpatti bhikkhu pārājikassa. "Na ca bhikkhave 'vutto vajjemī'ti vattabbo. 'Na ca vutto vajjehī'ti vattabbo. Yo vadeyya āpatti dukkaṭassā"ti. (88)
Tena kho pana samayena aññataro puriso mahagghaṃ maṇiṃ ādāya aññatarena bhikkhunā saddhiṃ addhānamaggapaṭipanno hoti. Atha kho so puriso suṅkaṭṭhānaṃ passitvā tassa bhikkhuno ajānantassa thavikāya maṇiṃ pakkhipitvā suṅkaṭṭhānaṃ atikkamitvā aggahesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "kiñcitto tvaṃ bhikkhū?" Ti. "Nāhaṃ bhagavā jānāmī"ti. Anāpatti bhikkhu ajānantassāti. (89)

[BJT Page 140] [\x 140/]
Tena kho pana samayena aññataro puriso mahagghaṃ maṇiṃ ādāya aññatarena bhikkhunā saddhiṃ addhānamaggapaṭipanno hoti. Atha kho so puriso suṅkaṭṭhānaṃ passitvā gilānālayaṃ karitvā attano bhaṇḍikaṃ tassa bhikkhuno adāsi. Atha kho so puriso suṅkaṭṭhānaṃ atikkamitvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca: "āhara me bhante bhaṇḍikaṃ. Nāhaṃ akallako"ti. Kissa pana tvaṃ āvuso evarūpaṃ akāsīti. Atha kho so puriso tassa bhikkhuno etamatthaṃ ārocesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu ajānantassā"ti. (90)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu satthena saddhiṃ addhānamaggapaṭipanno hoti. Aññataro puriso taṃ bhikkhuṃ āmisena upalāpetvā suṅkaṭṭhānaṃ passitvā mahagghaṃ maṇiṃ tassa bhikkhuno adāsi. Imaṃ bhante maṇiṃ suṅkaṭṭhānaṃ atikkāmehīti. Atha kho so bhikkhu taṃ maṇiṃ suṅkaṭṭhānaṃ atikkāmesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (91)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pāse baddhaṃ-1. Sūkaraṃ kāruññena muñci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"kiñcitto tvaṃ bhikkhū?"Ti. "Kāruññādhippāyo ahaṃ bhagavā"ti. "Anāpatti bhikkhu kāruññādhippāyassā"ti. (92)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pāse baddhaṃ sūkaraṃ "pure sāmikā passantī" ti theyyacitto muñci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (93)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pāse baddhaṃ migaṃ kāruññena muñci -pe- pāse baddhaṃ migaṃ 'pure sāmikā passāntī"ti theyyacitto muñci -pe- [PTS Page 063] [\q 63/] kumine baddhe macche kāruññena muñci. -Pe- kumine baddhe macche 'pure sāmikā passantī'ti. Theyyacitto muñci, tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe-"āpattiṃ tvaṃ bhikkhū āpanno pārājika"nti. (94-97)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu yāne bhaṇḍaṃ passitvā "ito gaṇhanto pārājiko bhavissāmī"ti atikkamitvā pavaṭṭetvā aggahesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhū āpanno pārājika"nti. (98)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kulalena ukkhittaṃ maṃsapesiṃ "sāmikānaṃ dassāmī" ti aggahesi. Sāmikā taṃ bhikkhū codesuṃ; "assamaṇo'si tva'nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu atheyyacittassā"ti. (99)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kulalena ukkhittaṃ maṃsapesiṃ "pure sāmikā passantī"ti theyyacitto aggahesi. Sāmikā taṃ bhikkhuṃ codesuṃ: "assamaṇo'si tva'nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (100) 1. Khandhaṃ - machasaṃ

[BJT Page 142] [\x 142/]
Tena kho pana samayena manussā uempaṃṃ bandhitvā aciravatiyā nadiyā osādenti. -1. "Bandhane chinne kaṭṭhāni vippakiṇṇāni agamaṃsu. Bhikkhū paṃsukūlasaññino uttāresuṃ. Sāmikā te bhikkhu codesuṃ "assamaṇattha tumhe'ti" tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe- anāpatti bhikkhave paṃsukūlasaññissā'ti. (101)
Tena kho pana samayena manussāuempaṃtvā aciravatiyā nadiyā osādenti. Bandhane chinne kaṭṭhāni vippakiṇṇāni agamaṃsu. Bhikkhu "pure sāmikā passantī"ti theyyacittā uttāresuṃ. Sāmikā te bhikkhu codesuṃ: "assamaṇattha tumhe'-2. Ti" tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe-"āpattiṃ tumhe bhikkhave āpannā pārājika"nti. (102)
Tena kho pana samayena aññataro gopālako rukkhe sāṭakaṃ ālaggetvā uccāraṃ agamāsi. Aññataro bhikkhu paṃsukūlasaññi aggahesi. Atha kho so gopālako taṃ bhikkhuṃ codesi: "assamaṇo'si tva,nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu paṃsukūlasaññissā"ti. (103)
Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno nadiṃ tarantassa rajakānaṃ hatthato muttaṃ sāṭakaṃ pāde laggaṃ hoti. So bhikkhu sāmikānaṃ dassāmiti aggahesi. Sāmikā taṃ bhikkhuṃ codesuṃ: "assamaṇo'si tva'nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu atheyyacittassā"ti. (104)
Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno nadiṃ tarantassa rajakānaṃ hatthato muttaṃ sāṭakaṃ pāde laggaṃ [PTS Page 064] [\q 64/] hoti. So bhikkhu "pure sāmikā passantī" ti theyyacitto aggahesi. Sāmikā taṃ bhikkhuṃ codesuṃ: "assamaṇo'si tva'nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (105)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sappikumhiṃ passitvā thokaṃ thokaṃ-3. Paribhuñji. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti dukkaṭassā"ti. (106)
Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū saṃvidahitvā agamaṃsu. "Bhaṇḍaṃ avaharissamā"ti. Eko bhaṇḍaṃ avahari. Te evamāhaṃsu: "na mayaṃ pārājikā. Yo avahaṭo so pārājiko"ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ -pe-"āpattiṃ tumhe bhikkhave āpannā pārājika"nti. (107)
Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhu saṃvidahitvā bhaṇḍaṃ avaharitvā bhājesuṃ. Tehi bhājiyamāne ekamekassa paṭiviṃso na pañcamāsako pūri. Te evamāhaṃsu. "Na mayaṃ pārājikā"ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. -Pe- "āpattiṃ tumhe bhikkhave āpannā pārājika"nti. (108)
1. Osārenti, machasaṃ syā.
2. Assamaṇattha, machasaṃ syā.
3. Thokathokaṃ - machasaṃ

[BJT Page 144] [\x 144/]
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāvatthiyaṃ dubbhikkhe āpaṇikassa taṇḍulamuṭṭhiṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhū āpanno pārājika"nti. (109)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāvatthiyaṃ dubbhikkhe āpaṇikassa muggamuṭṭhiṃ -pe- māsamuṭṭhiṃ -pe-tilamuṭṭhiṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājikanti. (110-112)
Tena kho pana samayena sāvatthiyā andhavane corakā gāviṃ hantvā maṃsaṃ khāditvā sesakaṃ paṭisāmetvā agamaṃsu. Bhikkhu paṃsukūlasaññino paṭiggāhāpetvā paribhuñjiṃsu. Corakā te bhikkhū codesuṃ: "assamaṇattha tumhe"ti. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhave paṃsukūlasaññissā"ti. (113)
Tena kho pana samayena sāvatthiyā andhavane corakā sūkaraṃ hantvā maṃsaṃ khāditvā sesakaṃ paṭisāmetvā agamaṃsu. Bhikkhu paṃsukūlasaññino paṭiggāhāpetvā paribhuñjiṃsu. Corakā te bhikkhū codesuṃ: "assamaṇattha tumhe"ti. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhave paṃsukūlasaññissā"ti. (114)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu tiṇakkhettaṃ gantvā lūnaṃ-2. Tiṇaṃ pañcamāsagghanakaṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (115)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu tiṇakkhettaṃ gantvā tiṇaṃ lāyitvā-3 pañcamāsagghanakaṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (116)
[PTS Page 065] [\q 65/] tena kho pana samayena āgantukā bhikkhū saṅghassa ambaṃ bhājāpetvā paribhuñjiṃsu. Āvāsikā bhikkhu te bhikkhū codesuṃ: "assamaṇattha tumhe"ti. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. -Pe- "kiñcittā tumhe bhikkhave?Ti "paribhogatthā. -4. Mayaṃ bhagavā'ti. "Anāpatti bhikkhave paribhogatthāyā"ti. (117)
Tena kho pana samayena āgantukā bhikkhū saṅghassa jambuṃ -pe-saṅghassa labujaṃ -pe- saṅghassa panasaṃ -pe- saṅghassa tālapakkaṃ -pe- saṅghassa ucchuṃ -pe- saṅghassa timbarūsakaṃ bhājāpetvā paribhuñjiṃsu. Āvāsikā bhikkhū te bhikkhū codesuṃ: "assamaṇattha tumhe"ti. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi. -Pe-"anāpatti bhikkhave paribhogatthāyā"ti. (118-123)
Tena kho pana samayena ambapālakā bhikkhūnaṃ ambaphalaṃ denti. Bhikkhū 'gopetuṃ ime issarā, nayime dātu'nti kukkuccāyantā na patigaṇhanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ -pe- "anāpatti bhikkhave gopakassa dāne"ti. (124)
1. Pariggahāpetvā,
2. Lūnaṃ, machasaṃ.
3. Lāvitvā, sī. Mu.
4. Paribhogatthāya, - machasaṃ, syā.

[BJT Page 146] [\x 146/]
Tena kho pana samayena jambupālakā -pe- labujapālakā -pe-panasapālakā -pe- tālapakkapālakā -pe- ucchupālakā -pe-timbarūsakapālakā bhikkhūnaṃ timbarūsake denti. Bhikkhū "gopetuṃ ime issarā, nayime dātu"nti kukkuccāyantā na patigaṇhanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ -pe- "anāpatti bhikkhave gopakassa dāne"ti. (125-130)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa dāruṃ tāvakālikaṃ haritvā attano vihārassa kuḍḍaṃ upatthambhesi. Bhikkhu taṃ bhikkhuṃ codesuṃ: "assamaṇo'si tva"nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi. Bhagavato ekamatthaṃ ārocesi -pe-"kiñcitto tvaṃ bhikkhu'ti. 'Tāvakāliko ahaṃ bhagavā'ti, "anāpatti bhikkhu tāvakālike"ti. (131)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa udakaṃ theyyacitto avahari. -Pe- saṅghassa mattikaṃ theyyacitto avahari. -Pe- saṅghassa puñjakitaṃ tiṇaṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (132-134)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa puñcajakitaṃ tiṇaṃ theyyacitto jhāpesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti dukkaṭassā"ti. (135)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa mañcaṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (136)
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa pīṭhaṃ -pe-saṅghassa bhisiṃ -pe-saṅghassa bimbohanaṃ -pe- saṅghassa kavāṭaṃ -pe-saṅghassa alokasandhiṃ -pe-saṅghassa gopānasiṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (137-142)
Tena kho pana samayena bhikkhū aññatarassa upāsakassa [PTS Page 066] [\q 66/] vihāraparibhogaṃ senāsanaṃ aññatra paribhuñjanti. Atha kho so upāsako ujjhāyati khīyati vipāceti: "kathaṃ hi nāma bhadantā aññatra paribhogaṃ aññatra paribhuñjassantī"ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ -pe- "na bhikkhave aññatra paribhogo aññatra paribhuñjitabbo, yo paribhuñjeyya āpatti dukkaṭassā"ti. (143)
Tena kho pana samayena bhikkhu uposathaggampi sannisajjampi harituṃ kukkuccāyantā chamāyaṃ nisīdanti. Gattāni'pi cīvarāni'pi paṃsukitāni honti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ -pe"anujānāmi bhikkhave tāvakālikaṃ haritu"nti. (144)

[BJT Page 148] [\x 148/]
Tena kho pana samayena campāyaṃ thullanandāya bhikkhuniyā antevāsikā-1. Bhikkhunī thullanandāya bhikkhunīyā upaṭṭhakakulaṃ gantvā "ayyā icchati tekaṭulayāguṃ pātu"nti pacāpetvā haritvā attanā paribhuñji. Sā jānitvā taṃ codesi: "assamaṇī'si tva"nti. Tassā kukkuccaṃ ahosi. Atha kho sā bhikkhunī bhikkhunīnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhuniyo bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ. Bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anāpatti bhikkhave pārājikassa, āpatti sampajānamusāvāde pācittiyassā"ti. (145)
Tena kho pana samayena rājagahe thullanandāya bhikkhuniyā antevāsikā bhikkhunī thullanandāya bhikkhunīyā upaṭṭhākakulaṃ gantvā "ayyā icchati madhugoḷakaṃ khāditu"nti pacāpetvā haritvā attanā paribhuñji. Sā jānitvā taṃ codesi: "assamaṇisi tva"nti. Tassā kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhave pārājikassa, āpatti sampajānamusāvāde pācittiyassā"ti. (146)
Tena kho pana samayena vesāliyaṃ āyasmato ajjukassa upaṭṭhākassa gahapatino dve dārakā honti putto ca bhāgineyyo ca. Atha kho so gahapati āyasmantaṃ ajjukaṃ etadavoca: "imaṃ bhante okāsaṃ yo imesaṃ dvinnaṃ dārakānaṃ saddho hoti pasanno tassa ācikkheyyāsiti. -2. Tena kho pana samayena tassa gahapatino bhāgineyyo saddho hoti pasanno. Atha kho āyasmā ajjuko taṃ okāsaṃ tassa dārakassa ācikkhi. So tena sāpateyyena kuṭumbañca saṇṭhapesi, dānañca paṭṭhapesi. Atha kho tassa gahapatino putto āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: "ko nu kho bhante ānanda pituno dāyajjo putto vā bhāgineyyo vā"ti. "Putto kho āvuso pituno dāyajjo"ti. Ayaṃ "ayyo ajjuko ambhākaṃ sāpateyyaṃ ambhākaṃ methunakassa ācikkhī"ti. "Assamaṇo āvuso āyasmā ajjuko"ti. Atha kho ajjuko āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: "dehi me āvuso ānanda vinicchaya"nti. Tena [PTS Page 067] [\q 67/] kho pana samayena āyasmā upāli āyasmato ajjukassa pakkho hoti. Atha kho āyasmā upāli āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: "yo nu kho āvuso ānanda sāmikena 'imaṃ okāsaṃ itthannāmassa ācikkhā'ti-3. Vutto tassa ācikkhati" kiṃ so āpajjatī'ti. "Na bhante kiñci āpajjati, antamaso dukkaṭamattampī"ti. "Ayaṃ āvuso āyasmā ajjuko sāmikena 'imaṃ okāsaṃ itthannāmassa ācikkhā'ti vutto tassa ācikkhati. -4. Anāpatti āvuso āyasmato ajjukassā"ti. (147)
1. Antevāsinī. Machasaṃ.
2. Ācikkheyyāsī. Sokālamakāsini sya.
3. Ācikkhāhīti syā 4. Ācikkhi, sīmu.

[BJT Page 150] [\x 150/]
Tena kho pana samayena bārāṇasiyaṃ āyasmato pilindivacchassa upaṭṭhākakulaṃ corehi upaddutaṃ hoti. Dve ca dārakā nītā honti. Atha kho āyasmā pilindivaccho te dārake iddhiyā ānetvā pāsāde ṭhapesi. Manussā te dārake passitvā "ayyassāyaṃ pilindivacchassa iddhānubhāvo"ti āyasmante pilindivacche abhippasīdiṃsu. Bhikkhū ujjhāyanti khiyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā pilindivaccho corehi nīte dārake ānessatī"ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. -Pe- "anāpatti bhikkhave iddhimato -1. Iddhivisayeti. (146)
Tena kho pana samayena dve bhikkhu sahāyakā honti paṇḍuko ca kapilo ca. Eko gāmake viharati eko kosombiyaṃ. Atha kho tassa bhikkhuno gāmakā kosambiṃ gacchantassa antarā magge nadiṃ tarantassa sūkarikānaṃ hatthato muttā medavaṭṭi pāde laggā hoti. So bhikkhu "sāmikānaṃ dassāmi"ti aggahesi. Sāmikā taṃ bhikkhu codesuṃ: "assamaṇo'si tva'nti. Taṃ uttiṇṇaṃ aññatarā -2. Gopālikā passitvā etadavoca: "ehi bhante methunaṃ dhammaṃ patisevā"ti. So 'pakatiyā pahaṃ assamaṇo'ti-3. ' Tassā methunaṃ dhammaṃ patisevitvā kosambiṃ gantāva bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. . . Anāpatti bhikkhave adinnādāne pārājikassa, āpatti methunadhammasamāyoge pārājikassā" ti. (149)
Tena kho pana samayena sāgalāyaṃ āyasmato daḷhikassa saddhivihāriko bhikkhu anabhiratiyā pīḷito āpaṇikassa veṭhanaṃ avaharitvā āyasmantaṃ daḷhikaṃ etadavoca: "assamaṇo ahaṃ bhante vibbhamissāmī"ti. "Kiṃ tayā āvuso kata"nti? So tamatthaṃ ārocesi. Āharāpetvā agghāpesi. Taṃ agghāpente na pañcamāsako agghi-4. . . "Anāpatti āvuso pārājikassā"ti dhammakathaṃ akāsi. So bhikkhu abhiramīti. -5. (150)

-Dutiyapārājikaṃ samattaṃ-

1. Iddhimantassa. Machasaṃ. Iddhimassa. Syā
2. Ūnaṃ machasaṃ.
3. Assamaṇosmitī sīmu.
4. Agghāpentaṃ na pañcamāsake agghapeti. Machasaṃ.
5. Abhiramatīti. Machasaṃ

[BJT Page 152] [\x 152/]

2. 3.
[PTS Page 068] [\q 68/] tatiyapārājikaṃ

Input by the Sri Lanka Tripitaka Project

Related Links:
www.sub.uni-goettingen.de

May All Being Happy

Menu Bar

Thursday, October 30, 2008

Vinayapiṭake (Pārājikapāḷi) Part II

No comments: